Muzikāli notikumi ar lielo burtu Jelgavā neatgadās tik bieži, tieši tāpēc jo vairāk uzteicama ir organizētāju gandrīz fanātiskā uzņēmība un mērķapziņa, lai šis pasākums ieraudzītu dienas gaismu.
Muzikāli notikumi ar lielo burtu Jelgavā neatgadās tik bieži, tieši tāpēc jo vairāk uzteicama ir organizētāju gandrīz fanātiskā uzņēmība un mērķapziņa, lai šis pasākums ieraudzītu dienas gaismu. Nav noslēpums, ka V.A.Mocarta «Rekviēms» ir viens no pašiem populārākajiem klasiskās mūzikas šedevriem pasaulē.
Tā ierakstu skaits mērāms vairākos simtos CD, bet koncertatskaņojumu skaits vispār nepakļaujas uzskaitei… Lai gan mūziķu aprindās par sliktu gaumi dažkārt tiek uzskatīta sajūsmināšanās par «Rekviēma» daļas «Lacrymosa» smeldzīgi liriskajām noskaņām, tomēr pastāv vērtības, kas, pārdzīvojot laiku un telpu, atkal no jauna liek sajūsmināties, ciest līdzi un saprast, ka ir pasaulē kaut kas tāds – ko nemēra naudas vienībās. Un tas ir radītās mūzikas brīnums.
24. marta svētdiena liecināja, ka Jelgavas Sv.Annas baznīca ir par mazu visiem labas un augstvērtīgas mūzikas cienītājiem. Un ne tikai klausītājiem, bet arī pašiem dalībniekiem. Jelgavas koris «Skali» (diriģente G.Paškovska), Dobeles skolotāju koris «Sidrabe» (diriģents J.Zirnis), Leonīda Vīgnera vecmeistaru orķestris (mākslinieciskais vadītājs M.Villerušs) kopā ar augsti profesionālu solistu sastāvu – Maija Kovaļevska, Ilona Rasa, Aleksandrs Antoņenko, Krišjānis Norvelis – pakļāvās diriģenta Jāņa Zirņa muzikālās stihijas varai.
Vispirms jau ir apsveicama uzdrošināšanās ar diviem amatieru koriem ķerties pie tik muzikāli un tehniski sarežģīta darba. Tāpēc lieki būtu pie šādas muzikālas uzdrīkstēšanās pielikt kritikas bargo mērlenti un uzskaitīt visus zemūdens klupšanas akmeņus, kas izpildītājus sagaida un vajā šāda veida vokāli simfoniskajā darbā. Taču vienu varu apgalvot droši – tāda mēroga amatierkori, kas var «pacelt» šādas grūtības pakāpes darbu, Latvijā ir uz rokas pirkstiem skaitāmi. Un vēl jo vairāk mēs varam būt gandarīti, ka viens no tiem ir «Skali».
Aizkustinoši bija atkal satikt un vērot Latvijas bijušās mūzikas zvaigznes – tagad vecmeistarus, kas, apliecinot savu varēšanu un «dzīvotspēju», nu jau kādu laiku ir apvienojušies kopīgā orķestrī, lai turpinātu sevi un savu pasaules izjūtu izteikt mūzikā. Gluži kā apliecinājums vecumu starpības nenozīmībai mākslā, solistu kvartets bija izvēlēts no jaunākās paaudzes daudzsološajiem mūziķiem.
Neapšaubāmi svētdienas notikums pierādīja to, ka arī jelgavnieki ir izslāpuši pēc nopietnas klasiskās mūzikas, un šim pirmajam pavasara vēstnesim jābūt arī kā labam sākumam nākotnes koncertu praksei.
