Siltumapgādes problēmu loks Jelgavā izrādās vēl komplicētāks, nekā tas tika uzskatīts līdz šim.
Siltumapgādes problēmu loks Jelgavā izrādās vēl komplicētāks, nekā tas tika uzskatīts līdz šim. Viena lieta ir ieilgusī STU maksātnespēja un potenciālā investora neesamība, bet otra ir siltumapgādes saimniecības stāvoklis pilsētā. Centralizētā siltuma patērētāju situāciju pasliktinājuši ne tikai lielie siltumenerģijas zudumi Pārlielupē, bet arī daudzu juridisku un fizisku personu atslēgšanās no centralizētās siltumapgādes sistēmas. Turklāt daudzos gadījumos atslēgušies ne jau tie trūcīgākie STU klienti, jo, būsim atklāti, ierīkot alternatīvo apkuri nav katram pa kabatai. Savukārt tie, kas vispār nekādu alternatīvo apkuri nav ierīkojuši, taču kaut kādā visai mistiskā veidā ieguvuši tiesības maksāt tikai 17% no siltumenerģijas cenas, vairumā gadījumu veiksmīgi parazitē uz kaimiņu rēķina, jo parasti temperatūras atšķirības starp dzīvokļiem, kas ir pieslēgti pie centralizētās siltumapgādes sistēmas un tiem, kas nav, ir tikai daži grādi, bet par siltumu viņi maksā par veseliem 83% mazāk. Un te, protams, runa nav tikai par sociālo taisnīgumu, bet arī par to, cik sakārtota siltumapgādes sistēma tiks piedāvāta investoram, kas nenoliedzami varētu ietekmēt STU akciju kontrolpaketes cenu.
Protams, galvenais motīvs, kas ietekmē patērētāju atslēgšanos no centralizētās siltumapgādes, ir ekonomiskais izdevīgums. Taču viena lieta ir izprojektēt alternatīvās apkures sistēmu, atslēgties, ierīkot alternatīvo apkuri un nodot to ekspluatācijā, ievērojot visas nepieciešamās formalitātes, bet otra – neierīkot neko un uz jautājumu, ar ko tad dzīvokļa iemītnieki sildās, atbildēt, ka ne ar ko, jo dzīvoklis atrodas mājas vidussekcijas augšējos stāvos, kur ir silti tāpat. Tas nekas, ka par šo prieku maksā kaimiņi. Vēl cita lieta ir stāvvadu aprīkošana ar dažādām nelegālām sildierīcēm, kas ļauj, maksājot nieka 17% no noteiktās siltumenerģijas cenas, dzīvojamo platību apsildīt daudz labāk nekā tie, kas ir pieslēgti pie centralizētās siltumapgādes sistēmas un par siltumenerģiju maksā simtprocentīgi. Turklāt, lai par apkuri un karsto ūdeni izdotu pēc iespējas mazāk, lietā tiek likti visi iespējamie līdzekļi – pie skaitītājiem karināti magnēti, sprausti skrūvgrieži. Pilnīgi nepieļaujama ir situācija, kad paša ierīkota «alternatīvā apkure» apdraud tās izmantotāju un pārējo mājas iedzīvotāju drošību. Dzīvokļu pārbaudītājiem ir iznācis saskarties ar gadījumu, kad kāda dzīvokļa iedzīvotāja sildās ar istabas vidū izvietotu gāzes balonu, kam pievienota sildierīce. Šajā gadījumā visi pārējie mājas iedzīvotāji dzīvo kā uz pulvera mucas, jo garantiju, ka šī «apkures sistēma» neuzies gaisā, nevar dot pat 1%. Ir pienācis pēdējais brīdis izbeigt šo patvaļu, turklāt dzīvokļu pārbaudes komisija droši vien vēl sastapsies ar ne vienu vien līdzīgu kuriozu tajos dzīvokļos, kuru durvis dažādu iemeslu dēļ komisijai netika atvērtas.
Jelgavas siltumpatērētājus, protams, ļoti interesē, vai tiks novērsta šī nevienlīdzīgā situācija un vai Domei pietiks politiskās gribas spert radikālus soļus pret tiem bijušajiem STU klientiem, kas nav papūlējušies ierīkot alternatīvo apkuri un nokārtot nepieciešamās juridiskās formalitātes, lai šo apkuri varētu uzskatīt par legālu. Zināms taču, ka šo «izdevību» ir izmantojis ne viens vien Domes administrācijas darbinieks. Un jājautā, vai minētā komisija vajadzības gadījumā spēs būt barga arī pret savējiem.
Jebkurā gadījumā neapšaubāms ir fakts, ka Domei pēc dzīvokļu pārbaudes komisijas darba rezultātu izvērtēšanas būs jāpieņem kaut kāds lēmums. Protams, pret tiem, kas ir likumīgi ierīkojuši alternatīvo apkuri, nebūs iespējams noteikt kaut kādas sankcijas. Attiecībā uz pārējiem, kas ir saņēmuši atļaujas atslēgties, būtu jānosaka moratorijs, piemēram, pusgada garumā, dodot pēdējo iespēju likumīgā ceļā ierīkot alternatīvo apkuri. Savukārt tiem, kas ir atslēgušies patvaļīgi, neprasot nekādu atļauju, tā ir jāpieslēdz atpakaļ, izstrādājot algoritmu, pēc kura aprēķināt STU radītos zaudējumus un tos pieprasīt samaksāt vainīgajiem. Pretējā gadījumā – kāpēc vispār kādam maksāt par apkuri, ja viena daļa siltumpatērētāju no tā ir izvairījušies vairāku gadu garumā. Varbūt pienācis laiks pret visiem siltumpatērētājiem izvirzīt vienādas prasības neatkarīgi no tā, kur viņi strādā un kura radi vai draugi ir.
