Kuģis ir noturējies.
Kuģis ir noturējies
«Skatoties no gaisa balona vai rudens novakarē saulrieta staros no pretējā Gaujas krasta Siguldas pusē, Turaidas pils paceļas virs zaļās koku lapotnes kā no sarkaniem ķieģeļiem mūrēts varens kuģis,» Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne raksta Latvijas viduslaiku pilīm veltītajā izdevumā. Iedomātā kuģa priekšgalu veido ziemeļu priekšpils vārtu tornis, kuģa vidusdaļā esošu mastu atgādina augstais galvenais tornis, bet kuģa aizmugure ir dienvidu priekšpils ar torņveidīgo dienvidu korpusu.
Turaidā var izgaršot vēsturi
Mūra pils celtniecība Turaidā sākās 1214. gadā pēc Rīgas bīskapa Alberta norādījuma. Tas ir laiks, kad Rīgas bīskapija un Zobenbrāļu ordenis sadalījuši iekarotās Gaujas lībiešu zemes un nu ceļ savas pilis. Kā raksta vēsturnieki, – baidoties vairs ne tik daudz no pakļautajiem lībiešiem, kā viens no otra tīkojumiem. Ir nodedzināta lībiešu vecākā Kaupo pils Turaidas pilskalnā, un tās vietā nu savu uzceļ atnācēji.
«Vēsture nav laba vai slikta, tā vienkārši ir vēsture,» uz mazliet provokatīvo jautājumu, ciktāl latvieši var ar šo faktu lepoties, atbild muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne. «Mūsu pienākums ir to zināt un no vēstures mācīties. Kāpēc tas tā notika? Un kāpēc mūsu ekonomiku tagad pārņem citi? Varbūt arī uz šo jautājumu atbildes var meklēt vēsturē? Bet ja par pili – kas tad bija īstie pils cēlāji? Vai tie nebija apkārtējie zemnieki? Un vai tad ne no šejienes māla tā ir celta?»
Turaidu, kur Anna Jurkāne strādā jau vairāk nekā 30 gadu, viņa uzskata par vietu Latvijas teritorijā, kur tās vēsture tūkstoš gadu periodā atklājas vispilnīgāk – gluži kā kūka ar tās saldajām un arī skābajām kārtām. Turot profesionalitāti, vietas mīlestību un godprātīgu attieksmi par savas darbības trim pamatprincipiem, muzejrezervāta darbinieki šo «vēstures kūku» piedāvā izgaršot Turaidas apmeklētājiem. Savukārt fakts, ka Turaida jau daudzus gadus ir visapmeklētākais Latvijas muzejs, liecina arī par to, ka šis piedāvājums tiek ar atsaucību saņemts.
Cilvēku attieksme ir svarīga
Uzsverot muzejrezervāta kā kultūrvēsturiska un sabiedriska objekta nozīmību, Anna Jurkāne atceras arī deviņdesmito gadu sākumu ar zemes atgūšanas un dalīšanas kariem. «Rozes kapu – ganībām? Tornī – veikalus un dzintara tirgotavas?» bijis krietns cīniņš jāizcīna, lai pierādītu šādas dalīšanas absurdumu.
Tas, cik nozīmīga kādas vērtības saglabāšanā ir sabiedrības nostāja, atklājies arī kritiskajās dienās šāgada februārī, kad pēc trim grunts noslīdējumiem (kopumā 3000 kubikmetru apjomā) dažu dienu laikā radies pamats bažām par nopietniem draudiem pils pastāvēšanai. Eksperti saspringti sekoja katrai zemes kustībai, ceļš gar pilskalna pakāji bija slēgts, taču tūristi plūda straumēm. Savā ziņā tas bija apgrūtinājums, netrūka «drosminieku», kas centās rāpties pa nogruvuma vietu. Taču, atskatoties uz šīm dienām «no attāluma», Anna Jurkāne nenoliedz arī cilvēku saasinātas uzmanības pozitīvo lomu: «Sabiedrības interese sekmēja valdības un valsts institūciju saprotošu un palīdzīgu attieksmi. Atbrauca Ministru prezidents. Pilskalna kritiskais stāvoklis tika izskatīts Ministru kabineta sēdē, sākās aktīva rīcība.»
