Iespējams, jau šogad Jelgavas teritorijā Ozolpilī tiks izveidota jauna aizsargājama teritorija – aizsargājams dabas parks vai liegums. Pagaidām Jelgava var lepoties tikai ar dabas liegumu Lielupes palienes pļavas.
Iespējams, jau šogad Jelgavas teritorijā Ozolpilī tiks izveidota jauna aizsargājama teritorija – aizsargājams dabas parks vai liegums. Pagaidām Jelgava var lepoties tikai ar dabas liegumu Lielupes palienes pļavas.
Šādus dabas objektus var izveidot, pamatojoties uz Ministru kabineta izdotajiem īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.
Par aizsargājamu šo parku vajadzētu izveidot, jo tajā sastopamas gan Eiropas, gan Latvijas mērogam retas un aizsargājamas putnu, kukaiņu un ķērpju sugas. No putnu sugām – vidējais dzenis, baltmugurdzenis un baltais stārķis. Par stārķiem parka īpašnieki Ruta un Leons Dementjevi rūpējušies īpaši – veidojot mākslīgās ligzdu pamatnes. Vienu gadu stārķis sācis ligzdot nepiemērotā kokā, kur ligzda viegli varētu nogāzties. Saimnieki izlēmuši putnam palīdzēt, koku papildus nostiprinot, bet, kad tas bijis izdarīts, stārķis izlēmis pārcelties uz blakus koku. Pašreiz parka teritoriju apdzīvo divi balto stārķu pāri. Savukārt vidējā dzeņa ligzdošanai piemēroti tikai veci ozoli, kuru parkā netrūkst. Ļoti veco ozolu un liepu dobumus apdzīvo arī parkā konstatētā retā kukaiņu suga lapukoku praulgrauzis (Osmoderma eremita) – līdz 3 cm gara, drukna, sarkanbrūna vabole, bet šoreiz (šai sugai neraksturīgi) dzīvošanai izvēlēts nevis resns ozols, bet mazu dimensiju svešzemju koks. Tas ir tiešām rets gadījums, turklāt atradne ir ļoti vitāla un salīdzinoši liela. Sugu konstatē pēc specifiskajiem kāpuru ekskrementiem. Iespēja ieraudzīt pašu vaboli barojamies ar ozolu sulu ir niecīga.
Līdztekus retajām sugām parkā sastopamas pūces. Tur ir arī vēsturiskas liecības – liepu alejas un dīķu sistēma –, kas saglabājušās no seniem laikiem. Bioloģisko daudzveidību palielina arī Iecavas upe, kas tek gar parku, un palienes pļavas. Tajās labprāt barojas jau minētie stārķi. Parkā aug arī svešzemju koki, tādi kā lapegles, veimutpriedes, riekstkoki, Latvijas un vietējas nozīmes dižkoki. Īpaši interesanta ir lapegle, kas savu dižkoka statusu ieguvusi ar īpatnējo zarojumu. Pašreiz parkam nav aizsardzības statusa, bet, to piešķirot, paveras iespēja piesaistīt pilsētai arī tūristus, kas vēlētos pilsētas robežās apskatīt dabas retumus. Paveicies, ka saimnieki ir ieinteresēti parka sakopšanā, turklāt nekaitējot tur sastopamajām sugām. Viņi jau iztīrījuši parkā saaugušos krūmus, tā uzlabojot parka estētisko veidolu.
