Neatkarīgi no tā, vai šī novitāte nākotnē kļūs par revolucionāru datoru detaļu vai pēc dažiem gadiem to nomainīs kāds pārāks izgudrojums, Ohaijo Universitātē radītais pasaulē pirmais ar gaismu regulējamais plastiskais magnēts neapšaubāmi ir unikāls.
Neatkarīgi no tā, vai šī novitāte nākotnē kļūs par revolucionāru datoru detaļu vai pēc dažiem gadiem to nomainīs kāds par galvas tiesu pārāks izgudrojums, Ohaijo Universitātē radītais pasaulē pirmais ar gaismu regulējamais plastiskais magnēts neapšaubāmi ir unikāls. Uzreiz jāpiebilst, ka tam nav tieša sakara ar Nebraskā radīto plastisko magnētu.
Uz jauno izgudrojumu tiek liktas lielas cerības – tas nākotnē datoros varētu aizstāt cieto disku, būt pietiekami lēts un tādējādi plaši pieejams. Kopā ar kolēģiem no Jūtas Universitātes izdevies izstrādāt tādu magnētu, kam zilās gaismas ietekmē magnētiskās īpašības palielinās pusotru reizi, savukārt zaļā gaisma tās ievērojami samazina.
Praktisks ar gaismu regulējamā plastiskā magnēta lietojums netiek solīts pat ne tuvākās piecgades laikā, taču ne bez pamata tiek uzskatīts, ka jaunais atklājums kādu dienu varētu kalpot par pamatu magnetooptiskajai sistēmai, ar kuru ierakstīt un izdzēst informāciju no datora informācijas nesējiem. Teorētiski šādas sistēmas varētu strādāt ātrāk un efektīvāk nekā ierastā elektronika.
Kopējo zinātnes veikumu plastisko magnētu izstrādes laukā rezumē viens no «Ohaijo atklājuma» autoriem.
«Kamēr viena daļa zinātnieku strādā pie plastiskajiem magnētiem, bet citi rada it kā tādus pašus, taču ar gaismu regulējamus magnētus, šis ir pirmais materiāls, ar kura palīdzību var apvienot abas tehnoloģijas vienā, turklāt tas jādara rekordaugstās temperatūrās,» skaidro fizikas un ķīmijas profesors, Ohaijo štata Materiālu izpētes centra direktors Artūrs Epšteins.
Teiktais nepārprotami liecina par šā magnēta izturību ļoti augstā temperatūrā – ar gaismu regulējamais plastiskais magnēts savas īpašības nezaudē pat plus divsimt grādu svelmē – kā arī ļauj cerēt uz plašu tā izmantošanu nākotnē. Lai cik vienkāršs neizklausītos šā magnēta apraksts, tas tomēr ticis izstrādāts divdesmit piecus gadus, sadarbojoties Epšteinam un Jūtas Universitātes ķīmijas profesoram Džoelam Milleram.
«Tagad, kad ir izdevies pierādīt, ka «gaismas magnētu» var izgatavot no organiska (plastiska) materiāla, varam likt lietā visu savu zināšanu «bagāžu», lai turpinātu uzlabot tā īpašības,» uzskata Epšteins.
Jaunā plastiskā magnēta sastāvā ir sarežģīti, polimēru, tetracianoetilēnu un mangānu saturoši ķīmiski savienojumi. Pulveris, kurā ir minētās sastāvdaļas, ticis iestrādāts plānā plastikā, kas pēc tam sešas stundas pēc kārtas tikusi apgaismota ar zila lāzera gaismu. Magnētiskais potenciāls palielinājies par piecdesmit procentiem. Savukārt ar zaļo gaismu panākta tā līmeņa noslīdēšana līdz sešdesmit procentiem no normālā. Kā šīs īpatnības cēloņus zinātnieki min dažādos abu krāsu gaismas leņķus, kas liek mainīties magnēta sastāvā ietilpstošo vielu molekulu formām.
Tā kā jaunais plastiskais magnēts darbojas ļoti augstā temperatūrā, teorētiski pastāv iespēja, ka tas pārāk strauji var zaudēt savas īpašības (nolietoties), tādēļ jau laikus tiek pētīta tā atdzesēšanas iespēja. Taču, kā vēlreiz uzsver Epšteins, tas ir diezgan tālas nākotnes jautājums.
