Kopš pašvaldību vēlēšanām ir aizvadīts nu jau vairāk nekā gads. Uz jelgavnieku jautājumiem par Domes veikumu pirmajā darba gadā ir atbildējis Jelgavas mērs Andris Rāviņš («Ziņas», 09.04.2002.).
Kopš pašvaldību vēlēšanām ir aizvadīts nu jau vairāk nekā gads. Uz jelgavnieku jautājumiem par Domes veikumu pirmajā darba gadā ir atbildējis Jelgavas mērs Andris
Rāviņš («Ziņas», 09.04.2002.).
Lai ainu par situāciju pilsētā lasītājiem vērstu vēl pilnīgāku, «Ziņas» turpina sarunu ar A.Rāviņu, kas sarunā ar Modri Sprudzānu stāsta par Domes apzinātajām problēmām pilsētā, to iespējamajiem risinājumiem un iecerēm.
Cik lielā mērā kopš vēlēšanām aizvadītajā gadā ir piepildījušās jūsu priekšvēlēšanu cerības?
Priekšvēlēšanu laikā neko nesolījām izdarīt pa gadiem. Mēs solījām veikt veselu virkni pasākumu četru gadu laikā. Tāpēc pirmajā gadā varbūt svarīgākais būtu tas, vai esam izzinājuši pilsētas problēmas un cik lielas tās ir. Otrs – vai esam to risināšanai ķērušies klāt ar zināmām iestrādēm vai ne. Un es gribētu teikt, ka mēs pietiekami labi esam izzinājuši lielākās Siltumtīklu problēmas, pietiekami labi esam apzinājuši ūdensvada problēmas. Ja par solījumu uzskatām arī pilsētas centra sakārtošanu – pašlaik ir noslēdzies konkurss par tā apbūvi, un tūlīt pēc projekta izstrādes sāksies veco būvju nojaukšana. Tā ka veselu virkni lielo darbu, kurus esam solījuši paveikt, esam iesākuši.
Kādi bija traucējošie faktori Domes darbā aizvadītajā gadā?
Pirmkārt, tika veidota jauna komanda, līdz ar to arī – cilvēku pieslīpēšanās un savstarpējā sapratne, kas prasa laiku. Otrkārt, pareizo speciālistu izraudzīšana, kas vēl nav beigusies un notiks nepārtraukti. Attiecībā uz STU un sarunām ar investoru grūti teikt, ka tur bija kas traucējošs, jo daudzviet šādas sarunas velkas gadiem. Tas ir smags un sarežģīts process – pircējs grib nopirkt lēti, bet pārdevējs pārdot dārgi, un tas viņiem vai nu izdodas, vai arī neizdodas.
Pašlaik ir jūtama zināma politiska «berze» gan attiecībās ar Domes opozīciju, gan ar otru uzņēmēju klubu («Stratēģis»). Pēdējā laikā vairāki uzņēmēji ir teikuši, ka palielinās polarizācija starp uzņēmēju klubiem, savukārt tiem, kas nepieder ne pie viena, ne pie otra kluba, it kā jāpaliek malā.
Es negribētu teikt, ka pašlaik veidojam polarizāciju, it īpaši politisko. Grūti atrast nozares, kur tas notiek. Mēs izstrādājam kopīgu projektu ar Mašīnbūves rūpnīcas vadītāju Pēteri Bilu, kas ir otra kluba biedrs, – tas ir pieaugušo izglītības projekts PHARE 2000 ietvaros. Taču mēs neizstrādājam nevienu kopīgu projektu ar Hercoga Jēkaba kluba biedriem. Ja to uzskata par polarizāciju, tad tā tas varētu notikt.
Tātad jūs nepiekrītat atziņai, ka Jelgavā kādai uzņēmēju grupai tiek dota priekšroka.
Mēs vienmēr runājam par kvalitāti. Tas ir galvenais un noteicošais faktors.
Atgriežoties pie STU – vai pašlaik Domei ir skaidra turpmākā siltumapgādes politika pilsētā?
Domāju, tas pilnībā būs skaidrs pēc mēneša pusotra. Tad pilnīgi un precīzi varēsim teikt, ka esam gatavi turpināt un risināt šos jautājumus. Visu šo gadu esam izstrādājuši koncepcijas un esam apstājušies pirms galīgo lēmumu pieņemšanas, jo visu laiku valdīja uzskats, ka tad, kad atnāks investors, viņš pateiks galavārdu. Tagad jūtam, ka gads ir pagājis, bet problēmas ir jārisina mums pašiem.
Kādus prognozējat no centralizētās siltumapgādes atslēgto dzīvokļu pārbaudes rezultātus? Vai jūs ticat, ka kāds tiks pieslēgts atpakaļ vai arī nelikumīgas atslēgšanās gadījumā par to tiks samaksāts? Cik nopietni jāuztver šie pārbaudes pasākumi?
Domāju, tas ir pietiekami nopietni. Tā ir pilsētas siltumapgādes tālākā stratēģija. Protams, ja pieveram acis un ļaujam vienam zagt, bet otram par to maksāt, tad viss ir kārtībā. Taču no pilsētas vadības viedokļa tas tā neapšaubāmi nenotiks. Mēs strādāsim pie tā, lai, pirmkārt, maksimāli pieslēgtos atpakaļ tie, kas ir atslēgušies. Otrkārt, runāsim un meklēsim partnerus to valsts uzņēmumu un iestāžu vidū, kas ir atslēgušies. Pilsētā ir jābūt vienai politikai, kuru visi pieņem vai arī visi nepieņem.
