Piektdien Jelgavas mērs Andris Rāviņš telefonakcijā atbildēja uz lasītāju jautājumiem par pašlaik pilsētniekiem aktuālākajām problēmām un pastāstīja par iespējamajiem to risinājumiem.
Piektdien Jelgavas mērs Andris Rāviņš telefonakcijā atbildēja uz lasītāju jautājumiem par pašlaik pilsētniekiem aktuālākajām problēmām un pastāstīja par iespējamajiem to risinājumiem.
Kāpēc netiek rīkotas Domes deputātu tikšanās ar vēlētājiem?
Jau trīs vakarus skolās esam tikušies ar aptuveni 300 vēlētājiem. Publika bija ļoti atsaucīga, pārrunājām daudzus pilsētai svarīgus jautājumus. Šādas tikšanās notiks visu aprīli otrdienās, trešdienās un ceturtdienās Jelgavas skolās. Pēdējā paredzēta 2. maijā 1. pamatskolā. Sīkāku informāciju par šiem pasākumiem varat saņemt Domē.
Kad tiks saremontētas Jelgavas ielas un sakārtoti dzīvojamo māju iekšpagalmi?
Šai sakarā izsmeļošu komentāru ir devis satiksmes ministrs, norādot uz valstī pastāvošajām problēmām ceļu jautājumu risinājumā. Galvenā problēma ir ceļu fonds, kas nepildās, kā plānots. Piemēram, šogad Jelgava tādēļ nesaņēma 40 000 latu, bet trīs gadu periodā šā iemesla dēļ nav saņemts 100 000 latu. Zinot šo situāciju, šogad atkal ielas tiks tikai lāpītas, izņemot gabalus abpus Lielupes tiltam – no vienas puses līdz Akadēmijas ielai, bet no otras puses līdz Izstādes ielai, kur tiks mainīts ceļa segums. Turklāt ir izstrādāts un iesniegts Satiksmes ministrijā piecu gadu ceļu projekts, kurā paredzēts sakārtot pilsētā visas tranzītielas.
Attiecībā uz dzīvojamo māju iekšpagalmiem ir divu veidu risinājumi. Pirmajā gadījumā kopā ar Nekustamā īpašuma pārvaldi (NĪP) un šo iekšpagalmu lietotājiem, tas ir, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, piedāvājām vienoties par kopīgu ieguldījumu pagalmu sakārtošanā. Proti, ar NĪP kopā tiktu sastādīta nepieciešamo izdevumu tāme, samesta nauda un pagalms tiktu sakārtots. Iedzīvotāji no šāda piedāvājuma kategoriski atteicās. Diemžēl tādi nu mēs esam. Bet beidzot taču ir jāsaprot, ka pašam arī jāpiedalās savas apkārtnes sakopšanā. Otrajā gadījumā iespēju robežās uzņēmumiem, kas veic būvdarbus, uzliekam par pienākumu sakopt iekšpagalmus. Tā tas bija gadījumā ar objektu Lielajā ielā, kur a/s «Krājbanka» veic būvdarbus.
Kā jūs vērtējat situāciju, ka 8% no Domes budžeta ir atvēlēti kā sociālajiem pabalstiem, tā arī administrācijas uzturēšanai. Vai šī proporcija ir taisnīga?
Var jau teikt, ka gadījumā, ja administrācijai atvēlēsim 0%, iedzīvotājiem pabalstos iznāks vairāk, bet diemžēl tādā situācijā darbs vienkārši apstātos. Turklāt no jebkura budžeta biznesā vai sabiedriskajā sektorā administrācijas uzturēšanai tiek atvēlēti 9 – 10%, tā ir normāla menedžmenta parādība. Piekrītu, ka dažādiem pabalstiem līdzekļu atvēlēts par maz, taču tas ir vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Kā tiks risināts Siltumtīklu uzņēmuma jautājums?
Pašlaik projekts ar «Dalkia» beidz savu darbību kā neizdevies, jo viņu piedāvājumi nav pieņemami. Jau 11. aprīlī plānojam pieņemt lēmumu par tālāku Siltumtīklu uzņēmuma darbību. Un te ir iespējami trīs pamatceļi. Pirmais būtu mierizlīgums ar «Dalkia», kas uzreiz atkrīt kā mums nepieņemams. Otrais variants būtu uzņēmuma bankrots un izpārdošana, bet trešais variants paredz uzņēmuma sanāciju, uz ko arī mēs strādājam. Bet investors būs jāpiesaista jebkurā gadījumā, jo 6,4 miljonu latu parādu tik vienkārši atmaksāt nevaram.
Kā ticis pildīts pirms vēlēšanām dotais solījums par siltuma maksas samazinājumu?
Kopumā tarifs ir samazināts par 10%, taču iedzīvotāji to var izjust dažādi, un tas lielā mērā atkarīgs no katras dzīvojamās ēkas energopārvaldnieka, kas regulē siltumpiegādi. Mēs cenšamies strādāt ar energopārvaldniekiem, kas ir tiešie iedzīvotāju interešu aizstāvji. Arī turpmāk centīsimies samazināt maksu par siltumu. Pat statistika rāda, ka šī ziema bija aukstāka par iepriekšējo, taču vidēji jāmaksā tik un tā mazāk.
Vai pašvaldībai ir iespējas atmaksāt pensionāriem briļļu iegādi?
Sociālajā budžetā ir iestrādāta vesela palīdzības sniegšanas shēma, tai skaitā ir arī briļļu iegādei, bet šis budžets ir stipri ierobežots. Līdz ar to ir virkne nosacījumu, kuriem iedzīvotājiem palīdzam, un tas neattiecas tikai uz brillēm. Cilvēkam jāvēršas ar iesniegumu Sociālo lietu pārvaldē, kur arī tiks izskatīts katrs konkrētais jautājums.
