Jau pavisam tuvā nākotnē Eiropas Savienība solās būt arī Latvijas dzīves telpa. Politiķi tajā plāno iestāties jau 2004. gada aprīlī, taču, iekams Latvija pievienosies ES, iedzīvotājiem būs jāsaka savs galavārds un referendumā jāizšķiras «par» vai «pret».
Jau pavisam tuvā nākotnē Eiropas Savienība (ES) solās būt arī Latvijas dzīves telpa. Politiķi tajā plāno iestāties jau 2004. gada aprīlī, taču, iekams Latvija pievienosies ES, iedzīvotājiem būs jāsaka savs galavārds un referendumā jāizšķiras «par» vai «pret». Tādēļ arvien svarīgāk kļūst ieklausīties, kas tad īsti mūs sagaida ES. Uz jautājumiem atbild Saeimas deputāts, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs un Latvijas pārstāvis Eiropas Konventā Edvīns Inkēns.
Vai valstiskā līmenī ir runāts par to, kas notiks, ja iedzīvotāji referendumā nobalso pret iestāšanos ES, kāds notikumu attīstības scenārijs ir paredzēts šim gadījumam?
Nē, krīzes scenārijs nav skatīts, jo negatīvs balsojums būtībā arī nav nekāda krīze. Jāpiebilst, ka pašlaik visi kaut cik respektējamie politiskie spēki, sākot ar «tēvzemiešiem» un beidzot ar Rubika – Jurkāna apvienību, ES saskata savus plusus. Šaubos, ka visi Latvijas politiķi nespēj atšķirt to, kas ir labs un kas ir slikts. Galu galā ES ir viens no retajiem jautājumiem, kurā Latvijas politiķiem ir izdevies panākt konsensu (vienošanos – red. piebilde). Te der atcerēties kaut vai veco labo V.Čērčila izteicienu par to, ka politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, bet valstsvīri par nākamo paaudzi. Tieši nākamā paaudze būs tā, kas baudīs mūsu (politiķu) darba augļus. Turklāt pat, ja iedzīvotāji nobalsos pret ES, varu pilnīgi droši teikt, ka nekas, ko mēs esam izdarījuši priekš ES, nav lieks. Esam radījuši modernas valsts likumdošanu pēc ES valstu piemēra, tas arī ekonomiski ir devis rezultātu. Īstenībā pat nav būtiski apskatīt to, kas notiks tad, ja iedzīvotāji nobalsos pret, būtiski ir pastāstīt, ko viņi zaudēs, izvēloties palikt ārpus ES.
Referendumā par iestāšanos ES daudz kas būs atkarīgs tieši no pensionāru balsīm. Kas viņus sagaida ES?
Jā, tā ir taisnība, ka pensionāru balsis noteikti būs svarīgas. Taču ES pensionāru labklājību tieši neiespaido, jo pensiju lielums atkarīgs no valsts kopējā attīstības līmeņa. ES gan ar naudu, gan ar padomu ir tāds kā lifts, lai valsts ātrāk kļūtu turīga, līdz ar to arī celsies pensionāru dzīves līmenis. Attīstība ir acīmredzama. Jau šodien IKP pieaugums ir straujākais starp ES kandidātvalstīm un dalībvalstīm, turklāt pēc iestāšanās bez pamatpieauguma paredzams vēl 2% papildu IKP pieaugums ik gadu. Tomēr der atcerēties, ka nekas nenotiek uzreiz, pensiju, minimālo algu un citi pielikumi būs pakāpeniska darba rezultāts.
Runājot par ieguvumiem un zaudējumiem ES, viena no riska grupām ir tieši mazie un vidējie uzņēmēji. Kādas varētu būt viņu perspektīvas?
Paskatīsimies uz situāciju pēc Krievijas ekonomiskās krīzes. Pāris gados mūsu uzņēmēji pārorientējās uz Eiropas tirgu, tagad ap 65% no eksporta kopapjoma ir tirdzniecība tieši ar ES valstīm. Un kas tad eksportē uz tām? Pamatā tie taču ir mazie un vidējie uzņēmumi, vismaz vērtējot pēc starptautiskiem kritērijiem. Kādas vēl ir priekšrocības? ES ir tas, kas Latvijai visvairāk pietrūkst tīri demogrāfiski, – pircēji. Turklāt jāatmet iedzimtais kautrīgums un tirgus vienkārši jāiekaro, jāskatās uz pozitīviem piemēriem, uz kolēģiem, kas jau eksportē savu produkciju. Tiks ieviestas reģionālās kartes. Tās izpaudīsies ar nodokļu atlaidēm uzņēmējiem, kas strādās pie valstiski svarīgiem projektiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem šī nodokļu atlaide varētu būt pat 65% no ieguldītās summas. Tas ir finansiāls atbalsts. Problēmas varētu būt tajās nozarēs, kur nepieciešama liela zinātniskā kapacitāte un milzīgi ieguldījumi šajā jomā. Piemēram, modernas elektrotehnikas, zāļu ražošanā un tamlīdzīgi.
Lielākais eiroskepticisms pašlaik manāms tieši laukos. Cik pamatotas ir laucinieku bažas par viņu diskrimināciju, iestājoties ES?
