Šonedēļ par galveno aktualitāti parūpējās Satversmes tiesa, kas atzina par neatbilstošu Satversmei Pensiju likuma pārejas noteikumu punktu, kas liedz strādājošajiem pensionāriem saņemt algu un pensiju pilnā apmērā.
Šonedēļ par galveno aktualitāti parūpējās Satversmes tiesa, kas atzina par neatbilstošu Satversmei Pensiju likuma pārejas noteikumu punktu, kas liedz strādājošajiem pensionāriem saņemt algu un pensiju pilnā apmērā. Protams, nav pamata apšaubīt šādu Satversmes tiesas lēmumu, taču vai pensionāri šoreiz, cīnoties par taisnību, nebūs izrakuši bedri paši sev, jo no minētā lēmuma ieguvēji būs tikai niecīga daļa (apmēram deviņi tūkstoši), turklāt relatīvi labāk situētie, bet par zaudētājiem var palikt pārējie 600 tūkstoši pensionāru, kuriem no rudenī plānotās pensiju indeksācijas atkal var iznākt 18 santīmu variants. Šis scenārijs pavisam reāli draudēs, ja strādājošie pensionāri tiesas ceļā mēģinās piedzīt no valsts kompensācijas neizmaksāto pensiju apmērā. Pēc Finansu ministrijas aprēķiniem, tas valstij varētu izmaksāt pat 40 miljonus latu, bet, lai katram Latvijas pensionāram paaugstinātu pensiju par vienu latu gadā, vajag tikai 7,2 miljonus latu.
Pavisam jauns skandāls aizsācies arī Tautas partijas sakarā, jo atklājies, ka tās ziedotāju sarakstā ir virkne pusfiktīvu un pat ar kontrabandu saistītu uzņēmumu. Piemēram, divas firmas, kas ziedojušas maksimāli pieļaujamo summu (25 000 latu), ir reģistrētas dzīvokļos, kuros nestrādā. Turklāt par vairākām firmām, kas ziedojušas Tautas partijai, ir aizdomas par nodokļu nemaksāšanu. A.Šķēle to skaidro ar kārtējo provokāciju pret partiju, kas vēlas sakārtot partiju finansēšanas jautājumus, taču diezin vai viss ir tik vienkārši, jo 25 000 latu ir pārāk liela summa, lai tāpat vien atļautos to ieskaitīt kādas partijas kontā. Nomelnot katrā ziņā var arī lētāk un efektīvāk (atcerēsimies kaut vai J.Ādamsona izteikumus pedofilijas skandāla laikā).
Kļuvis zināms, ka Latvijā ievērojami audzis eiroskepticisms, proti, aptaujas, kas veiktas februārī, atklāj, ka par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) balsotu tikai 36% iedzīvotāju, un tas ir zemākais rādītājs kopš 1998. gada. Īpaši interesanti tas ir sakarā ar gaidāmo referendumu par iestāšanos ES, līdz kuram provizoriski ir palicis apmēram pusotrs gads. Iedzīvotāji sakarā ar ES piedāvāto lauksaimniecības politikas modeli, kur Latvijai paredzēts pārejas periods pilnai tiešo maksājumu izmaksai un ir iedalītas nepietiekamas lauksaimniecības produktu kvotas, uz ES sākuši skatīties visai skeptiski. Amizanti ir tas, ka vēl līdz pat šodienai politiķi nav runājuši par B variantu, proti, par to, kas notiks, ja Latvijas iedzīvotāji referendumā nobalsos pret iestāšanos ES. Politiķi tomēr paliek pie pārliecības, ka referendumā tiks atbalstīti viņu ilggadējie eirointegrācijas centieni, bet, lai tā notiktu, ir mērķtiecīgi jāturpina skaidrot, kas Latviju sagaida ES. Līdz šim vispārpieejamā informācija par ES ir pārāk vispārīga un nesniedz atbildes uz konkrētiem jautājumiem, kas tad iedzīvotājus arī interesē visvairāk. Eiropas Komisijas (EK) delegācijas Latvijā vadītājs E.Rasbašs uzsvēris, ka eiroskepticisma pamatā ir atšķeltība starp politisko eliti un sabiedrību, jo vieni ir pieņēmuši virzienu uz ES, bet otri vēl šaubās un skatās uz lietām skeptiski. Lai izvairītos no šādas situācijas, EK plāno aktivizēt informēšanas kampaņu, lai iedzīvotāji būtu informēti, par ko viņi balsos referendumā, kad būs jāizšķiras, par vai pret ES.
Pagājušajā sestdienā ES dalībvalstu līderi Spānijā Barselonas samitā vienojās par enerģētikas tirgus liberalizāciju. Barselonas samits tika rīkots, lai īstenotu pirms diviem gadiem Lisabonā izstrādāto plānu, kurā paredzēts atvērt Eiropas tirgu un likvidēt dažādos ierobežojumus tādās jomās kā enerģētika, transports un darba drošība. ES dalībvalstis vienojās par Francijas valsts monopola enerģētikā likvidēšanu. Francijas valdība pakļāvās intensīvajam spiedienam un piekrita daļēji atvērt enerģētikas tirgu, atļaujot ar 2004. gadu Francijas uzņēmējiem iegādāties elektroenerģiju no privātām kompānijām, kas konkurē ar valstij piederošo «Electricite de France». Liberalizēts enerģētikas tirgus arī Latvijai nākotnē paredz iespējas iegadāties elektroenerģiju, gāzi un citus nepieciešamos resursus no dažādiem piegādātājiem par tirgus konkurences cenām.
ASV centieni panākt asinsizliešanas izbeigšanu Izraēlā atkal, iespējams, cietīs neveiksmi, jo tas, ka Izraēla «atvilka» savas armijas daļas no palestīniešu apdzīvotajām vietām, nebija iemesls, lai radikāli noskaņoto kustību palestīnieši pārtrauktu teroraktus pret civiliedzīvotājiem. Izskatās, ka palestīniešu grupējumi jau sen vairs nedarbojas saskaņā ar pašpārvaldi, jo J.Arafata izmisīgie centieni pārtraukt teroraktus kļūst arvien nesekmīgāki, bet Izraēlas bumbvedēji vēršas tieši pret oficiālajiem palestīniešu pārstāvjiem. Izraēlas politiķiem jābūt pietiekami gudriem, lai jau tuvākajā laikā sāktu konstruktīvas sarunas par neatkarīgas Palestīnas valsts izveidi, pretējā gadījumā viņi nevarēs justies droši, kamēr dzīvs būs kaut viens palestīnietis.
ES sakarā noticis vēl kāds vērā ņemams notikums, proti, kandidātvalstu lauksaimniecības ministri, otrdien tiekoties ar Eiropas lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības komisāru F.Fišleru, kolektīvi kritizēja ES plānus attiecībā uz lauksaimniecības subsīdiju izmaksām. Kandidātvalstu ministri uzsvēruši, ka šādi nosacījumi pārkāpj ES vienotā tirgus principus. Tomēr vairāk vai mazāk visas tās ir tikai politiskas spēlītes, un, izvērtējot rūpīgāk, EK piedāvājums lauksaimniecības politikā nav nemaz tik slikts, ņemot vērā, ka Lielbritānijas, Vācijas un Nīderlandes pārstāvji Briseles sanāksmē ierosināja jaunajām kandidātvalstīm vispār nemaksāt tiešās subsīdijas.
