Beidzot taisnība ir uzvarējusi, tādu secinājumu šonedēļ varētu izdarīt visi tie sabiedrības pārstāvji, kas aktīvi iestājās pret «Saulesdārza» privatizāciju.
Beidzot taisnība ir uzvarējusi, tādu secinājumu šonedēļ varētu izdarīt visi tie sabiedrības pārstāvji, kas aktīvi iestājās pret «Saulesdārza» privatizāciju. Ņemot vērā sabiedrības spiedienu un Rīgas pilsētas vēlmi apsaimniekot bijušo «Saulesdārza» teritoriju, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns nolēma ierosināt valdībai apturēt tās privatizācijas gaitu. Ja valdība patiešām to izdarīs, tas būs viens no retajiem gadījumiem, kad sabiedriskās aktivitātes un informācijas līdzekļu koncentrētā uzmanība būs devusi vēlamo rezultātu. Taču nevajag aizmirst, ka šāds iznākums galvenokārt ir, pateicoties tam, ka šogad būs 8. Saeimas vēlēšanas un neviena no valdības partijām negrib sabojāt savu reputāciju, pat neņemot vērā G.Indriksona «Skonto» grupas dāsnumu pret partijām daudzu tūkstošu latu apmērā. Kopumā to, ka «Saulesdārzs» paliks valsts vai pašvaldības īpašumā, var uzskatīt par pozitīvu risinājumu, tomēr ar to epopeja ap šo iekārojamo teritoriju Ķīšezera krastā noteikti nebeigsies, jo SIA «Ķeizarmežs» vēlēsies kaut kā kompensēt savus ieguldījumus minētajā teritorijā, un tas ir vairāk nekā pusmiljons latu.
Rīgas amatvīri kārtējo reizi nolēmuši pārbaudīt iedzīvotāju pacietību. Šoreiz kā spīdzināšanas veidu piedāvājot divu tiltu (Vanšu un Salu) remontu vienlaicīgi. Pamatota šāda nejēdzība tiek ar to, ka abiem tiltiem ir nepieciešams remonts un tā novilcināšana tikai sadārdzinās projektu. Nav gan īstas skaidrības, kā laika posmā, kad uz diviem no trijiem Rīgas tiltiem pār Daugavu remonta dēļ tiks apgrūtināta satiksme, notiks transporta kustība, jo tāpat jau regulāri veidojas sastrēgumi, kuros autovadītāji tērē ne mazums sava vērtīgā laika. Atklāti sakot, šis tiltu remonts būs «patīkama», vasarīga dāvana visiem rīdziniekiem un Rīgas viesiem.
Otrdien Eiropas cilvēktiesību tiesa (ECT) spriedumā Ingrīdas Podhozinas lietā attaisnojusi Latvijas valsts valodas politiku, taču atzina, ka Latvija ir pārkāpusi Eiropas cilvēktiesību konvencijas 1. protokola 3. pantu, pakļaujot I.Podhozinu juridiski nepamatotai otrreizējai valodas pārbaudei, kuru veikusi viena valodas inspektore. Šo apsvērumu dēļ tiesa nolēma, ka I.Podhozinai prasītās 50 000 eiro morālās kompensācijas vietā pienākas 7500 eiro morālā kompensācija un 1500 eiro par tiesas procesa izmaksām. Šim procesam bija pievērsta arī starptautiskās sabiedrības uzmanība, īpašu interesi par to izrādīja Krievija, kas vienmēr aktīvi iestājusies par krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju tiesībām, pārmetot Latvijai cilvēktiesību pārkāpumus. Šis spriedums kalpos kā precedents citu lietu izskatīšanā, jo pret Latvijas valsti ir iesniegtas vēl vairākas līdzīga rakstura pretenzijas. Viena no tām – ANO cilvēktiesību komitejā. Politiskās partijas pagaidām atsakās komentēt ECT spriedumu, kamēr nebūs saņemts oficiāls tā tulkojums. Tomēr nevar aizmirst, ka Latvijai ir nepieciešams ņemt vērā ECT netiešos norādījumus par nepieciešamību grozīt vēlēšanu likumu, kurā tiktu mīkstināts valodas zināšanu prasmes līmenis deputātu kandidātiem. Tieši tādēļ valsts valodas statuss tiek nostiprināts Satversmē, lai jau drīzumā varētu izdarīt grozījumus vēlēšanu likumā.
