Šodien vārdadienas svin Egīli, Egili un Nauri. Sveicam gaviļniekus!
Šodien vārdadienas svin Egīli, Egili un Nauri. Sveicam gaviļniekus!
«Katrs cilvēks notiekošo izprot dažādi, tomēr uzskatu, ka vārdadienu svinības ir visnotaļ svarīgi svētki. Tas ir kas līdzīgs savas personības atzīmēšanai un pierādīšanai. Ar vārdu ir jālepojas, un man savs vārds šķiet ļoti skanīgs,» stāsta Nauris Kļaviņš.
Jaunietim vārdu devusi mamma, noskatoties kādu latviešu filmu, kuras galvenais varonis bijis Nauris. No latīņu valodas tas nozīmē «jauna diena», un patiesības labad jāpiebilst, ka pats puisis tā arī jūtas – it kā ar katru dienu nāk kas jauns, nebijis un pilnvērtīgāks.
Nauris dzīvo Jēkabpils apkārtnē, taču, kopš studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē, jūtas kā īsts jelgavnieks: «Apgūstu dārzkopību. Pašam pieder neliela saimniecība, kurā darbojos, un arī nākotnes plānus saistu ar šāda veida profesiju, piemēram, vēlos strādāt kādā apzaļumošanas uzņēmumā. Dzīvoju kopmītnēs, un varu piebilst tikai to, ka «koju» dzīve ir forša. Tik daudz draugu un pasākumu! Atklāti runājot, liela nozīme manā dzīvē ir tieši draugiem, kuriem allaž var uzticēties, patiesi grūtā brīdī izrunāties un justies atbalstītam. Patīk ar viņiem iedzert kafiju, vienkārši papļāpāt, atcerēties pagātnes notikumus un nedaudz ieskatīties nākotnē.»
No studijām brīvajā laikā Nauris aizraujas ar floristiku, dažādu kompozīciju veidošanu. Ļoti interesē ziedu vēsture, savukārt pavasarī – dārza apkopšana. Varbūt savādi, bet Nauri saista dzeja, sevišķi tuva esot Ojāra Vācieša daiļrade. Reizēm arī pašam iznāk uzrakstīt kādu rindiņu.
«Kādreiz ļoti aktīvi darbojos teātrī, galvenokārt kā pasākumu organizētājs un viesaktieris. Lielākoties esmu iejuties vai nu mīlnieku, vai arīdzan dzejnieku lomās, tas laikam izskaidrojams ar manu romantiskā sapņotāja raksturu. Esmu ļoti sabiedrisks, pārāk atklāts un pat delverīgs,» tā Nauris.
Gaviļniekam esot kolosāla ģimene – mamma un tante Pārsla, kuras vienmēr izpalīdz, māsa un divi brāļi –, starp viņiem gandrīz vienmēr valda tikai draudzīga gaisotne. Runājot par dzīvi un tās vērtībām, Nauris gadu gaitā secinājis, ka par savu vietu jācīnās, nekad nedrīkst padoties, jāiet uz priekšu; dzīve jāizbauda visā pilnībā, no tās jācenšas paņemt itin viss, ko tā spēj sniegt, nav jābaidās no riska, un tikai tad būs labi.