Vai ir paredzētas papildu atlaides pensionāriem braukšanai autotransportā?
Pensionāriem ir palikušas tās pašas atlaides, kas iepriekšējos gados. Proti, no 70 gadu vecuma aktīvajā dārziņu apstrādes periodā (sešus mēnešus) ir 50% atlaide pilsētas sabiedriskajā transportā. Diemžēl tas pašlaik ir viss, ko varam izdarīt. Šis jautājums ir komplekss, jo atlaides prasa visi pensionāri, studenti un ģimenes ar bērniem. Mēs gājām citu ceļu un radām iespēju izkārtot bezmaksas pārvietošanos sabiedriskajā transportā pirmo četru klašu skolēniem, tādā veidā atbalstot ģimenes ar bērniem.
Kad Jelgavā, Uzvaras ielā 7 divos dzīvokļos tiks likvidētas nelegālā alkohola tirdzniecības vietas?
Pie šīs problēmas strādāsim, taču jāsaprot, ka šo rūpalu likvidēt būs ārkārtīgi sarežģīti, kamēr vien būs pieprasījums pēc nelegālā alkohola. Svarīgs ir arī pašu iedzīvotāju atbalsts, aktīvi ziņojot par šīm «točkām».
Vai būtu iespējams nokārtot to, lai iedzīvotāju sūdzības par valsts iestāžu darbu (sakarā ar pensiju izmaksu, gāzes, elektrības maksām) izskatītu uz vietas, jo parasti ar sūdzībām liek vērsties Rīgā?
Tā pašlaik ir valsts un citu institūciju tendence centralizēt savu pārvaldes sistēmu. Protams, šāds risinājums man un, domāju, arī lielākajai daļai jelgavnieku nepatīk, taču – vai mēs varam ietekmēt šo situāciju? Var mēģināt šo jautājumu pārrunāt Lielo pilsētu asociācijā, un, ja tā būs problēma arī citiem, iespējams, varēs panākt kaut kādas izmaiņas.
Viens no jūsu galvenajiem solījumiem pirms pašvaldību vēlēšanām bija veicināt jaunu darbavietu radīšanu pilsētā. Kas ir izdarīts šai sakarā?
Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai rastos jaunas darbavietas, ir uzņēmējdarbības atbalsts pilsētā. Pašvaldībai tā jāatbalsta, un viens no šādiem soļiem ir īpašuma nodokļa samazināšana, ja ir radīti uzņēmumi ar attiecīgām darba vietām. Runājot par potenciālajām darbavietām, pilsētā tiek projektēta liela gāzes noliktava Langervaldes ielā, pie RAF rūpnīcas ar zināmu pašvaldības atbalstu top jauns tehniskais centrs smago automašīnu un autobusu apkopei. Ir noslēdzies konkurss par Driksas ielas «kurjatņiku» nojaukšanu un teritorijas apbūvi. Tur būs sabiedriskais centrs, un visi šie projekti faktiski arī nozīmē jaunas darbavietas.
Bet tas attiecas uz pakalpojumu sfēru. Kā ir ar ražošanas uzņēmumiem pilsētā?
Ar rūpniecību neapšaubāmi ir sarežģītāk, jo, izņemot šūšanas ceha paplašināšanos, neko ievērības cienīgu nevar minēt. Lielie uzņēmumi stāv, un vēl ne tik ātri tur kaut kas sāks kustēties. Bet process, ka pakalpojumu sfēra attīstās pirms rūpniecības sfēras ir loģisks, jo valstī vispirms attīstās nozares, kurās naudas aprite noris visātrāk, un tā noteikti nav rūpnieciskā ražošana. Šo attīstību nosaka ekonomiskie likumi.
Kā pilsētā tiks risināta koka graustu problēma?
Jā, tas ir ļoti aktuāli. Tieši tādēļ esam apzinājuši visus koka graustus pilsētā un informējuši to īpašniekus, ka īpašums ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Vairāki īpašnieki ir arī sodīti. Mēs mēģināsim izvietot cilvēkus no šīm avārijas stāvokļa mājām, bet pēc tam tās nojauksim, jo remontēt šos graustus nav iespējams vai arī tas maksā dārgāk, nekā uzcelt jaunas mājas. Īpašs jautājums gan ir vecpilsēta – runājām ar arhitektiem par iespējām dažas ēkas sakārtot, lai saglabātu kaut saujiņu no Jelgavas vēsturiskā tēla.
Kad tiks atrisināts teritorijas sakopšanas jautājums Kooperatīva ielā, jo NĪP atsakās to darīt, aizbildinoties, ka šī teritorija nav viņu pārziņā?
Tas ir aģentūras «Pilsētsaimniecība» kompetencē. Tiek izstrādāts jauns teritoriju apsaimniekošanas projekts, kurā būs precizētas teritorijas, kuras apsaimnieko NĪP un aģentūra «Pilsētsaimniecība», tā ka turpmāk šādām situācijām nevajadzētu atkārtoties, bet viss ir atkarīgs no naudas.
Kāpēc Jelgava ir tik piesārņota un nesakopta arī zaļā zona?
Mēs cenšamies sekot tam, lai netiktu piesārņots, diemžēl situācija ir tāda, kāda tā ir, un paši jau vien piemēslojam. 11. aprīlī izsludināsim Spodrības mēnesi un centīsimies sakopt pilsētu. Pasaulē mēdz teikt, ka tīrs ir nevis tur, kur tīra, bet tur, kur nemēslo, tā ka viss atkarīgs tikai no mums pašiem.