Dabas «nedarbu» izpēte nu nodota speciālistu ziņā, viņu secinājumiem acīmredzot sekos kādi profilakses un pilskalna nostiprināšanas pasākumi. Jau konstatēts, ka pati pils ir kapitāli būvēta un, kā teic Anna Jurkāne, nav nodrebējusi. Izpētes darbiem, kas varētu noslēgties šā mēneša beigās, nauda piešķirta no valsts budžeta, bet pilskalna nostiprināšanas pasākumos direktore saista cerības ar nesen nodibināto sabiedriskā labuma bezpeļņas organizāciju – Turaidas pils atbalsta fondu. Tātad ir pamats domāt, ka Turaida paliks sabiedrības uzmanības lokā. «Piļu saglabāšana prasa nepārtrauktu rūpi un līdzekļus. Nav pabeigti nostiprināšanas darbi Bauskas pilī. Arī Cēsu pils ir apdraudēta,» Anna Jurkāne uzskata, ka notikumiem Turaidā vajadzētu kļūt par nopietnu signālu, lai sabiedrība pievērstu uzmanību arī citām līdzīgām vietām.
Piedāvā palīdzību
Noslīdējumu vietas no visām pusēm tagad ar brīdinājumu nožogotas. Sausais laiks ļauj cerēt, ka bīstamās parādības, kas vairāk vai mazāk, tomēr tiek saistītas ar «ūdeņu kustēšanos», šopavasar vairs neatkārtosies. Turaidas takās jau zied māllēpes, pirmās vizbulītes, saulstarītes, mārpuķītes, no zemes ārā spraucas savvaļas tulpes, un tas nozīmē, ka arī atpūtnieku straumei ceļš vaļā. Muzeja galvenā ekspozīcija pilī gan pagaidām slēgta, toties Ziemeļu priekšpils vārtu tornī kopš sestdienas apmeklētājiem iespējams fotogrāfijās un virtuāli skatīt notikumus, kas risinājušies pilskalnā, sākot no 7. februāra. Ekspozīciju papildina arī vairāki skolēnu zīmējumi, bet mākslinieks Aleksandrs Ošarovs savā zīmējumā piedāvā interesantu, no pakāpieniem un terasēm veidotu kalna nostiprinājuma variantu.
Tā, protams, ir ideja – fantāzija, taču Anna Jurkāne atzīst, ka šajā laikposmā ikviena doma un ideja tiek uzklausīta, ikvienai ir sava vērtība. Palīdzību piedāvā gan zinātnieki, gan vienkārši interesenti, gan arī firmas iespējamos darbos. Starp pēdējiem, piemēram, ķīmijas zinātņu doktora I.Kaimiņa ieteikums pilskalnu nostiprināt ar dabīgo polimēru palīdzību, tā nodrošinot virsējo grunts slāņu noturību (tehnoloģijas izstrādāšanai jau paņemti grunts paraugi). Bioloģijas zinātņu doktors profesors A.Zvirgzds un pazīstamais dabas pētnieks G.Eniņš savukārt atgādinājuši par pilskalna sakopšanu – daudzi pilskalnā augošie koki ir aizlūzuši, daži izgāzušies ar visām saknēm un sasvērušies nogāzes virzienā. Speciālisti iesaka veidot dendrologu ekspertu padomi.
Savukārt valsts Ģeoloģijas dienesta speciālisti turpina izdarītajos urbumos veikt novērojumus, lai precīzāk noteiktu ūdens plūšanas virzienus un ātrumu, pētītu sufoziju jeb smilšu graudiņu izskalošanos no cietajiem iežiem. Informāciju par ģeoloģiskās un ģeodēziskās izpētes rezultātiem dienests paredzējis sniegt aprīļa beigās, bet pēc tam, izvērtējot visus saņemtos priekšlikumus, ārkārtas situācijai izveidotā valdības komisija nāks klajā ar lēmumu par pilskalna nostiprināšanas pasākumiem.
***
Notikumu hronika
6. februāris. Īsi pirms pusnakts divi krītoši koki izraisa lavīnveidīgu nogāzes grunts nogruvumu Turaidas pilskalnā. Rodas bažas par apdraudējumu Turaidas pils rietumu aizsargsienai un pusapaļajam tornim. Uz laiku slēgts ceļa posms transportam.
