Pašlaik Zemgales pašvaldībās rit aktīvs darbs projektu izstrādē, lai saņemtu Eiropas Savienības PHARE 2000. gada Ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķreģioniem domātās programmas finansējumu.
Pašlaik Zemgales pašvaldībās rit aktīvs darbs projektu izstrādē, lai saņemtu Eiropas Savienības PHARE 2000. gada Ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķreģioniem domātās programmas finansējumu. Tās vadlīnijās noteiktie prioritārie virzieni Zemgalei ir informācijas tehnoloģiju pakalpojumi, kokapstrāde, ķīmiskā rūpniecība un metālapstrāde. Kopējā summa, kas atvēlēta mūsu reģionam, ir 2,671 miljons eiro jeb apmēram 1,5 miljoni latu.
Savukārt Zemgales attīstības aģentūra vienlaikus jau aktīvi aizstāv projektu, kas iesniegts PHARE 2001. gada programmas finansējuma saņemšanai. Plašāk par šīm aktivitātēm «Zemgales Ziņām» stāsta Zemgales attīstības aģentūras projekta koordinatore Arta Kronberga.
Uz finansējumu kandidē seši projekti
Atšķirībā no PHARE 2000. gada programmas 2001. gadā mērķreģioni vairs netiek izdalīti. Projektu atlase notiks sīvā konkurencē ar pārējiem valstī izstrādātajiem projektiem, kas tiks atzīti par svarīgiem visas Latvijas mērogā. Arī 2001. gada PHARE finansējuma saņemšanai par vadošo nozari atzītas informācijas tehnoloģijas. Par to liecina izvēlētie projekti, kuru izstrādei ar nolūku sagatavot tik tiešām kvalitatīvus infrastruktūras projektu pieteikumus, kas apmierinātu arī ES ierēdņu prasības, piesaistīts papildu finansējums no PHARE sagatavošanas atbalsta vienības.
Mūsu reģiona projekts «Zemgale – IT reģions» izvēlēto sarakstā tika iekļauts kā pēdējais – sestais – un mazliet vēlāk nekā pārējie projekti. Līdz ar to projekta atbalstītājiem jāpieliek visas pūles, lai tas no saraksta netiktu izsvītrots un iegūtu līdzekļus. Uz PHARE 2001 finansējumu tiek virzīts Liepājas kara ostas industriālā parka attīstības projekts, Baltijas celulozes rūpnīcas ceļa infrastruktūras, Rīgas zinātnes un tehnoloģiskā parka attīstības, Valmieras kā Baltijas kiberpilsētas projekts un Latgales projekts biznesa atbalsta infrastruktūras un industriālās zonas izveidei. Visi uzskaitītie tik tiešām ir kompleksi un valstiski nozīmīgi projekti. Finansu ministrija, kurai uzdots tos atlasīt, pašlaik par pareizāku uzskata izvēlēties vienu vai divus vislabākos, kas atstātu paliekošu ietekmi uz valsts tautsaimniecības attīstību.
Projekta gaitā varētu izveidot 66 IT centrus
Arī projekts «Zemgale – IT reģions» uzskatāms par kompleksu. Tā ideja radās, Zemgales attīstības aģentūrai sadarbojoties ar Fredriksborgas apgabala Dānijā administrācijas speciālistiem 2001. gadā. Viens no šā kompleksā darba apakšprojektiem ir «Zemgales informācijas tīklu izveide». Sākotnēji tā gaitā tika plānots veidot augstas caurlaidības informācijas tīklus, kas būtu pieejami visos piecos Zemgales rajonos un savienotos ar lokālajiem pilsētu un ciematu tīkliem. Taču daudzu objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, neskaidrība par izbūvētā tīkla apsaimniekošanu laikā, kad reģions ir vēl tikai izveides stadijā, kā arī finansu trūkums, projekta atbalstītāji sākotnējo ieceri nedaudz mainīja.
Katrā lielākā apdzīvotā vietā reģionā ir paredzēts izveidot 66 informācijas centrus (tostarp Jelgavā un rajonā – desmit), kur atrastos arī sabiedriskais interneta pieejas punkts. Standarta variantā centrs tiks aprīkots ar trim datorvietām un standartprogrammatūru. Jebkurš iedzīvotājs centrā varēs nosūtīt un saņemt e-pastu, iegūt interesējošo informāciju, iepazīties ar aktualitātēm, izmantot internetbankas pakalpojumus, iegūt informāciju par darba iespējām, ko piedāvā interneta resursi, papildināt zināšanas vai izglītoties tālmācībā, īsāk sakot, izmantot datoru darba un studiju vajadzībām. Centrā būs pieejama informācija un jau gatavas programmas, ko piedāvā Zemgales pieaugušo izglītības centri. Ja būs pieprasījums, izveidotie centri ar laiku varētu pārtapt par informācijas – izglītības centriem.
Centri vērsti uz uzņēmējdarbības attīstību
Centra darbība lielā mērā būs vērsta uz atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai. Tajos visos būs gan kopētājs, gan faksa aparāts, gan speciālā biznesa atbalsta programmatūra grāmatvedībai, biznesa plāna un atskaišu sastādīšanai. Tas mazajam uzņēmējam varētu būt liels atspaids darbā. Centrā varēs izīrēt arī prezentācijas aparatūru. Savukārt vadītāja – konsultanta pienākums būs palīdzēt šīs speciālās programmas lietot ikdienā. Viņam, protams, būs jāsniedz atbalsts arī tiem, kam agrāk ar datoru un informācijas tehnoloģijām bijusi minimāla saskare vai vispār nekādas.
