Latvijā tiek spriests par minimālās algas palielināšanu. Labklājības ministrija ir ierosinājusi no nākamā gada to noteikt 50% apmērā no tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās darba algas jeb vidēji Ls 80.
Latvijā tiek spriests par minimālās algas palielināšanu. Labklājības ministrija ir ierosinājusi no nākamā gada to noteikt 50% apmērā no tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās darba algas jeb vidēji Ls 80. Cik bieži tas notiek ES valstīs un cik lielas ir minimālās mēnešalgas savienības dalībvalstīs?
Minimālo algu ES saņem tikai daži procenti
Ne visās ES dalībvalstīs ir obligāta minimālā mēnešalga vai stundu likme. Ar likumu tā ir noteikta deviņās – Beļģijā, Grieķijā, Spānijā, Francijā, Īrijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē un Lielbritānijā.
Būtiskākais, ar ko atšķiras Latvija no ES, ir to cilvēku skaits, kas saņem minimālo algu. ES tikai pāris procentu (1,4% – 2,3%) nodarbināto saņem minimālo algu. Pēc «Eurostat» datiem, vienīgi Portugālē (6,2%) un Francijā (13,6%) viņu skaits ir lielāks. Turpretim Latvijā, pēc CSP informācijas, apmēram 10% sabiedriskajā sektorā un vairāk par 30% valsts sektorā strādājošo saņem algas minimumu – tātad tā ietekmē vismaz 40% nodarbināto. Zīmīgi, ka sievietes divreiz biežāk nekā vīrieši veic mazāk atalgotos darbus.
Jāpiebilst, ka uz pilnīgi visiem nodarbinātajiem minimālā alga attiecas tikai Spānijā un Portugālē. Pārējās valstīs tā tiek garantēta vienīgi pilngadīgajiem strādniekiem, bet Beļģijā – nodarbinātajiem no 21 gada vecuma, Nīderlandē – tikai pēc 23 gadu vecuma. Latvijā, kā zināms, likums pieprasa arī pusaudžiem maksāt vismaz minimālo algu, kaut arī viņus nedrīkst nodarbināt ilgāk par septiņām stundām dienā un vairāk par 35 stundām nedēļā.
Cik lielas ir minimālās algas?
Pēc ES statistikas biroja «Eurstat» jaunākajiem datiem, šā gada februārī minimālā alga ES bija amplitūdā no 406 eiro (Ls 228) Portugālē līdz 1290 eiro Luksemburgā (Ls 729). Trīs nabadzīgākajās dalībvalstīs (Portugālē, Grieķijā un Spānijā) tā ir robežās no 406 līdz 516 eiro mēnesī, bet pārējās sešās pārsniedz tūkstoti eiro mēnesī. Īrijā tā ir tikko pāri tūkstotim – 1009 eiro jeb 567 latu mēnesī –, Lielbritānijā un Nīderlandē – vismaz par simts eiro vairāk. Salīdzinājumam jāmin, ka ASV federālais algas minimums ir 1011 eiro, kaut gan daudzi štati noteikuši augstākus minimumus.
Minimālās algas apmērs ES ir atšķirīgs, bet visumā tā ir puse no vidējās algas, kādu saņem strādājošie. Ir valstis, kur tā ir tikai mazliet lielāka par trešdaļu (Lielbritānijā un Īrijā), un ir valstis, kur tā sasniedz gandrīz divas trešdaļas (Nīderlandē, Portugālē).
Kopš 2001. gada 1. jūlija Latvijā minimālā darba alga ir Ls 60 jeb tikai trešdaļa (vidēji 34,5%) no tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās darba algas. Tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā alga pagājušajā gadā bija 159,3 lati. Tātad pēc pašreizējās koncepcijas minimālajai algai plānots sasniegt pusi no vidējās mēnešalgas.
Trijās Skandināvijas valstīs – Dānijā, Zviedrijā un Somijā –, kā arī Vācijā, Austrijā un Itālijā nav noteikta minimālā alga.
Minimālo algu nosaka valdība
Latvijā minimālo algu nosaka valdība, jo Darba likuma 61. pantā paredzēts, ka tā nedrīkst būt mazāka par valsts pieņemto minimumu, kuru nosaka Ministru kabinets. Tieši tāpat ir vairumā ES valstu. Atšķiras tikai dažas, kuras lēmuma pieņemšanā vairāk iesaista sociālos partnerus un kurās minimālā alga ir atkarīga no sarunu rezultātiem. Beļģijā pēc sarunām ar sociālajiem partneriem ar valdību tiek slēgts kolektīvais līgums, kurā panāktā vienošanās ir obligāta arī privātuzņēmumiem. Sarunu ceļā pie minimālās algas lieluma nonāk arī Grieķijā. Lielbritānijā un Īrijā, kaut minimumu nosaka valdība, pēc likuma jāseko sociālo partneru rekomendācijām.
Algas būtu jāceļ automātiski
Nedrīkst nepamanīt, ka minimālās algas gadu no gadu tiek pakāpeniski paaugstinātas un nevienā no ES valstīm kopš pagājušā gada februāra tā nav stāvējusi nemainīta. Automātiska indeksācija tiek veikta Beļģijā, Francijā un Luksemburgā. Nīderlandē minimālā alga tiek koriģēta pat divreiz gadā. Atbilstoši prognozēm par inflācijas pieaugumu katru gadu to maina Grieķijas, Spānijas un Portugāles valdība.
Kaut gan no Baltijas valstīm lielākā minimālā mēnešalga joprojām ir Lietuvā – 68,7 lati –, šī summa nav mainīta pēdējo divu gadu laikā. Igaunijā tā pērn tika palielināta par 16% līdz 65,75 latiem. Savukārt Latvijā minimālā mēnešalga pērn tika palielināta par 20%.
Arī mūsu Labklājības ministrija savā koncepcijā iezīmējusi, ka turpmāk minimālā darba alga katru gadu būtu jāpaaugstina, ņemot vērā prognozēto patēriņa cenu pieaugumu. Pretēji izplatītām bažām, ka tas prasītu papildu budžeta izdevumus algas palielinājumam budžeta iestādēs strādājošajiem, ienākumi, pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, pārsniegšot izdevumus. Kā izteicies labklājības ministrs Andrejs Požarnovs, «minimālās algas palielināšana valstij nevienu gadu nav nesusi zaudējumus. Gluži pretēji, tā ir palielinājusi budžeta ieņēmumus».
Lai nodrošinātu minēto minimālās algas palielināšanu, no valsts budžeta nākamgad būs nepieciešami papildus 2,7 miljoni latu. Taču, ieskaitot privāto sektoru, budžeta ienākumi 2003. gadā palielinātos par 13,4 miljoniem latu. Minimālo algu ar atbilstošām sociālajām garantijām būtu spiesti izmaksāt privātuzņēmēji – aploksnēs izmaksājamās daļas legalizācija –, bet visvairāk par to priecātos budžeta iestādēs strādājošie, kuriem minimālo algu ņem par pamatu viņu algu aprēķinam.
