Lai runātu par Jelgavas novada veidošanās problēmām, 26. martā Staļģenē tikās Pašvaldību lietu pārvaldes direktora vietnieks A.Pīlēģis ar Jelgavas rajona Padomes vadītāju I.Savicku, izpilddirektori M.Priedi, Attīstības departamenta vadītāju J.Krūklīti.
Lai runātu par Jelgavas novada veidošanās problēmām, 26. martā Staļģenē tikās Pašvaldību lietu pārvaldes direktora vietnieks Arvīds Pīlēģis ar Jelgavas rajona Padomes vadītāju Intu Savicku, izpilddirektori Mudīti Priedi, Attīstības departamenta vadītāju Jāni Krūklīti un 13 rajona pašvaldību vadītājiem.
Jelgavas novada izveide ir paredzēta administratīvi teritoriālā projekta «102» ietvaros, un plānots apvienot pagastus Jelgavas un Elejas novados, neiekļaujot tajos Jelgavas pilsētu. Tikšanās laikā atzīts, ka ir vēl daudz neatrisinātu problēmu, lai šo ieceri īstenotu. Vislielākais pašvaldību vadītāju satraukums bija sakarā ar finansu līdzekļu sadali, tika arī paustas bažas, ka līdzīgās reformās Lietuvā un arī Latvijā Kandavas novada izveidē esot vērojams nomaļo teritoriju pagrimums. Arvīds Pīlēģis gan apgalvoja pretējo – izveidojot lielākas pašvaldības, būs lielākas iespējas nodrošināt augstā līmenī visas pašvaldībām veicamās funkcijas, kā arī radīsies lielākas kredītu ņemšanas un projektu realizēšanas iespējas.
A.Pīlēģis skaidroja, ka pašvaldību apvienošana nenozīmē darba vietu zaudēšanu pašvaldībās, cilvēkiem gan, iespējams, būs jāpārkvalificējas – par sociālā dienesta darbiniekiem, pedagogiem u.c. Bijušo pagastu centros tiks veidotas administratīvas iestādes, kas nodarbosies ar pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, lai nebūtu jāmēro tāls ceļš līdz novada centram.
Pagastu vadītāji atzina, ka reformas ir sāktas un jāturpina, jo 2004. gadā tām jau vairs nebūs brīvprātības principa. Tāpēc labāk iepriekš sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām un vēl labāk – pašiem tās radīt.