11. februāris. Pilskalna nogāzē turpina veidoties plaisas gruntī, ir sīki nogruvumi. Gruntsūdens līmeņa pazemināšanos pilskalnā sekmējusi tā atsūknēšana caur aku, un pilskalna glābšanai speciāli izveidotās komisijas vadītājs, Siguldas Domes priekšsēdētājs Juris Čivčs cer uz situācijas nepasliktināšanos. Toties bažas rada tūristi, kas «plūst straumēm», cenšas piekļūt tuvāk pilij un nebēdā par drošību.
13. februāris. Turaidas muzejrezervāts saņēmis vēstuli no Norvēģijas ģeoloģijas institūta ar palīdzības piedāvājumu – veikt aizsardzības pasākumus pret noslīdējumiem, kā arī augsnes, vibrāciju un iekšzemes iežu pētniecību.
15. februāris. Valdībā nolemts izveidot ekspertu grupu, kas sagatavotu informāciju par pilskalna stāvokli un nepieciešamo izpēti.
17. februāris. Sāk atbrīvot nogruvuma aizsprostoto autoceļa posmu.
18. februāris. Speciālisti konstatē, ka ir apstājusies grunts pārbīde pilskalnā horizontālā virzienā. Arī vertikālā virzienā kustības nav.
21. februāris. Daļēji tiek atjaunota transporta kustība pa autoceļu Turaida – Sigulda – var braukt mašīnas, kuru masa nepārsniedz 3,5 tonnas, satiksmes autobusi un operatīvais transports.
25. februāris. Valdības darba grupa apstiprinājusi ekspertu padomi deviņu cilvēku sastāvā. To vada Valsts ģeoloģijas dienesta priekšnieks Māris Segliņš.
1. marts. Finansu ministrs Gundars Bērziņš parakstījis rīkojumu par 43 179 latu piešķiršanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai – šie līdzekļi paredzēti ģeoloģiskajai izpētei Turaidas pilskalnā. 9076 lati iepriekš piešķirti Autoceļu direkcijai postījumu likvidēšanai uz ceļa Ķegums – Sigulda – Inciems. Siguldas Domes atvērtajā ziedojumu kontā ir ieskaitīts aptuveni 280 latu, ziedojumos no maksas tālruņa iegūts ap 200 latu.
7. marts. Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne apstiprina, ka rietumu nogāzē iespējami jauni nogruvumi, jo jaunizveidojušās plaisas turpina paplašināties un augsne palēnām slīd lejup.
9. marts. Ģeodēzistu mērījumi liecina, ka Turaidas pils stāv stabili. Apmeklētājiem tā slēgta, taču pils tornī tiek laistas grupas muzejrezervāta darbinieku pavadībā. Muzeja ekspozīcijas un Dainu kalnu var apmeklēt jebkurš interesents.
15. marts. Pēc cenu aptaujas nolemts, ka līgums par Turaidas pils būvju apsekošanu tiks noslēgts ar akciju sabiedrību «Komunālprojekts», kas darbus piedāvāja veikt par 3776 latiem. Nepieciešamos šurfēšanas darbus, lai izvairītos no riska, veiks muzeja arheologi. Valdības darba grupas sēdē ģeologi ziņo, ka divu nedēļu laikā grunts Turaidas pilskalnā pārvietojusies par diviem centimetriem.
21. marts. Desmit personas nodibina atklāto sabiedrisko Turaidas pils atbalsta fondu. Valdes priekšsēdētājs ir Andris Ārgalis, kas 23 gadus dzīvojis Siguldā. Fonda darbības mērķis ir vākt līdzekļus un sniegt atbalstu mērķrpogrammu izstrādāšanā un finansēšanā, lai saglabātu Turaidas pili nākamajām paaudzēm.
25. marts. Starptautiskā ģeologu semināra dalībnieki akceptē darba programmu Turaidas pilskalna izpētei. Norvēģijas Ģeotehniskā institūta pārstāvji sola precizēt savu līdzdalību pilskalna stiprināšanā, meklējot iespējas darbus daļēji finansēt no savas puses.
