Vēl pirms pusotra desmita gadu pie Būvmateriālu kombināta stāvēja rindas un gaidīja, kad saņems iedalīto fondu materiālus.
Vēl pirms pusotra desmita gadu pie Būvmateriālu kombināta stāvēja rindas un gaidīja, kad saņems iedalīto fondu materiālus. Pēdējā desmitgadē situācija ir diametrāli pretēja – pašam uzņēmumam jāatrod noiets savai produkcijai. Savukārt, lai to nodrošinātu, patērētājam uzskatāmi jāparāda tā lietošanas iespējas, ar tām jāiepazīstina arhitekti, būvnieki un citi šajā procesā iesaistītie. Tā nule aizvadītās uzņēmuma akcionāru sapulces noskaņās agrākos laikus atcerējās Jelgavas Būvmateriālu kombināta valdes priekšsēdētājs Andris Pavītols. Un jāatzīst, ka ar pašreizējo rocību savulaik ar vērienu veidotajiem uzņēmumiem pārvarēt ekonomiskās izmaiņas ir grūti.
«Esam izanalizējuši, kurā tirgus daļā varam ieiet, kur mūsu produkcija ir konkurētspējīgāka par citām, kur atpaliekam un kas būtu jādara, lai situāciju uzlabotu,» stāsta A.Pavītols, norādot, ka kopumā pamatiekārtas atbilst tam, lai ražotu Latvijas un Eiropas standartiem atbilstošu izstrādājumu. Protams, uzņēmuma rīcībā ir arī aprīkojums, kas izgatavots pirms gadiem 50 un vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Un tas, protams, nenāk par labu tehnoloģiskajam procesam. Tāpēc, lai nodrošinātu konkurētspējīgu produkciju, nepieciešams kapitāli remontēt vai nomainīt ēvelmašīnas, fibrolīta formas.
Piedāvā gatavas konstrukcijas
Speciālisti atzīst, ka fibrolīts ir videi un cilvēkam nekaitīgs materiāls, turklāt ražots no vietējām izejvielām, kam nav nepieciešamas augstvērtīgākās kvalitātes īpašības. Izstrādājumam piemīt krāsns efekts – tas ļoti labi saglabā siltumu un aizsargā pret tā caurplūšanu. Konkurētspējas uzlabošanas nolūkā uzņēmums kopā ar sadarbības partneriem sācis veidot konstrukciju, nevis piedāvāt tikai pašu izstrādājumu.
«Ekovate ir ļoti labs siltumizolators, bet kā konstruktīvs materiāls tas neder. Savukārt, saliekot abus materiālus kopā, tiek iegūta konstrukcija, kas labi izolē siltumu, ir pieņemama cenas ziņā un nodrošina nestspēju. Un mēs apzināmies, ka pasūtītājam nevajag materiālu, viņam vajag sienas, griestus, grīdu. Tātad mums šīm vajadzībām ir jāpiemērojas un jānodrošina risinājums,» skaidro A.Pavītols.
Pasūtītāji, protams, ir dažādi. Vienam galvenais ir tikai siltumizolācija. Savukārt citam ir svarīgi, lai materiāls būtu videi draudzīgs un nekaitīgs. Dažādās valstīs prasības ir atšķirīgas, tomēr aizvien vairāk pret ķīmiju veidojas alerģija. Un lai nu kā, bet izolācijas vatei ir pievienots zināms daudzums ķīmijas. Savukārt fibrolīts šajā ziņā ir pārāks.
Tāpēc pagājušajā gadā aizvien intensīvāk ar partneriem no būvnieku vidus risināts jautājums, lai no fibrolīta kopā ar koka elementiem veidotu un piedāvātu gatavus sienas un pārseguma elementus. «Vīrs, kam rokas un galva ir savā vietā, būvēs pats, pieaicinot palīgā radus, draugus vai kaimiņus. Savukārt cits strādā un pelna pamatdarbā, bet būvdarbus uztic speciālistiem. Mūsu izstrādājums pašlaik domāts pēdējam tirgus segmentam, būvniekiem, ar ko kopā veidot sienu un pārseguma paneļus, lai pasūtītājam piedāvātu gatavu vai pusgatavu māju.» Ekonomiskas un optimālas platības (120 – 130 kvadrātmetru) mājas karkass izmaksā ap 7000 latu, bet mājas kopējas izmaksas ir 25 – 30 tūkstošu latu robežās. Šopavasar būvnieki būs nodevuši ekspluatācijā pirmās mājas Carnikavā un Jūrmalā.
Fibrolīts lauksaimniecības būvēs
Otrs virziens, pie kā intensīvi strādā kombinātā, ir lauksaimniecības objekti, kur pēdējos gados būvniecības aktivitātes bijušas minimālas. Bet līdz ar valdības nostājas maiņu SAPARD atbalsta programmu un kredītprocentu likmju mazināšanu, radusies tāda kā otrā elpa. Būvmateriālu kombināta iespējas tiek popularizētas, sadarbojoties ar Lauksaimniecības universitāti un Lauksaimniecības konsultāciju centru Ozolniekos.
