Šoreiz runāsim par visai pretrunīgu tēmu – kopdzīvi, mīlēšanos pirms laulībām. Tas ir pret Dieva aicinājumu, to sarunā ar «Ziņām» teic priesteris.
Šoreiz runāsim par visai pretrunīgu tēmu – kopdzīvi, mīlēšanos pirms laulībām. Tas ir pret Dieva aicinājumu, to sarunā ar «Ziņām» teic priesteris. Viņš sludina, ka fiziskā mīlestības izpausme ir domāta tikai laulātajiem.
Savukārt «Ziņu» aptaujātās personas tik kategoriskam apgalvojumam vis nepiekrīt. Ģimenes plānošanas asociācijas «Papardes zieds» prezidente norāda, ka uz cilvēkiem – seksuālām būtnēm – aizliegumi neiedarbojas. Katra paša ziņā ir ir izvēlēties, kā veidot savu dzīvi.
Arnis Vizbelis, Romas katoļu katedrāles priesteris skaidro tā:
Vīrieti un sievieti ir radījis Dievs un aicinājis viņus noslēgt laulības saites – mīlestības derības. Tas ir liels, nopietns uzdevums, jo laulība ir uz visu mūžu. Šo atbildību apzinādamies, daudzi vēlas viens otru tuvāk iepazīt un sāk kopdzīvi bez laulības slēgšanas. Šī situācija parāda ticības vājumu un vienaldzību pret cilvēku ticību.
Pirms pāris paaudzēm savu otru pusīti izraudzījās tieši tāpat kā tagad: viens otru iepazina, taču kopdzīve netika sākta. Tas pat bija kaut kas nepieņemams. Kopdzīvē attiecības tiek testētas? Bet tā taču ir nepareiza, maldīga pārbaude. Tas tikai šķietami palīdz nodibināt stabilu laulību, pieredze rāda, ka šādos gadījumos laulība ir vājāka, tā tiek arī šķirta, pārus piemeklē neparedzētas grūtības. Mūsdienās nelaulāti pāri, dzīvojot kopā, vēlas diendienā kārtīgi viens otru iepazīt, bet tas ir pret abu interesēm. Protams, uzreiz laulības «ostā» nevajadzētu iebraukt, sagatavošanās periodam ir jābūt, bet – bez tādām attiecībām, kas domātas laulātajiem.
Iemesls kopdzīvei var būt finansiālais izdevīgums vai arī tā ir ērtāk, sak, kāpēc jāgaida līdz laulībām, lai fiziski apliecinātu savu mīlestību. It kā miesa būtu galvenais! Vispirms jāiepazīst dvēsele.
Dzimumattiecības domātas ģimenei, nevis kuram katram. Tādā veidā laulātie viens otram dāvā sevi, izsaka savu būtību. Šīs attiecības bez laulībām ir meli, kas norāda uz nepacietību. Tas ir kā attaisīt dāvanu, pirms tā vēl uzdāvināta.
Turklāt bērnu intereses vispār netiek ņemtas vērā. Tagad grūtniecība ir kā infekcija, pret to cīnās kā pret slimību, bet patiesībā arī tā ir dāvana. Nelāgs pavērsiens notika līdz ar «pretbērnu» līdzekļu parādīšanos.
No otras puses, pasaulē ir vērojama šķīstības popularitāte. Pie mums tā ir mazākā mērā. Protams, ticīgo vidū, kas regulāri apmeklē baznīcu, bet ne pārējo. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs var iegādāties uzlīmes, krūzītes un citus priekšmetus, kas uzsver šķīstības nozīmi, piemēram, ar saukli: «Es esmu tā vērta, lai gaidītu!» Šķīstība palīdz izveidot dziļākas attiecības, iepazīt otra dvēseli.
Jālūdz, lai Dievs palīdz katram atrast savu otro pusīti, vienīgo cilvēku, ar kuru savienot savu dzīvi.