Kā šādā kontekstā izskatās Domes iniciatīva atteikties no mēģinājuma tiesas ceļā piedzīt no Jelgavas Cukurfabrikas apmēram 1,2 miljonus latu, kurus, iespējams, STU ir pārmaksājis uzņēmumam? Vai arī jūs uzskatāt, ka tas ir politisks jautājums?
Nē, tas absolūti nav politisks jautājums. Tā ir saimnieciska lieta. Lai uzskatītu, ka Cukurfabrika kādam ir parādā, ir jābūt zināmam pamatam, kāpēc tas tā ir. Pašlaik es pilnīgi neredzu pamatu šai prasībai.
Vai tie ir vienīgie motīvi?
Vienīgie.
Kopš pašvaldību vēlēšanām ir noslēdzies viens gads, kādi būs galvenie Domes darba uzdevumi nākamajā gadā?
Turpināt iesākto. Attiecībā uz «kurjatņikiem» domāju, ka mēs lielāko daļu izdarīsim jau šogad. Ceru, ka šogad tiks sākta arī sabiedriskā centra celtniecība. Domāju, ka nākamajā gadā liels akcents tiks likts uz finansu sistēmas sakārtošanu, jo pilsētā ir ļoti daudz uzņēmumu, kas maksā «aploksnēs», līdz ar to nepapildinot savu nodokļu daļu, kuru saņemtu budžets. Ja paanalizētu uzņēmumus, aizvadītajā gadā iedzīvotāju ienākumu nodokļa pieaugums ir ļoti labs. Ja cītīgāk piestrādātu pie uzņēmumiem, kas aizvadītajā gadā budžetā ir samaksājuši divus vai desmit latus, tad varam sastādīt arī sarakstu, kuri uzņēmumi dod līdzekļus pilsētai – ielu un ceļu, pilsētsaimniecības uzturēšanai – un kuri vienkārši saka, ka maksā nodokļus.
Cik tālu ir pavirzījušies lielie investīciju projekti? Kurās nozarēs varētu prognozēt jaunu ražotņu atvēršanu?
To ir ļoti grūti pateikt, jo nevar prognozēt situāciju šāgada nogalē, ne tikai domājot par Saeimas vēlēšanām, bet arī domājot par Latvijas integrāciju NATO, kas investīciju ziņā mums varētu būt pat svarīgāks nekā eirointegrācijas process. Tās nozares varētu būt ļoti dažādas. Pašlaik svarīgākais – pilsētā ir jāsakārto infrastruktūra, lai tā būtu gatava sagaidīt investoru. Lai šī būtu labākā un drošākā vieta, kur tas varētu investēt – tā ir mūsu galvenā rūpe. Arī intelektuāli stiprināsim šo pilsētas attīstības sektoru.
Nedaudz par citu tēmu. Pašlaik tuvojas tūrisma sezona. Vai ir domāts, ar ko Jelgava varētu piesaistīt gan Latvijas, gan ārvalstu tūristus pārējo Latvijas pilsētu vidū?
Pirmām kārtām mums kopā ar rajona vadību jāpalīdz izveidot institūciju, kas par to rūpētos. Šodien Jelgavā tādas nav. Mēs tur it kā piedalāmies, tā pagaidām nav nopietna šīs institūcijas darbošanās. Domāju, ka sakarā ar šovasar paredzēto tilta nobrauktuvju remontu zināmā mērā tiks kavēta tūrisma attīstība un šajā sezonā tūristi vēl pilsētu riņķī negāzīs. Bet pie šīs tēmas ir jāstrādā, jo Jelgava vasarā paliek pustukša – aizbrauc studenti. Tāpēc, lai kafejnīcām, restorāniem un izklaides industrijai būtu ienākumi, ir jāveicina tūrisma attīstība.
Bet kā jūs vērtējat atpūtas industriju Jelgavā? Man ir radies priekšstats, ka tā vairāk attīstās ar privātu iniciatīvu, kas ir saprotami, jo tas ir arī bizness. Taču tādā veidā atpūtas iespējas Jelgavā ir attīstījušās vairāk haotiski. Ja cilvēkiem ir kaut kādas idejas, tad arī kaut kas notiek, bet, ja nav, tad – ne.
Es jau teicu, ka uzņēmumu rašanās būs privāta iniciatīva. Tas ir ļoti labi, mums tikai jārada priekšnoteikumi, sapratne un sadarbības bāze, lai viņiem palīdzētu. Bet otra lieta ir tā, ka Jelgavā, tāpat kā daudzās citās Latvijas pilsētās, iedzīvotājiem vienkārši trūkst ienākumu, lai varētu kārtīgi attīstīties atpūtas industrija.
Tomēr Jelgava lielā mērā turas uz Rīgā strādājošajiem.
Tas ir labi, jo šiem cilvēkiem veidojas ienākumu bloks. Viņiem ir darbs un ienākumi. Nāk atpakaļ arī ienākumu nodokļa daļa, taču salīdzinoši tā nav nemaz tik liela. 2000. gadā tas bija 3,5 miljoni latu no vietējā budžeta, bet 1,5 miljoni latu «atnāca» no Rīgas. Tā kā tur ietilpst arī nodokļu maksātāji, kas maksā VID lielajā nodokļu maksātāju pārvaldē, mums tiek pārskaitīts apmēram miljons latu. Protams, ir labi, ka mums tas ir, taču jāorientējas uz vietējo, jo, ja arī Rīgā ir divreiz lielāka alga nekā Jelgavā, tad liela daļa no tās tur arī paliek, jo galvaspilsētā dzīve ir divreiz dārgāka. Un atbraucot tā nauda, ko cilvēks varētu veltīt izklaidei Jelgavā, vairs nav tik liela. Tāpēc jārada ienākumu bāze uz vietas!