«Plaši gan vēl nekas nenotiek, bet pirmie zemnieki jau interesējas. Kopā ar partneriem piedāvājam projekta risinājumus dažādām kūtīm un citiem objektiem, dodam faktiskajām izmaksām atbilstošus tāmju aprēķinus, lai pasūtītājs dokumentus varētu iesniegt SAPARD līdzekļu vai bankas kredīta saņemšanai.»
Iespējama monolīta būve
Turpinās darbs pie monolītās būves. «Šī ēka ir no betona, bet tās izbūvē veidņi tiek izveidoti no mūsu produkcijas, kas ar enkuriem tiek sastiprināta kopā un pēc tam piepildīta ar betonu. Tā tiek nodrošināts ātrs rezultāts, nestspējīgas un siltinātas sienas, kuru izmaksas ir pat lētākas nekā tradicionālajiem keramzītblokiem.» Par šīm iespējām Būvmateriālu kombināts pārliecinājies, kad aizpērn un pērn Sibīrijā pie Polārā loka pēc šā principa veidots uzņēmuma «Rosņeftj» administratīvā korpusa pārsegums. Vācu uzņēmums, kas ēku būvējis, atzinis, ka materiāls ir pieņemams un labi izmantojams polārajā apgabalā.
Fibrolīts lieti noder rekonstrukcijās, kad nepieciešams iztaisnot agrāk būvētās sienas. Tas ir arī visai pieņemams koka ēku apdares materiāls, jo atšķirībā no putupolistirola fibrolīts elpo, un koka būvēm tas ir būtiski.
Investors vēlas ieiet tirgū
Pērn atsākusies sadarbība ar Austrijas uzņēmumu «Heraklith», kas ražo radniecīgu produkciju. Būtisku atšķirību abu uzņēmumu izstrādājumiem nav, bet kvalitatīvo veidņu ietekme uz produkcijas vizuālo kvalitāti ir redzama. Austrijas firmas interese galvenokārt vērsta uz to, lai ieietu Baltijas tirgū.. «Austrieši vēlas, lai mēs viņu materiālu piedāvājam šejienes tirgū, un, ja noiets būtu pietiekams, viņi solās ieguldīt naudu mūsu uzņēmumā un strādāt kopā. Tātad sadarbība saistīta ar tirgus iekarošanu. Mūsu mērķis nav panākt, lai austriešu materiāls nomainītu mūsējo. Mums svarīgi panākt, lai mūsu produkcija atbilstu viņu kvalitātei un tehnoloģijai. Būtībā uzņēmuma īpašnieks nav svarīgs. Galvenais, lai uzņēmums strādātu un tā produkciju pirktu,» par turpmāko runājot, saka A.Pavītols.
Finansiāli nav ar ko lepoties
Skaitļu izteiksmē Būvmateriālu kombinātam pērn nav īpaši ar ko lepoties. Bruto apgrozījums ir nepilni 140 tūkstoši latu, un gads noslēgts ar 70 tūkstošu latu zaudējumu, ko veido nodokļu un nokavējuma naudas parādi, kā arī infrastruktūras ieņēmumiem neatbilstošās lielās izmaksas.
Vēsturiski uzņēmums veidots kā liela ražotne ar plašu infrastruktūru un inženierkomunikācijām. Bet tās uzturēšanas izmaksas ir nemainīgas un neatkarīgas no tā, vai noslodze ir visi simts vai tikai desmit procentu. Kombināta teritorijā darbojas arī citi uzņēmēji, kas izmato ūdensvada un transformatoru apakšstacijas pakalpojumus. Bet uzņēmumam jānosaka samērīgas cenas, lai izmantotājs tās varētu samaksāt. Būvmateriālu kombināta infrastruktūru izmanto bankrota procesā esošais «Jelgavas betona» uzņēmums. Ja tas beigs pastāvēt, saasināsies arī kombināta situācija, jo kasei garām ies salīgtie ieņēmumi par infrastruktūru.
Kombināts interesentiem gatavs pārdot neizmantotos īpašumus – apmēram 40 procentu no pašreizējās tā rīcībā esošās teritorijas. Interese ir jūtama, un vismaz daļu no iecerētā realizēt izdosies. Iegūto naudu varētu izlietot nodokļu parādu segšanai, lai, izpildot atmaksas termiņus, varētu norakstīt soda un nokavējuma naudas.
Realizācijas apjomi pērn samazinājušies vairāku iemeslu dēļ. Produkcijas noņēmējs Krievijā galvenokārt nodarbojies ar iekšdarbiem, un līdz ar to fibrolīts nav bijis pieprasīts. Savukārt vietējā tirgū pagājušā gada sākumā par dempinga cenām ienācis putupolistirols, kura cena nav segusi pat pašizmaksu. Būvmateriālu ražotāju protesti nav devuši rezultātus.
Būvmateriālu kombināta situāciju valdes priekšsēdētājs raksturo kā sarežģītu, bet ne bezcerīgu. «Situācija ir nedaudz mainījusies. Ir augušas prasības importētajiem materiāliem. Veidojas jauns un paplašinās līdzšinējais privātmāju būvniecības un rekonstrukcijas tirgus. Vērojamas cerīgas pārmaiņas lauksaimniecības objektu būvē.»
Lai šīs cerīgās pārmaiņas skar arī mūsu būvmateriālu ražotāju!
