Neilgi pirms Lieldienām Jēzus sacīja saviem divpadsmit apustuļiem: «Tagad mēs dosimies uz Jeruzalemi. Tur mani nodos augstajiem priesteriem, viņi mani notiesās uz nāvi un nodos romiešiem».
Neilgi pirms Lieldienām Jēzus sacīja saviem divpadsmit apustuļiem: «Tagad mēs dosimies uz Jeruzalemi. Tur mani nodos augstajiem priesteriem, viņi mani notiesās uz nāvi un nodos romiešiem. Tie Mani izsmies un apspļaudīs, kaustīs un nonāvēs. Bet trešajā dienā es augšāmcelšos.»
(Marka ev.10,32-34.)
Un, kad viņi tuvojās pilsētai, Jēzus sūtīja divus no saviem mācekļiem sev pa priekšu: «Aizejiet uz ciemu. Tur jūs redzēsiet ēzeļmāti, atraisiet to un atvediet pie manis.»
Abi mācekļi aizgāja uz ciemu. Viņi atrada visu, kā Jēzus bija teicis un atveda ēzeli pie Jēzus.
Un viņš uz ēzeļa iejāja Jeruzalemē. Ļaudis, kas viņus ceļā pavadīja, noklāja savas drēbes uz ielām viņam zem kājām. Citi lauza palmu zarus un lika tos ceļā un sauca: «Ozianna, Dāvida dēlam, slavēts, kas nāk tā Kunga vārdā!»
Tas ir pamatā stāstam par Pūpolu svētdienu jeb, kā to pieņemts saukt dienvidu zemēs, – Palmu svētdienu, pēdējo svētdienu pirms Lieldienām. Pēc Pūpolu svētdienas sākas Klusā nedēļa, kas ir kā sagatavošanās lielajam notikumam. Klusā nedēļa sevī ietver tik daudzus notikumus – pēdējās vakariņas – svēto vakarēdienu, Jūdasa nodevīgo skūpstu par trīsdesmit dālderiem, tiesu romiešu un jūdu farizeju priekšā, izsmiešanu, krusta ceļu, krustā sišanu…
Laikam ejot, mūsu tradīcijas ir saaugušas ar baznīcas tradīcijām, pārveidojušās, iespaidojušās viena no otras. Šodien uz jautājumu, kas ir Pūpolu svētdiena, daudzi varbūt atbildēs – pavasara sākums, atmoda dabā, kas šogad pēc kalendāra sakrīt.
Lai rastu atbildes uz dažiem jautājumiem, devos pēc padoma pie Sv.Annas draudzes mācītāja Tāļa Rēdmaņa.
Kāpēc latviešiem atšķirībā no jūdiem ir Pūpolu, nevis Palmu svētdiena?
Iemesls ļoti loģisks – mums nav palmu. Kristīgā baznīca parasti arī terminos ir vēlējusies tapt tuvāka un saprotamāka katrai tautai, tādēļ arī, svētku nosaukumus tulkojot, bieži ir notikusi atkāpšanās no oriģinālnosaukumiem (ebreju, grieķu vai latīņu valodas cilmes) par labu tautai saprotamiem simboliem, bet nezaudējot svētku saturu, nozīmi.
Kāda ir Pūpolsvētdienas nozīme?
Šo svētku pamats ir rodams visos četros evaņģēlijos – Mateja ev.21;1-11, Marka ev. 11;1-10, Lukas ev.19;28-40, Jāņa ev.12;12-19. Tā ir diena, kad Jēzus tiek no ļaudīm sagaidīts kā uzvarētājs, kā glābējs (kas viņš arī ir), ar godu un slavas dziesmām. Viņš iet pretim savai uzvarai, bet ļaudis nespēj to saprast un pieņemt, jo viņa ceļš ved nevis uz troni, bet gan pie krusta…
Cik sena ir Pūpolsvētdienas tradīcija?
Kā svētki tā pirmo reizi tika svinēta 4. gadsimtā Bizantijā. Vāciju Palmu svētdienas procesijas sasniedza 11. un 12. gadsimtā, kad baznīcās tika spēlēti liturģiski uzvedumi, izmantojot simbolisku Jēzus iejāšanu Jeruzalemē. Pamazām Palmu – Pūpolsvētdienas tradīcijas sasniedza arī Latviju.
Vai atšķiras Pūpolsvētdiena katoļiem un luterāņiem?
Principiālas atšķirības nav, kaut gan šiem svētkiem, tāpat kā jebkuriem citiem, ir tendence mainīties un tikt svinētiem atšķirīgi gan dažādos gadsimtos, gan dažādās konfesijās un kultūrās.
Lai jau katrs izvērtē, ko viņam nozīmē šī svētdiena, kam pamatā ir cilvēces garīgajā attīstībā un kultūras vēsturē viens no svarīgākajiem notikumiem. Vai mēs saucam sevi par kristiešiem ne tikai vārdos, bet arī darbos, tas lai paliek mūsu katra ziņā. Tomēr ceru, ka šī nelielā skicīte vēsturē būs kā atgādinājums, kas ļaus pienācīgi sagatavoties Lielajai dienai.