Nesamierināmais Izraēlas un palestīniešu konflikts Tuvajos Austrumos draud pāraugt ne tikai par starptautisku konfliktu ar tālejošām sekām, bet arī par ekonomisku kataklizmu. Viss ir saistīts ar Irākas iesaistīšanos šajā konfliktā neklātienē. Proti, Irāka ar savu diktatoru Sadamu Huseinu priekšgalā nolēmusi protestēt pret Izraēlas militāro ekspansiju palestīniešu teritorijās, pārtraucot naftas eksportu uz vienu mēnesi. Šāds pavērsiens nepārprotami izraisīs naftas produktu cenu celšanos (tās jau sākušas celties), jo Irāka eksportē ap 5% no visa pasaules naftas eksporta apjoma. Turklāt Irākas valdība nolēmusi arī finansiāli atbalstīt palestīniešus, piešķirot viņu pašpārvaldei 10 miljonus eiro. Tāda Irākas politika ir visai saprotama, jo Huseina galvenais ienaidnieks ir ASV, kas ilgu laiku ir bijušas Izraēlas galvenais balsts kā politiski, tā finansiāli. Irāka nav vienīgā islama valsts, kas atbalsta palestīniešus. Arī Saūda Arābija kā ārkārtas palīdzību palestīniešu autonomijas vajadzībām iedalījusi 15,4 miljonus USD. Ņemot vērā, ka pret Izraēlas realizētajām militārajām kampaņām pret terorismu palestīniešu teritorijās iebilst ietekmīgāko pasaules valstu līderi un visa islāma pasaule, vienīgais reālais risinājums ir pārtraukt militāro iejaukšanos un sākt sarunas par neatkarīgas Palestīnas valsts izveidošanu.
Trešdien Eiroparlaments aicinājis ES dalībvalstis apturēt tirdzniecības un politiskās sadarbības līgumu ar Izraēlu, tādā veidā protestējot pret militārajām operācijām palestīniešu teritorijās. Savā rezolūcijā Eiroparlaments aicina noteikt ieroču embargo Izraēlai un Palestīnai, tāpat nekavējoties sākt gatavoties piedalīties potenciālajā ANO miera uzturēšanas misijā Tuvajos Austrumos. Šāds lēmums varētu būtiski ietekmēt Izraēlas ekonomiku, jo tieši ES ir tās galvenais tirdzniecības partneris. Iespējams, ekonomiskie iedarbības instrumenti būs efektīvāki par politiskajiem, kas līdz šim nav sevi attaisnojuši aicinājumā pārtraukt militāro konfliktu Tuvajos Austrumos.
Otrdien Lielbritānijas Karalienes Mātes mirstīgās atliekas tika guldītas Vindzoras pils Svētā Džordža kapelā blakus vīram karalim Džordžam VI, kas nomira 1952. gadā. Svētā Džordža kapelā ir apbedīti desmit britu monarhi, kā arī notikušas vairākas karaliskās ģimenes pārstāvju kāzu ceremonijas, iesvētības un kristības. Kopš piektdienas zārks ar Karalienes Mātes mirstīgajām atliekām atradās Vestminsteres abatijā, kur no viņas varēja atvadīties katrs, kas to vēlējās, gan izstāvot rindu, kurā varēja pavadīt pat 10 stundu. Sēru ceremonijā piedalījās ap 2000 lūgtu viesu, tai skaitā daudzas prominences, bet ceremoniju vēroja gandrīz miljons interesentu.
