Cilvēks nevar zināt visu, bet priekšstatam par visu ir jābūt. Par šīs senās gudrības mūsdienu aktualitāti var pārliecināties, apmeklējot būvniecības izstādi «Māja I» Ķīpsalas izstāžu centrā.
Cilvēks nevar zināt visu, bet priekšstatam par visu ir jābūt. Par šīs senās gudrības mūsdienu aktualitāti var pārliecināties, apmeklējot būvniecības izstādi «Māja I» Ķīpsalas izstāžu centrā.
Izstādes tematika ļauj iepazīties ar arhitektūras, dizaina, projektēšanas, celtniecības, rekonstrukcijas pakalpojumu un preču klāstu. Tā aptver celtniecības tehnikas un materiālu jaunumus, novitātes sanitārajā un siltumtehnikā, elektroinstalācijas materiālos, mājas aprīkojumā un citās jomās. Lai gan, kā norāda pasākuma organizatori, tā galvenokārt domāta profesionāļiem – arhitektiem, projektētājiem, būvniekiem un pasūtītājiem –, tomēr izstādei netrūkst tūkstošiem citu interesentu.
Un citādi laikam nevar būt, jo būvniecība ir tautsaimniecības nozare, kas attīstās visstraujāk, izmanto jaunākās tehnoloģijas un materiālus. Statistika liecina, ka pagājušajā gadā pirmajos trīs ceturkšņos būvniecības produkcijas apjoms palielinājies par 5,5 procentiem. Savukārt Latvijā ražoto būvmateriālu eksports audzis par 13 procentiem.
Trešā daļa no vairāk nekā 500 izstādes dalībniekiem pasākumā piedalās pirmo reizi. Bet tie, kas piedalījušies vienreiz, parasti saglabājot interesi arī turpmāk. To apliecina daļa no septiņiem izstādes dalībniekiem, kas pārstāv Jelgavas un rajona ar būvniecību saistītos uzņēmumus.
«Tas nav pasākums, kas tūlīt atmaksājas, tas ir ieguldījums perspektīvā. Tomēr vērtīgs,» atzīst ķieģeļu ražotnes «Latspartaks» vadītājs Pēteris Veļeckis. Šim Cenu pagasta uzņēmumam vēl joprojām jāizjūt uzņēmuma «Spartaks» likvidācijas negatīvās sekas, bet kopīgais būvnieku pasākums nezinātājiem ļauj atgādināt, ka Jelgavas pievārtē ķieģeļi joprojām tiek ražoti.
«Latspartaks», būdams viens no pieciem ķieģeļu ražotājiem Latvijā un pārstāvēdams vienu no šīs nozares trim firmām, pārējos ķieģeļu ražotājus par konkurentiem īsti nesauc. Tiesa salīdzinājumā ar Kalnciema ražotni, ko savā paspārnē pārņēmusi akciju sabiedrība «Lode», «Latspartakam» klājas grūtāk, jo ražošanas modernizācijā tas nevar atļauties tik lielas investīcijas. Ķieģeli no tirgus izspiež ārzemju materiāli, kas ir vienkāršāk un ātrāk samontējami. Ķieģeļu mūrēšana ir visai darbietilpīga un līdz ar to dārgāka. «Bet kā ir mainījusies mode! Kur palikušas kādreiz tik modernās krimplēna bikses? Kur – neilona krekli? Pazuduši. Bet no ķieģeļiem uzceltā Vecrīga ir un paliek. Turklāt visi tās ķieģeļi nākuši no Lielupes baseina māliem,» P.Veļeckis ir pārliecināts, ka būvnieki tomēr atgriezīsies pie pārbaudītām vērtībām, un stāsta, ka pērn no «Latspartaka» ķieģeļiem uzmūrētas Rīgas rātsnama sienas.
Mūsu ražotājiem konkurences grūtības sagādā arī lietuvieši – lētāko energoresursu dēļ viņu produkcija ir maksā mazāk. Tiesa, pēdējā laikā situācija pamazām mainās – nedaudz izlīdzinājušās energoresursu cenas, sakārtoti muitas jautājumi. Tas, kā arī produkcijas kvalitāte un izpildes termiņu ievērošana Cenu pagasta uzņēmumam pērn realizācijas apjomus ļāvusi kāpināt par septiņiem procentiem.
