Saskaņā ar 2000. gada februārī pieņemto Jelgavas tautas mākslas kolektīvu finansēšanas kārtības nolikumu uz subsīdiju par iepriekšējā budžeta gada darba rezultātiem var pretendēt teātri, kori, deju, lietišķās, tēlotājas mākslas kolektīvi.
Saskaņā ar 2000. gada februārī pieņemto un gadu vēlāk mainīto Jelgavas tautas mākslas kolektīvu finansēšanas kārtības nolikumu uz subsīdiju par iepriekšējā budžeta gada darba rezultātiem var pretendēt teātri, kori, deju, lietišķās, tēlotājas mākslas kolektīvi un folkloras kopas, kuru pamatdarbības vieta ir Jelgava un kuri šādā statusā reģistrējušies pašvaldības aģentūrā «Kultūra».
Izvērtējot iesniegtos pārskatus par paveikto, Kultūras padome gada beigās lemj par darba vērtējumu, piešķirot noteiktu punktu skaitu no kolektīva pārstāvētajā darbības profilā maksimāli iespējamās summas.
Izstrādājot vērtēšanas kritērijus, ņemta vērā kolektīvu dalība un panākumi reģionālos, valsts, starptautiskos konkursos un citos sarīkojumos, pārējais māksliniecisko un organizatorisko aktivitāti apliecinošais veikums.
Pēc aģentūras priekšlikuma Kultūras padome katru gadu nosaka punktu skaitu (tam jābūt vismaz pusei no lielākā iespējamā), kura ieguvēji var saņemt pašvaldības finansējumu.
Līdzekļu sadales procentuālā attiecība atbilst katru žanru pārstāvošo kolektīvu skaitam, kuru reizinot ar 100 un dalot ar kopējo kolektīvu skaitu, iegūst noteiktajam darbības profilam atvēlēto summu. To savukārt dala ar attiecīgā žanra pārstāvju iegūto punktu kopskaitu, lai noteiktu vienas balles vērtību.
Par to, vai iespējams atcelt ieskaitāmo punktu ierobežojumu – novērst centīgāko un spējīgāko pašdarbnieku neapmierinātību –, vienlaikus neapdraudot desmitiem citu iecienītas brīvā laika pavadīšanas iespējas, kuras nodrošināt ir pašvaldības uzdevums, viedokļus izsaka aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics, viņa vietniece Inta Englande un pilsētas galvenā valsts kultūras inspektore Ingrīda Vilkārse.
Problēma
«Kolektīvi var savākt vairāk punktu, nekā paredzēts nolikumā,» rezumē M.Buškevics, «piemēram, teātra sniegto izrāžu skaits un piedalīšanās festivālos var atbilst vairāk ballēm nekā maksimāli noteiktajām 80, taču finansējumu par pārējiem punktiem tas saņemt nevar.» «Katrā sadaļā noteiktais maksimāli iegūstamais punktu skaits tomēr ir vajadzīgs. Ja runājam par koriem, finansējums pašlaik ir tik mazs, ka, atverot «griestus», viens, divi vai trīs kolektīvi «nosmels» visai koru grupai paredzēto naudu. Vājākie, kuru izdzīvošana mums jānodrošina, tiks atstāti bez jebkāda finansējuma. Ir kolektīvi, par kuriem labi zinām, ka tie ne reizi neaizbrauks uz ārzemēm un nekādus laurus tur neplūks. Bet pašdarbība taču nozīmē brīvā laika pavadīšanu,» situāciju vērtē I.Vilkārse. «Likums «Par pašvaldībām» paredz mūsu uzdevumu šādu iespēju nodrošināt ikvienam,» piekrīt M.Buškevics. «Saprotu arī tos, kas ir neapmierināti, ka ieskaitīta tiek tikai daļa viņu nopelnīto punktu,» turpina I.Vilkārse, «Kopējais naudas «deķītis» palicis tas pats, bet kolektīvu kļuvis vairāk.» «Dotāciju samazināšanās varētu būt neapmierinātības otrs galvenais iemesls,» apstiprina M.Buškevics. «Labākie, kuriem atvēlētās dotācijas sarukušas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ieguvuši pat vairāk punktu,» atzīst I.Englande.
«Aģentūra ir iesniegusi budžeta grozījumu projektu. Vēlamies iegūt trūkstošo finansējuma daļu. Ceram, ka Domes balsojums būs pozitīvs,» par neatliekamāko jautājumu risināšanas iespējām saka M.Buškevics.
Ieceres
I.Vilkārse: «Situācija mainās ik gadu. Pienācis laiks izrēķināt nākamajam gadam piemērotāko kolektīvu finansēšanas iespēju. Jāmēģina atrast sistēma, kas aktīvākajiem un panākumiem bagātākajiem, kuru sniegums tuvs profesionālu kolektīvu līmenim, radītu iespēju saņemt vairāk. Domāsim arī par to, kā nodrošināt lietišķās mākslas kolektīvu eksistenci. Viņu iespējas sevi parādīt nav plašas un stāvoklis gauži slikts. Šiem kolektīviem jāpielāgo atšķirīgi vērtēšanas kritēriji»
M.Buškevics: «Izmaiņas ir saprotamas. Pašreizējais nolikuma variants ir otrais pēc kārtas. Tagad domājam izstrādāt trešo. Sākumā tika uzsvērta ranžēšana pēc kvalitatīvajiem rādītājiem – jo labāks kolektīvs, jo lielāka dotācija. Tie, kuriem tāda vērtēšanas sistēma finansējumu liedza, paziņoja par savas pastāvēšanas apdraudētību, un, ņemot vērā viņu ierosinājumus, labotajā nolikumā vienlīdz ņemta vērā gan kvalitāte, gan kvantitāte. Neapmierinātie, protams, ir vēl joprojām. Jaunais variants varētu būt pamatdotācija minimālās algas apmērā, ko saņemtu visi nolikuma prasībām atbilstošie kolektīvi. Papildus tam pēc jau zināmajiem kritērijiem, ņemot vērā kolektīvu aktivitātes un panākumus, rēķinātu katram pienākošās balles un saskaņā ar valsts kultūras inspektores priekšlikumu atceltu atsevišķās sadaļās iegūstamo punktu «griestus».»
Par ieceres noteiktākām aprisēm gan runāt pāragri. Pēc I.Vilkārses teiktā, priekšā vēl garš aprēķināšanas darbs, kura iznākumu nevar neietekmēt nākamajam gadam paredzētās valsts mērķdotācijas apmēri, aģentūras iesniegtā budžeta grozījumu projekta liktenis Jelgavas Domē un, protams, pašu mākslinieku iniciatīva: «Pavisam drīz sauksim kopā kolektīvus un stāstīsim viņiem par projektu sistēmu, pēc kuras darbojas visa valsts. Saskaros ar kolektīvu vadītāju pilnīgu neziņu par to, kas ir projekts un ko no tā var iegūt. Ir pienācis laiks, kad viss, ko dari, ir jāuzliek uz papīra un jāpamato – kāpēc es to daru un kāds labums no tā būs citiem.»
