Apskats. Šogad Lieldienas Latvijā bija zīmīgas ar kūlas ugunsgrēkiem: četrās brīvajās dienās vien ugunsdzēsēji piedalījušies 350 kūlas dedzināšanas gadījumu likvidēšanā.
Šogad Lieldienas Latvijā bija zīmīgas ar kūlas ugunsgrēkiem: četrās brīvajās dienās vien ugunsdzēsēji piedalījušies 350 kūlas dedzināšanas gadījumu likvidēšanā. Otrdien pat iekšlietu ministrs Mareks Segliņš informēja valdību par nepieciešamību pievērst īpašu uzmanību zāles dedzināšanai. Un bažas šai gadījumā ir pamatotas, jo kopš 1996. gada kūlas ugunsgrēkos gājuši bojā astoņi cilvēki un nosvilis aptuveni tūkstotis ēku. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas uzsver, ka lielāka uzmanība kūlas dedzināšanai jāpievērš tieši lauku pašvaldībām, jo likumā «Par pašvaldībām» ir noteikts, ka vietējās pašvaldības ir tiesīgas izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par namu, to teritoriju un būvju uzturēšanu, bet Ministru kabineta «Ugunsdrošības noteikumos» teikts, ka aizliegts dedzināt kūlu, niedres un rugājus.
Bet sodi nav efektīvākais iedarbības līdzeklis pret kūlas dedzinātājiem, jo parasti ir visai grūti pierādīt pašu dedzināšanas faktu. Efektīvāk būtu veikt profilaktiskus pasākumus, informējot potenciālos kūlas dedzinātājus par viņu rīcības bīstamību un radītajām kaitīgajām sekām dabas videi.
Kopš Eiropas Komisijas piedāvātā lauksaimniecības politikas varianta kandidātvalstīm dažādas zemnieku sabiedriskās organizācijas, politiskās partijas un Zemkopības ministrijas atbildīgās amatpersonas ir centušās skaidrot iespējamo Latvijas lauksaimniecības attīstības modeli Eiropas Savienībā (ES). Trešdien, lai pārrunātu šos jautājumus, tika pulcināta visas Latvijas zemnieku sapulce, kurā piedalījās ap 300 šīs nozares pārstāvju. Tikai diemžēl arī šoreiz neviens nevarēja konstruktīvi paskaidrot, kas sagaida sīksaimniekus pēc iestāšanās ES. Proti, tā vietā, lai piedāvātu šiem cilvēkiem alternatīvus nodarbošanās veidus, Zemkopības ministrijas pārstāvji vienkārši prognozēja viņu saimniecību krahu. Arī lielsaimnieki pauda savu neapmierinātību ar lauksaimniecības produkcijas pieļaujamajām ražošanas kvotām pēc iestāšanās ES. Zemnieki kārtējo reizi kopīgi apņēmās cīnīties pret nepieņemamajiem ES nosacījumiem lauksaimniecības politikā, paturot tiesības veikt protesta akcijas neapmierinoša risinājuma gadījumā.
Šonedēļ Kurzemes apgabaltiesa sāka skatīt krimināllietu, kurā par krāpšanu sevišķi lielos apmēros apsūdzēts kādas Vācijas firmas vadītājs Armands Stendzenieks. Viņam inkriminē kredīta garantiju izkrāpšanu no a/s «Ventspils nafta», lai viņa uzņēmums varētu saņemt kopsummā 46 miljonu ASV dolāru kredītu no trim bankām (Bankas «Baltija», Pareksa bankas un Maskavas bankas «Intertek»). Īpašu vērību šai lietai piešķir A.Stendzenieka skandalozie paziņojumi par vēlmi atmaskot daudzus sabiedrībā populārus cilvēkus saistībā ar krāpnieciskiem darījumiem. Turklāt A.Stendzenieks ir apņēmības pilns sūdzēt Eiropas cilvēktiesību tiesā Latvijas valsti, jo atrodas apcietinājumā bez tiesas sprieduma jau piecus gadus.
Šo trešdien ir parakstīts, iespējams, Latvijas valstij vēsturisks līgums. Proti, ASV un Norvēģijas kopuzņēmums «TGS Nopec» un Ekonomikas ministrija vienojušies par naftas meklēšanu Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Firma izpētes darbos, kurus sāks jau šajā vasarā, paredzējusi investēt sešus līdz astoņus miljonus ASV dolāru. Speciālisti ir pārliecināti par naftas klātbūtni Baltijas jūrā. Ja tā tiks atrasta, var cerēt uz nozīmīgu grūdienu valsts ekonomikas attīstībā. Latvijas lielākais ieguvums šajā gadījumā būs tieši nodokļu veidā.
Starptautiskā sabiedrība turpina asi kritizēt Izraēlas militāro politiku Palestīnā. Pašlaik nosodījumu Izraēlas premjera Ariela Šarona organizētajiem militārajiem triecieniem pret palestīniešu apdzīvotajām vietām ir izteikuši gandrīz visi ietekmīgāko pasaules valstu līderi. Šonedēļ sašutumu paudušas ES valstis un pāvests Jānis Pāvils II. ES valstis pat demonstratīvi paziņojušas, ka piešķirs palestīniešu pašpārvaldei ar J.Arafatu priekšgalā finansiālu palīdzību 100 miljonu eiro apmērā. Pat ASV, kas, ņemot vērā ebreju tautības ietekmi Amerikas politikā, ir bijusi visai toleranta pret Izraēlas politiku, aicinājusi «atvilkt» armijas vienības no palestīniešu līdera J.Arafata mītnes un pārtraukt viņa blokādi. Šajā gadījumā ASV beidzot būtu jāparāda mugurkauls tieši tāpat, kā tas bija gadījumā ar Dienvidslāviju, kad ASV ar NATO valstu atbalstu nevilcinoties iejaucās šajā konfliktā. Palestīniešu teritorijās būtu jāizvieto miera uzturēšanas spēki, lai beidzot pārtrauktu brutālo vardarbību.
Holivudas «action» filmas cienīgs sižets bija kādai laupīšanai, kurā trīs bruņoti vīrieši ielauzās bankas «Sparkasse» filiālē Vreštetā netālu no Hamburgas. Policija ieradās tieši tad, kad garnadži grasījās pamest banku, tādēļ noziedznieki sagrāba divas ķīlnieces un mēģināja aizbēgt, taču viņiem tas neizdevās. Laupītāji savā Eiropas anabāzē pat paguva šķērsot divas robežas (Polijas un Ukrainas). Baidoties par ķīlnieču dzīvībām, policija neriskēja apturēt noziedzniekus. Kad Polijā tika uzpildīta degviela, vienai ķīlniecei izdevās aizbēgt. Tikai Ukrainā, kur pie Rovnas tika bloķēta laupītāju automašīna, izdevās viņus pierunāt atbrīvot otru ķīlnieci un padoties.
Pagājušo sestdien britu karaliskā ģimene atvadījās no savas vecākās pārstāves, jo no dzīves aizgāja 101 gadu vecā Karaliene Māte. Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga jau saņēmusi ielūgumu uz bērēm un būs starp daudzajiem goda viesiem.