Visai plaši Ķīpsalā pārstāvēti bruģa ražošanas un ieklāšanas uzņēmumi. Tomēr Svētes pagasta SIA «Maiga A» direktors Mihails Buhbinders teic, ka konkurence tomēr nav liela. Vienīgā nelaime – pieprasījums līdzekļu trūkuma dēļ nav pietiekami liels, lai gan darba bruģa ražotājiem un bruģētājiem būtu, cik uziet. «Jelgavā darba pietiktu visiem, un bruģis pilsētu vērstu skaistāku un sakoptāku. Par to lieliski var pārliecināties Ventspilī. Bet mūsu pilsētai pietrūkst līdzekļu,» spriež M.Buhbinders, norādot, ka firma apsver iespēju piedāvāt savus pakalpojumus uz nomaksu un uzņemties sakārtot vienu vai divas ielas. Lai gan betona bruģis izmaksā dārgāk nekā asfaltbetona segums, tomēr tas arī kalpo divreiz ilgāk. Turklāt pēc komunikāciju avārijām tas ir vieglāk remontējams.
Lielākiem uzņēmumiem, piemēram, firmai «Igate», kuras vārds, pateicoties ceļu būvei, pazīstams plašāk, arī bruģa tirgū ir vieglāk ieiet. Firmas «Maiga A» klienti galvenokārt ir privātpersonas un privātfirmas. Valsts un pašvaldību pasūtījumu mazajiem nepietiek. Ja nu vienīgi darbojas kā apakšuzņēmēji. Bet arī tad ģenerāluzņēmējs vispirms domā par savu peļņu. Pagājušajā gadā «Maiga A» 800 kvadrātmetru pēc Austrijas tehnoloģijas saražotā bruģa eksportējusi uz Zviedriju. Kvalitāte pasūtītāju apmierinājusi, turklāt Skandināvijā ražotais materiāls izmaksājot reizes trīs dārgāk. Tiesa, bruģis nav pārvadāšanai izdevīga prece.
Šogad SIA «Maiga A» plāno izmēģināt granīta bruģa izgatavošanu, ko tāpat kā betona bruģi var izmantot celiņiem, dekoratīviem pakāpieniem un kāpņu izklāšanai, baseinu noformēšanai, kā arī žogu un kamīnu apdarei.
Ozolniekos reģistrētā firma «Uzars» savu biroju gan ierīkojusi Rīgā, tomēr vietējie to uzskata par savējo. Būvnieku pavasara izstādēs uzņēmums uzkrājis zināmu pieredzi un katru gadu klientu piesaistīšanas nolūkā pilnveido informatīvo materiālu klāstu. Šogad izdevumā raksturoti visi bruģēšanas amata meistari, kas pārliecina par uzņēmuma pieredzi, vienoto sistēmu un kalpo par kvalitātes garantiju. Firmas īpašnieks, direktors, darbu vadītājs un iespēju robežās arī strādnieks vienā personā Jānis Uzars stāsta, ka vidēji katrā izstādē tiek izplatīti ap četri tūkstoši bukletu un kādi 50 – 100 interesenti pēc tam pie viņa atgriežas kā klienti. Viņš pamatoti lepojas ar pērn sākto antīkā bruģa ražošanu, kas notikusi pēc viņa ieteikuma. Proti, lai bruģis izskatītos dabīgāks, tā augšējā daļa ir veidota nelīdzena un malas viļņainas. Antīkais bruģis jau pirmajā sezonā kļuvis visai pieprasīts. Lai klājums būtu daudzveidīgāks un interesantāks, «Uzars» bruģi kombinē ar laukakmeņiem, plastmasas zālāja režģiem. Betona zālāja režģis, kas atšķirībā no plastmasas neaizaug pilnībā, tomēr tiek uzskatīts par stabilāku, kas arī ziemas apstākļos izskatās labi.