Pirmkārt, pirms mēs runājam par laukiem, jānošķir lauku iedzīvotāji un lauksaimniecībā nodarbinātie. Otrkārt, jāizvēlas savas prioritātes lauki un lauku vide kopumā vai lauksaimniecība kā atsevišķa tautsaimniecības nozare. Latvijā lauksaimniecībā nodarbināti ir apmēram 12% darbspējīgo, taču viņu ekonomiskā produktivitāte ir daudz zemāka. Savukārt to kompensē lauku vides un latviskās mentalitātes saglabāšana un perspektīvā arī darbavietas tieši laukos, jo lauki nevar pastāvēt tikai uz lauksaimniecības rēķina. Ir jāatmet muļķīgās iedomas, ka laukos var nodarboties tikai ar lauksaimniecību, jo, efektīvi saimniekojot, lai piepildītu Latvijas tirgu, no 156 tūkstošiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju mums būtu nepieciešami tikai kādi 70 tūkstoši. Tikai tad būs iespējas konkurēt ES kopējā tirgū. Un pat, ja nebūtu ES, pasaulē vērojamas tirgus liberalizācijas tendences, un pusnaturālais saimniekošanas veids nav konkurētspējīgs tirgus apstākļos. ES nav iemesla ražošanas koncentrācijai, tās iemesls ir konkurence, un jebkurā gadījumā – ar vai bez ES lauksaimnieciskās produkcijas – ražotāju skaits samazināsies. Valstiski vairāk uzmanības būtu jāpievērš nevis lauksaimniecībai, bet lauku attīstībai, lai nesamazinātos iedzīvotāju skaits laukos, jo mēs jau tā esam vāji apdzīvota valsts. Vienīgais veids, kā to panākt, ir radīt jaunas darbavietas. ES ir instruments, kā to panākt, jo pēc iestāšanās tajā laukos ieplūdīs ievērojami naudas līdzekļi un, ceļoties vispārējam dzīves līmenim, aktuāla kļūs pakalpojumu sfēra tieši laukos. Pašlaik tā ir vāji attīstīta. Zemnieks kļūs par vienu no naudas nesējiem, jo pat ar 25% tiešo maksājumu lauksaimnieku ienākumi būs gandrīz trīs reizes lielāki nekā vidējā alga Latvijā, līdz ar to zemnieks izmantos pakalpojumus, ko nevarēja atļauties līdz šim. Tās būs jaunas darbavietas tieši laukos. Arī viens no galvenajiem SAPARD programmas uzdevumiem ir dažādot nodarbinātību laukos, bet pašlaik diemžēl vēl nav jūtama to lauku cilvēku iniciatīva, kas vēlētos kaut ko darīt šajā sakarā. Tas ir drosmes un izglītības jautājums, un SAPARD ir tikai viens no instrumentiem. Bažas ir par to, vai mēs vispār spēsim paņemt naudu, ko mums piedāvās, jo jau pašlaik to varam tikai daļēji, bet pēc iestāšanās ES naudas būs vēl vairāk, un tā būs jāmācās sakarīgi izmantot.
Kādi būs lielākie zaudējumi pēc iestāšanās ES tieši lauku cilvēkiem?
Protams, cietīs naturālās un pusnaturālās saimniecības, taču tas ir neizbēgams process. Viena no lielākajām problēmām skar veterinārijas un higiēnas prasības, jo, ievērojot tās, būs jāslēdz virkne mazo uzņēmumu, īpaši tas attiecas uz kautuvēm. Mums pat nav nevienas lielas Eiropas prasībām atbilstošas kautuves: tas arī ir iemesls, kādēļ mūsu cilvēki uz Eiropu gaļu neeksportē. Te gan jāpiebilst, ka lielākā daļa šo ar pārtikas ražošanu saistīto uzņēmumu īpašnieku zina, kas viņus gaida, ja viņi nespēs sakārtot savu ražošanu atbilstoši higiēnas un veterinārijas prasībām. Zināmā mērā tas būs šoks, bet kopumā tas notiek mūsu visu interesēs, jo kāpēc mums būtu jāuztraucas par pārtikas kvalitāti. Turklāt šīs stingrās sanitārās prasības netiks ieviestas uzreiz, proti, tām būs pārejas laiks.
Kā varētu mainīties cenas, iestājoties ES un ar laiku nomainot nacionālo valūtu pret eiro?
Šī lieta būtu jāsadala divās daļās. Noteikti augs pakalpojumu cena, bet patēriņa preču cenām, izņemot atsevišķas preču grupas, piemēram, piena produktus, nav objektīva iemesla celties. Tas varētu notikt ar laiku, bet ar laiku palielināsies arī ienākumi. Iekšējais rūpniecības tirgus ir pietiekami liberāls, un tas darbojas konkurences apstākļos, tādēļ nav pamata domāt, ka šīm precēm varētu augt cena, lielāks kļūs vienīgi piedāvājums. Noteikti cena kāps cigaretēm, jo tāda ir ES veselīga dzīvesveida propaganda. Dārgāks kļūs arī nekustamais īpašums, īpaši lauksaimniecībā izmantojamās zemes cena palielināsies, jo ar lauksaimniecību nodarboties kļūs relatīvi izdevīgāk. Bet eirozonas valstīm mēs plānojam pievienoties divus gadus pēc iestāšanās ES, un par to nevajadzētu bažīties, jo vismaz pašlaik eiro inflācija ir mazāka nekā Latvijas latam.
Cik Latvijai maksās dalība ES?
Vispār grūti pateikt, bet naudas izteiksmē – apmēram 70 miljonu latu gadā. Pavirši rēķinot, sākumā netieši mēs saņemsim četras līdz piecas reizes vairāk atpakaļ ar strukturālo fondu starpniecību, kopējo lauksaimniecības politiku un citiem naudas plūsmas avotiem. Turklāt Latvija būs droša valsts investīcijām, kas dos jaunas darbavietas un ļaus ekonomikai attīstīties vēl straujāk.
