Grozi, kā gribi, bet politika Latvijā ir kļuvusi par labu biznesu. Protams, galvenokārt Saeimas deputātiem un lielāko pašvaldību vadītājiem, kuru nule kā iesniegtās aizvadītā gada ienākumu deklarācijas šo tēzi ļoti pārliecinoši pierāda.
Grozi, kā gribi, bet politika Latvijā ir kļuvusi par labu biznesu. Protams, galvenokārt Saeimas deputātiem un lielāko pašvaldību vadītājiem, kuru nule kā iesniegtās aizvadītā gada ienākumu deklarācijas šo tēzi ļoti pārliecinoši pierāda. Tāpat kā to, ka sabiedrības noslāņošanās Latvijā sen vairs nav mīts un ka pašmāju politiskā elite nebūt negrasās piederēt trūcīgāko Latvijas pilsoņu slānim, kas pārtiek, piemēram, no 89 latu lielā iztikas minimuma mēnesī, nemaz nerunājot par tūkstošiem Latvijas pensionāru, kuru ienākumi nesniedzas pat līdz šim skaitlim.
Savukārt Saeimas deputātu vidējie ienākumi mēnesī bijuši ap tūkstoti latu, vairākiem ministriem un dažādu valžu un padomju «profesionālajiem» pilnvarniekiem naudas makā ienācis, protams, vēl vairāk, savukārt liela daļa Saeimas deputātu ir pamanījušies blakus saviem deputāta pienākumiem diezgan veiksmīgi nodarboties ar uzņēmējdarbību. Tikai kaut kā nav skaidrs, kādēļ viņi tērē laiku Saeimā vai pašvaldību vadībā, ja reiz ir tik veikli uzņēmēji, ka iepriekšminētās nodarbes dod tikai bieži vien salīdzinoši nelielu ienākumu daļu. Izskaidrojums laikam būs meklējams apstāklī, ka bez attiecīga politiskā atbalsta šiem «uzņēmējiem» būtu grūtības nopelnīt naudu, tāpēc neatliek nekas cits, kā līst Saeimā vai pašvaldībās, kur normālam uzņēmējam nebūtu ko darīt. Tas vienkārši lieku reizi parāda, ka Latvijā ir diezgan daudz cilvēku, kas nespēj nopelnīt naudu, neizmantojot korporatīvās saites.
Zīmīgi, ka aizvadītajā gadā tikai daži Saeimas deputāti pārtikuši no deputāta «aldziņas» vien. Kā ziņo aģentūra LETA, deputāti Aida Prēdele, Palmira Lāce, Antons Seiksts, Modris Lujāns, Māris Vītols un Pāvels Maksimovs pērn saņēmuši tikai Saeimas maksāto algu un kompensācijas par deputāta pienākumu pildīšanu. Pārējie bijuši veiklāki naudas pelnīšanā.
Ekonomikas ministra Aigara Kalvīša ienākumi 2001. gadā bijuši Ls 32 771,41. Valsts kanceleja viņam izmaksājusi Ls 8 516,98 darba algu, VAS «Privatizācijas aģentūra» – Ls 12 550,35 kā darba samaksu, VAS «Latvijas attīstības aģentūra» – Ls 1 200, bet Ventspils brīvostas pārvaldes atlīdzība ministram bijusi Ls 10 504,08. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova ienākumi pērn bijuši Ls 27 755,63. Valsts kancelejas maksātais atalgojums bijis Ls 8 649,95, Ventspils brīvostas pārvaldes – Ls 18 625,68, bet Valsts sociālās apdrošināšanas fonda maksātā pensija – aptuveni Ls 480. Līdzīgi ienākumi pērn bijuši arīdzan satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam, kas par ministra darbu un darbu Ventspils brīvostas valdē saņēmis Ls 27 256,87. Sūdzēties šiem kungiem laikam nav par ko, jo nebūs nemaz tik daudz uzņēmēju, kas aizvadītajā gadā spējuši gūt līdzvērtīgus ienākumus. Tātad politiku kā peļņas gūšanas avotu laikam nevar smādēt.
Protams, minētajiem politiķiem būs grūti panākt Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kas skaidrā un bezskaidrā naudā uzkrājis ap 3,7 miljonu latu. Iznāk, ka pašvaldības vadīšana ir vēl ienesīgāka nodarbe nekā kādas ministrijas vadīšana, galvenais tikai trāpīt pareizajā pašvaldībā, jo Zilupē miljonus laikam būs nedaudz grūtāk nopelnīt. Salīdzinoši ar Lembergu Jelgavas mēra Andra Rāviņa ienākumi pērn bijuši pieticīgāki – vairāk nekā 12 000 latu, no kuriem, vadot Latvijas Unibankas Jelgavas filiāli, viņš nopelnījis 6834 latus, bet par darbu Domē saņēmis 5735 latus. Jelgavas pašvaldības izpilddirektora Gunāra Kurloviča ienākumi pērn pārsnieguši 10 000 latu, no kuriem tikai apmēram pusi viņš saņēmis par darbu Domē. Acīmredzot, veicot tiešos darba pienākumus, G.Kurlovičam atliek daudz brīvā laika, ja jau viņš var atļauties piepelnīties vairākos blakusdarbos. Šķiet, Jelgavā ar šādiem ienākumiem var iztikt bez grūtībām, it īpaši, ja vairs nav jāmaksā par centralizēto siltumapgādi, kā to dara liela daļa Jelgavas iedzīvotāju.
Iepriekšminētais gan valsts, gan pašvaldību līmenī liecina par to, ka noslāņošanās Latvijā rit pilnā sparā un tautas kalpi nebūt negrasās piederēt ne tikai ne pārāk turīgo slānim, bet pat vidusslānim. Ja arī kāds politiķis vēl ir «paslinkojis» attiecībā uz kādu blakusdarbu un viņa ienākumi pagaidām drīzāk atbilst tā saucamajam vidusslānim (saskaņā ar kādu nesen veiktu pētījumu ar ikmēneša ienākumiem ap 800 latiem), tad drīz vairs tā nebūs, jo dzīve iet uz augšu. Pārējie? Viņiem atliek tikai turpināt savu eksistenci izdzīvošanas šovā…
