Brīvlaika nedēļā aktīvākie Jelgavas jaunieši tikās ar Domes pārstāvjiem, lai pārrunātu jaunajai paaudzei aktuālas problēmas mūsu pilsētā.
Brīvlaika nedēļā aktīvākie Jelgavas jaunieši tikās ar Domes pārstāvjiem, lai pārrunātu jaunajai paaudzei aktuālas problēmas mūsu pilsētā.
Skolēnu domes pārstāvji bija sagatavojuši pat atklāto vēstuli, kurā minējuši, viņuprāt, nopietnākās problēmas, kas skar jauniešus Jelgavā.
Kā vienu no aktualitātēm viņi minēja nepietiekamās darba iespējas vasarā. Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš atzina, ka tas ir smags jautājums, jo valstī ir virkne likumu, kas aizliedz nodarbināt jauniešus: «Tomēr mēs ļoti nopietni par to domājam, un cerams, ka jau šovasar būs redzami pirmie rezultāti. Pirmkārt, vajadzētu sākt ar to, ka iemācāmies sakopt savu dzīves vidi – skolu, pagalmu, sētu. To darīt ikviens būs aicināts jau Spodrības mēneša laikā. Ja runājam par vasaru, – pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība», izskatot firmu pieteikumus veikt kādu darbu, kā vienu no nosacījumiem būs iekļāvusi arī prasību piedāvāt darbu jaunatnei. Drīzumā iecerēta arī tikšanās ar Ražotāju un tirgotāju apvienību, lai spriestu par iespējām nodrošināt dažādus palīgdarbus skolēniem vasarā.»
Tomēr mērs pēc pērnā gada pieredzes atzina, ka strādāt gribētāju nemaz nav tik daudz: «Kopā ar Hercoga Jēkaba klubu piedāvājām jauniešiem iespēju strādāt, bet diemžēl mums tikko izdevās aizpildīt tās darba vietas, kur tiešām vajadzēja palīdzīgu roku.»
Izpilddirektors Gunārs Kurlovičs arī uzskata, ka jaunieši šajā ziņā vairāk prasa nekā ir reāli gatavi darīt: «Cik gan nav dzirdēts, ka «labāk es klaiņoju pa ielām nekā eju strādāt par diviem latiem dienā».»
Tomēr Skolēnu domes pārstāvji palika pie sava un apgalvoja, ka pērn bijusi nepietiekama informācija par šādām iespējām: «Jaunieši jau reti dodas uz Domi un tāpēc vienkārši palaiž garām šādas ziņas. Ja informācija tiktu nodota caur Skolēnu domes deputātiem, atsaucība noteikti būtu lielāka.»
Līdzīgas problēmas pilsētā saskata arī «Jundas» pulciņa «Ievads politikā un menedžments sabiedriskā sektorā» dalībnieki – arī viņi savā iesniegumā Domei kā aktuālāko bija uzsvēruši tieši darba nodrošinājumu.
Pamanītas arī citas nepilnības pilsētā. Proti, jaunieši satraukušies par neierobežotām iespējām bērniem piekļūt datorsalonu piedāvātajiem pakalpojumiem. Klātesošie pauda satraukumu par to, ka dienas vidū datorsalonos redzami pusaudži, kas spēlē datorspēles un, iespējams, to dara stundu laikā, bez vecāku atļaujas, šādiem mērķiem tērējot vecāku dotu vai kā citādi iegūtu naudu. Jaunieši ierosināja Domei pieņemt datorsalonu darbību reglamentējošus noteikumus, kas ierobežotu jauniešiem, kas jaunāki par 16 gadiem, piekļūšanu datorspēlēm.
Joprojām aktuāli ir meklēt labākos variantus, kā pasargāt jauno paaudzi no narkotiku un alkohola sērgas. Kā pārmetums Domei izskanēja arī nepietiekamās skolēnu drošības garantijas. «Pie drošības garantēšanas skolās mēs esam sākuši strādāt ļoti nopietni. 3. pamatskolā jau diendienā atrodas policists, kas uzmana kārtību skolā, un mēs ceram, ka jau nākamajā 1. septembrī visas dežurantes nomainīs policisti. Tā ir drošības izjūta, un – patīk skolēniem vai ne – tas ir nepieciešams. Pieļauju, ka ar laiku varētu veidoties vēl ietekmīgāka drošības sistēma, proti, skolā būs iespējams iekļūt tikai ar caurlaidi, līdzīgi kā tas ir dažādos uzņēmumos. Ir taču saprotams, ka viens policists nespēj paturēt prātā visus tūkstoš skolēnus,» skaidroja A.Rāviņš.
Lai arī agrāk runāts, ka skolēni domu par policistu skolā uzņem skeptiski, šajā reizē visi piekrita pilsētas mēram un atzina, ka tā noteikti būtu sekmīgāk garantēts, ka pār skolas slieksni nevarēs iekļūt narkotikas.
Tika spriests arī par brīvā laika pavadīšanas iespējām – ne gluži pulciņiem un sabiedriskajām organizācijām, jo jaunatne vēlas arī savam vecumam atbilstošas izklaides iespējas. Aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics stāstīja, ka savulaik izstrādātas anketas, kas nodotas jauniešiem, lai uzzinātu kādas ir viņu vēlmes šajā jomā, taču atpakaļ saņemts mazāk par pusi: «Pirmkārt, mums ir jāizpēta situācija, lai zinātu, ko jums piedāvāt. Mums jau ir zināma sadarbība dažādu pasākumu organizēšanā (Piena svētki, 18. Novembra svētki), un es ceru, ka tā arī turpināsim.»
Skolēnu domes pārstāvji vēlējās uzzināt, vai ar Domes palīdzību ir iespējams iegūt finansējumu kultūras projektiem, kas nav tik apjomīgi, lai tos iesniegtu valsts mēroga institūcijās. Uz to tika saņemta atbilde, ka iespējas ir, vajag tikai mēģināt.
Diskusijas laikā tika norādīts arī uz tualešu trūkumu pilsētā (ko domnieki solījās ātri vien novērst), atgādināts par mazajām iespējām nodarboties ar sportu un bērnu spēļu laukumu trūkumu. A.Rāviņš stāstīja, ka šajā jomā patlaban sākuši risināties vairāki projekti un drīz, iespējams, Jelgavā būs Ventspils cienīgs bērnu spēļu laukums, kā arī boulinga zāle un citas sporta iespējas.
Un visbeidzot – vasaras brīvlaikā, kad bērniem ir ļoti daudz brīva laika, jauniešos bažas rada arī savu vienaudžu iesaistīšanās dažādās sektās. A.Rāviņš apstiprināja, ka Dome kaut kādus «mērus» šajā jomā noteikti pieņems, tikai pagaidām nevēlējās tos atklāt, bet ieteica mēģināt pašiem būt uzmanīgākiem un arī uzmanīt draugus, lai viņi netiktu pakļauti šādu sektu darbībai, jo no tām atbrīvoties ir ļoti grūti: «Diemžēl likumi sektām mūsu valstī ir ļoti labvēlīgi, un tāpēc tās var attīstīties.»
