Ja ne laika apstākļu, tad vismaz politisko aktivitāšu ziņā šī vasara solās būt tik karsta kā vēl nekad.
Ja ne laika apstākļu, tad vismaz politisko aktivitāšu ziņā šī vasara solās būt tik karsta kā vēl nekad. Latvijas politisko spēku skaits jau pirms laba laika ir pārsniedzis Latvijas mērogiem neiedomājamo skaitli 50, un tas turpina augt nu jau vairāk ģeometriskā progresijā. Līdzīgi daudziem Holivudas varoņiem no politiskajiem pelniem pēc neveiksmes iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ar paziņojumu par jaunas partijas dibināšanu ir no jauna pacēlies bijušās demokrātiskās partijas «Saimnieks» līderis un bijušais iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers, tādējādi pastiprinot konkurenci politiskajā spektrā pa kreisi no nosacītā centra. Tie, protams, ir kārtējie demokrātijas augļi, taču politisko spēku dzemdinātāji būs pārcentušies, jo vēlētāju galvās tiks radīts pamatīgs rasols un pastāv drošāka iespēja, ka vēlēšanu rezultāti var būt negaidīti. Savukārt par topošās partijas eventuālo kreisumu var spriest pēc vairāku tās iniciatoru paustās labējo partiju kritikas.
Zīmīgi, ka arīdzan Z.Čevers nav smādējis tā saucamo sabiedrībā populāro personību piesaistīšanu savam politiskajam spēkam, tādējādi acīmredzami mērķējot uz svārstīgo vēlētāju daļu, kas pārsniedz trešdaļu Latvijas elektorāta. Teorētiski tas, protams, ir vieglākais ceļš uz Saeimu, taču nevajadzētu aizmirst, ka tieši par svārstīgo vēlētāju mazākās partijas būs gatavas cīnīties uz dzīvību un nāvi, taču tas arī «iezīmē» topošo politisko spēku drīzāk kā populistisku, nevis kā daudzmaz nopietnu partiju. Starp citu, no kreisi orientētām partijām ar populismu vismazāk aizraujas Jāņa Jurkāna vadītā «Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā» («PCTVL»), tāpēc par šīs partijas panākumiem būtu jābrīnās vismazāk. Tas, protams, nenozīmē, ka lielākajai daļai Latvijas vēlētāju būtu pieņemami tās politiskie mērķi, taču viens otrs jaunais politiskais spēks varētu no «PCTVL» pamācīties stratēģiju un konsekvenci.
Tomēr Z.Čevera iniciētajā paziņojumā par Latvijas Brīvības partijas veidošanu ir lasāmi gan LU Juridiskās fakultātes asociētā profesora Valda Blūzmas, gan Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktores Raitas Karnītes, gan bijušā Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieka Viļņa Ķipēna, gan arī vairāku citu sabiedrībā pazīstamu cilvēku paraksti. Šķiet, vairākām bijušajām komjaunatnes amatpersonām nav svešs Vladimira Iljiča slavenais teiciens, ka kadri izšķir visu. Taču, kā jau pirmajā topošā politiskā spēka paziņojumā piedienas, tajā ir vairāk emociju nekā mājienu uz kādu topošās partijas politisko piedāvājumu. Var jau ar nožēlu runāt, ka cilvēks šodien ir atsvešinājies no valsts, palielinājies attālums starp varu un sabiedrību utt., taču vēlētāji gan no šīs, gan no citām politiskajām partijām gaidīs priekšlikumus, kā arī finansējuma avotus un mehānismus, kā tos realizēt. Jācer, ka šajā ziņā Z.Čevers un viņa domubiedri neliks vilties.
Pagaidām vēl grūti viennozīmīgi teikt, ka šajā situācijā ko iegūs labējās partijas, taču ir visai acīmredzams, ka sāk iezīmēties zināma polarizācija starp kreisi un labēji orientētajām elektorāta daļām, kas ir loģisks priekšnoteikums tam, lai lielākajām partijām rastos pastāvīgs vēlētājs un samazinātos svārstīgā elektorāta daļa, kas palielinātu politisko prognozējamību un stabilitāti valstī. Kas attiecas uz zaudētājiem, tādas noteikti izrādīsies mazās partijas, kuru maksimālais politiskais mērķis nākamajās Saeimas vēlēšanās ir likumā noteikto 5% barjeras pārvarēšana. Blakus ķīlim, ko kreiso spārnā ar savas partijas dibināšanu ir iedzinis Egils Baldzēns, nu būs vēl viens – ar Z.Čevera palīdzību iedzītais. Tāpēc tādām partijām kā politiskā apvienība «Centrs», Zaļā partija vai Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība 5% barjera nākamajā Saeimā var izrādīties pārāk ciets rieksts.
Visgrūtāk, protams, būs vēlētājiem, kas uz vēlēšanām dosies «ar labiem nodomiem», bet bez noteiktas politiskās pārliecības. Viņiem, lai norītu pamatīgo rasola miksli, būs jāpacenšas godam. Šoreiz laikam ir vērts, citādi var gadīties, ka nākamās Saeimas politiķi pietuvinās nevis sabiedrībai, bet gan Valsts kasei.
