Beidzot! Beidzot varam nomest smagās ziemas drēbes un brīvāk uzelpot. Klāt pavasaris!
Beidzot! Beidzot varam nomest smagās ziemas drēbes un brīvāk uzelpot. Klāt pavasaris! Tas jaušams visapkārt. Saulīte silda, putni čivina, parkos pulcējas ļaudis, cilvēki kļuvuši smaidīgāki, bērni gavilē. Mazā Driksas gājēju ieliņa burtiski smaržo un ņirb pavasara krāsās. Tai ejot cauri, acis nenovēršas no zilo vizbuļu jūras, te pēkšņi gaisā uzvirmo narcišu saldā smarža, turpat hiacintes visā savā burvībā, un greznās puķes tām līdzās paliek ēnā. Meitenes steidz atsegt un izrādīt savas ziemas laikā slēptās kājas, un nav svarīgi, kā tās izskatās, galvenais, ka pašām patīk un, šķiet, arī citiem! Puišu acis šaudās uz augšu, uz leju. Beidzot arī tantiņas, kas varbūt visu ziemu pavadījušas mājās, atsēdušās parkā uz soliņa, atbalstījušās uz spieķa un nu vēro, kas notiek.
Pavasaris ir tas, kas pēc garās ziemas cilvēkos atkal atmodina dzīvesprieku, liek sarosīties, paskatīties vienam uz otru, sakārtot savu durvju priekšu. Izdzīvosim to ar baudu, tversim katru mirkli, jo tas taču ir tik īss!