Cilvēcei zināmas daudzas materiālu vērtību kategorijas, kas itin bieži mēdz būt par strīdu un arī krietni nopietnāku konfliktu avotu.
Cilvēcei zināmas daudzas materiālu vērtību kategorijas, kas itin bieži mēdz būt par strīdu un arī krietni nopietnāku konfliktu avotu. Mūžībā aizgājuša vectēva mantojumā atstātā lāde ar sudraba dālderiem liek līdz nāvei plūkties palicējiem, arī bankas kontā iekrātā summa liekas vilinoša, un kur tad nu vēl lauku rančo un konflikts ar nejēgu kaimiņu, kas žogu uzslējis nevietā, ievērojami paplašinot savu sētu.
Izrādās, Saules sistēmā vēl ir vietas, kur ievērojamas, dārgmetālos konvertētas vērtības stāv neviena neskartas un nepieejamas. Mežonīgajos Rietumos zelta raktuves vilktin pievilka lērumu pistoļu vicinātāju, kas bez vārda runas mēdza aptīrīt vērtīgā dārgmetāla vācējus, bet kāda sena, Mičiganas astronomu netālu no Piena Ceļa atklāta ar dārgmetāliem (un ne tikai) pārpilna zvaigzne no tamlīdzīgām negācijām ir pilnīgi brīva, jo… pagaidām ir vārda tiešā nozīmē nepieejama.
Mičiganas štata universitātes pētnieks Timotijs Bīrss, astronoms un Fizikas un astronomijas departamenta profesors, ir tieši tas cilvēks, kura vadībā notikusi «vērtīgās» zvaigznes BD+17 3248 atklāšana. Uz tās uzietais zelts, sudrabs, platīns un radioaktīvie elementi (torijs un urāns) ir astronomiem palīdzējuši precīzi noteikt zvaigznes vecumu. Jāpiebilst, ka minētais spīdeklis no Zemes atrodas divarpus tūkstošu gaismas gadu attālumā….
«Zelts, kas uziets BD+17 3248, ir pirmais, kas atrasts Galaktikā,» apgalvo Bīrss. «Šis ir arī pirmais gadījums, kad zelts kādā zvaigznē atrasts tādā daudzumā. Esam noteikuši, ka zvaigzne radusies pusmiljona gadu laikā kopš Galaktikas «sākuma», tas ir, pirms kādiem piecpadsmit miljardiem gadu. Tajā pašā laikā saule radusies «tikai» pirms pieciem miljardiem gadu.»
Profesors uzskata, ka šis atklājums ir ievērojams arī ar to, ka ne zelts, ne platīns nevar būt radies uz minētās zvaigznes. Viņaprāt, šie elementi drīzāk izveidojušies, uzsprāgstot kādai izmēros krietni varenākai zvaigznei, un pēc eksplozijas dārgmetāli vienkārši nokrituši uz BD+17 3248.
Bīrsam un viņa komandai panākumi nav nākuši vienā dienā. Starptautiska mēroga un mainīga sastāva zinātnieku grupa Galaktikas pētīšanai un senu zvaigžņu meklējumiem ir veltījusi vairāk nekā divas desmitgades, un tikai tagad ilgais un rūpīgais darbs nesis augļus.
«Zelta un citu elementu atklāšana šajā zvaigznē vēlreiz, kaut netieši, apstiprina mūsu agrāk izteiktos pieņēmumus par to, ka likteņi ir zvaigznēs ierakstīti. Taču pats satraucošākais, ka beidzot varam sākt šo vēsturi lasīt, tulkot un saprast,» priecājas Bīrss.
Ja kādu interesē vērtības absolūtajos skaitļos – pētnieki aplēsuši, ka, rēķinot pēc šā brīža cenām, senajā zvaigznē uzietā zelta vērtība ir orientējoši septiņi miljardi triljoni dolāru jeb vienkāršāk – septiņnieks ar divdesmit vienu nulli…