Dāņu speciālisti no Fredriksborgas apgabala savulaik kā ļoti būtisku uzsvēra to, ka tieši mazie un vidējie uzņēmumi ir balsts jebkuras ekonomikas izaugsmei. Savukārt, sadarbojoties ar Sēdermanlandes apgabalu Zviedrijā, Zemgales attīstības aģentūrai radusies pārliecība, ka nedrīkst aizmirst individuālā darba darītāju. Piemēram, Zviedrijā apmēram divas trešdaļas darbavietu (2002. gadā 67 procenti) veido viena cilvēka uzņēmums. Latvijā informācija par pašnodarbinātajiem vai individuālā darba veicējiem un to nozīmību ekonomikas izaugsmē diemžēl netiek popularizēta un atspoguļota oficiālajos statistikas izdevumos. Bet, izanalizējot situāciju Jelgavas rajonā, redzam, ka pašnodarbinātie veido tikai apmēram 22 procentus no darbspējīgajiem iedzīvotājiem. Proti, šā gada marta sākumā, pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, Jelgavas rajonā reģistrēts 421 individuālā darba veicējs un 3883 zemnieku saimniecības, pēc lauksaimniecības pārvaldes datiem. Bet kopējais iedzīvotāju skaits rajonā ir 37 276. No tiem ekonomiski aktīvajā vecumā ir 19 620. Līdzīga situācija ir arī citos rajonos un pilsētās. Tas ir ievērojami mazāk salīdzinājumā ar Zviedriju un citām Eiropas valstīm.
Šā iemesla dēļ projekta atbalstītāji uz katru iedzīvotāju skatās kā uz potenciālo uzņēmēju, un projekta pieteikumā rakstīts, ka projekta mērķis ir «veidot labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai un finansu resursu piesaistei, nodrošinot interneta pieejas un informācijas apmaiņas iespējas uzņēmējiem un reģiona iedzīvotājiem – potenciālajiem uzņēmējiem».
Nepazaudēt vienkāršo cilvēku
Projekta rezultāts būs priekšnoteikumu radīšana saimnieciskās darbības aktivizēšanai reģionā un bezdarba samazināšanai laukos. Tomēr lielākais ieguvums no projekta realizācijas neapšaubāmi būs sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšana reģionā. Proti, attīstītajās pilsētās interneta kafejnīcas aug gandrīz kā sēnes pēc lietus, ko diemžēl par laukiem nevar teikt. Bet vai lauku cilvēks nebūtu pelnījis tādas pašas sakaru un pakalpojumu iespējas kā pilsētā? Tagad ir moderni runāt par «jaunās ekonomikas» tendencēm, kas ietver globalizācijas procesu, kad zūd robežas starp valstīm, rodas mobilas kompānijas, kas pastāv tikai virtuāli. Gribas jautāt, vai mēs ceļā uz vispārējo globalizāciju nepazaudējam vienkāršo cilvēku, kurš sen jau beidzis formālo izglītošanos un dzīvo savā lauku sētā un kuram jārūpējas par ģimeni. Lauksaimnieciskā ražošana aizvien sašaurinās, un daudzi ir dilemmas priekšā: ko darīt, lai izdzīvotu? Jāmeklē jauns darbs, bet tam vajadzīga pilnīgi cita kvalifikācija. Tāpēc lauku, mazpilsētu, ciematu attīstībai, nabadzības un sociālā izslēgtības mazināšanai laukos tik ļoti būtiska ir informācijas pieejamības nodrošināšana.
Daudzas rajona un vietējās pašvaldības to sen jau sapratušas un, cik vien tas iespējams, iegulda līdzekļus savu pagasta iedzīvotāju izglītošanā. Kā pozitīvs piemērs jāmin Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenes ciems, kur izveidots pieaugušo izglītības centrs. Vietējie iedzīvotāji tajā var apgūt datorzinības un citas iemaņas. Uz saimniecisko aktivitāšu veicināšanu vērsts biznesa informācijas centrs ir Līvbērzē. Par atsaucību centri nevar sūdzēties – uz tiem braucot cilvēki arī no apkārtējiem pagastiem. Tas tikai apliecina, cik šādas aktivitātes laukos ir nepieciešamas un attīstāmas.
Tāpēc, lai mums visiem izdotos aizstāvēt projekta ieceres un Zemgale nebūtu atpalikusi nomale ar dažām provinciālām pilsētiņām Rīgas pievārtē, Zemgales attīstības aģentūra lūdz projektā iesaistītās pašvaldības atbalstīt to visu veidu informācijas sniegšanā gan par izvēlētajām centra vietām, gan par projekta darbu apjomiem katrā vietā, gan par līdz šim uzkrāto pozitīvo pieredzi. Informāciju aģentūra izmantos projekta izstrādei un aizstāvēšanai, jo, lai sasniegtu rezultātu un aģentūra Eiropas Savienības ekspertiem spētu pierādīt projekta nozīmību Zemgales un Latvijas mērogā, mums ir svarīgi labi sagatavoties.
