Kaut gan izskan ugunsdzēsēju brīdinājumi, kā arī informācija par kūlas dedzināšanas dēļ bojā gājušām ēkām, pērnās zāles dedzināšana joprojām turpinās, atzīst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes priekšnieks Aldis Feldmanis.
Kaut gan izskan ugunsdzēsēju brīdinājumi, kā arī informācija par kūlas dedzināšanas dēļ bojā gājušām ēkām, pērnās zāles dedzināšana joprojām turpinās, atzīst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes priekšnieks Aldis Feldmanis.
Vakar nokrišņu dēļ dedzināšana pierimās, tomēr ugunsdzēsēji prognozē, ka sausākā laikā tā varētu atkal atsākties. Trešdien Jelgavas brigāde izbrauca uz pieciem kūlas ugunsgrēkiem, bet kopumā kopš 16. marta Jelgavā un rajonā dzēsti 42 kūlas ugunsgrēki. Savukārt Latvijā kopumā kopš februāra sākuma ugunsdzēsēji pērno zāli izbraukuši dzēst 1277 reizes, uguns izplatījusies 4647 hektāros. Šogad kūlas dedzināšanas dēļ jau nodegušas vai bojātas 186 ēkas, radot 15817 latu lielus zaudējumus.
Aldis Feldmanis atzīst, ka patlaban nav īpaši labu rezultātu dedzinātāju sodīšanā, jo pieķert vainīgos ir visai sarežģīti – visbiežāk dedzinātāji ir vai nu aizgājuši no notikuma vietas, vai savu vainu noliedz.
Vienu personu par kūlas dedzināšanu un tās rezultātā izdarītajiem postījumiem sodīt ir izdevies Jelgavas Municipālās policijas darbiniekiem. Viņas bezatbildības dēļ bija nodegusi kāda siltumnīca.
A.Feldmanis atgādina, ka sausās zāles dedzināšana ir nelikumīga un par šādām darbībām tiek piemērota administratīvā atbildība, bet, ja dedzināšanas dēļ nodarīts fizisks kaitējums cilvēkiem vai viņu mantiskajām vērtībām, likumā paredzētajā kārtībā var tikt piemērota arī kriminālatbildība. Vienlaikus amatpersona atzīst, ka ar likumu patlaban situāciju nav iespējams kontrolēt. Viņš aicina iedzīvotājus novērtēt dedzināšanas bīstamību, nededzināt sauso zāli pašiem un neļaut to darīt arī kaimiņiem.
Arī iekšlietu ministrs Mareks Segliņš atzīst, ka sabiedrības apziņas līmenis bieži ir nepietiekams, lai saprastu, ka ekonomiski visizdevīgākais aizaugušu pļavu kopšanas paņēmiens dedzināšana nav savienojams ar mūsdienu cilvēka izpratni par dabas procesu norisi. Viņš norādījis, ka personas, kas izvēlas dedzināt pērno zāli, rīkojas neapdomīgi un bezatbildīgi.
Cenšoties normalizēt situāciju, vairāku institūciju pārstāvji bija izveidojuši darba grupu, lai spriestu par iespēju izdarīt izmaiņas normatīvajos aktos, kas varētu ierobežot kūlas dedzināšanu. Tomēr nolemts, ka tas nav nepieciešams un situāciju varētu uzlabot lielāka pašvaldību ieinteresētība šīs problēmas risināšanā. Eksperti uzskata, ka tieši no pašvaldību attieksmes pret teritorijas sakopšanu ļoti lielā mērā ir atkarīgs, vai pagasta iedzīvotāji dedzina kūlu vai ne.
