Kopš 1999. gada mūsu valstī ir ieviests kriminālsods – piespiedu darbs, taču tā izpildes mehānisma finansēšana un koordinēšana valsts līmenī nenotiek.
Kopš 1999. gada mūsu valstī ir ieviests kriminālsods – piespiedu darbs, taču tā izpildes mehānisma finansēšana un koordinēšana valsts līmenī nenotiek.
Lai gūtu informāciju un pieredzi šajā jautājumā, vakar Jelgavas rajona Padomē tika organizēts seminārs «Piespiedu sabiedriskā darba organizācija Jelgavā un Jelgavas rajonā».
Visbiežāk tiesa piespiedu darbu kā soda līdzekli piespriež par atkārtotu transporta līdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, par patvaļīgu koku izciršanu, kā arī par nelielām zādzībām un tīši nodarītiem vidējiem vai viegliem miesas bojājumiem. Piespiedu sabiedriskais darbs kā soda mērs pozitīvs ir tajā ziņā, ka valstij tas izmaksā lētāk nekā cietumsods; no tā necieš ģimene; sodītais nav pakļauts negatīvajai cietuma ietekmei; vainīgais palīdz sociālajai sfērai – sakopj pašvaldības teritorijas.
Rajona Padomes priekšsēdētāja Inta Savicka stāsta, ka reāli šis likums darbojas tā, ka tiesa piespriež sodu un uz vainīgā dzīvesvietas pašvaldību nosūta paziņojumu, ka viņam sabiedriskos darbos piespiedu kārtā jānostrādā attiecīgs stundu skaits: «Soda izpildīšana ir jākontrolē pašvaldībai – jāatrod darbs sodītajam, jāraugās, lai viņš uz to ierastos un visas piespriestās stundas atstrādātu, regulāri jāinformē tiesa. Taču kārtējo reizi valdība šai funkcijai nav piešķīrusi finansējumu – tātad pašvaldībai šim nolūkam ir jānodarbina persona bez atalgojuma.»
Trīs gados šādu spriedumu realizēšana veikta kā nu kurā pašvaldībā, un vairākos gadījumos tā atstāta pašplūsmā. Tomēr pēdējā laikā pašvaldības arvien biežāk saņem tādas pavēstis no tiesas un tāpēc aizvien vairāk izjūt vajadzību pēc vienotas koordinācijas sistēmas šajā jomā.
Glūdas pagasta izpilddirektors Kazimirs Ramans atzīst, ka pērn pagastā saņemtas tikai divas pavēstis, bet šogad jau četras: «Ļoti šo procesu sarežģī arī tas, ka vainīgais sabiedriskajos piespiedu darbos var strādāt pēc sava pamatdarba laika beigām. Tātad cilvēks var paziņot, ka viņš darbu veiks vakara vēlajās stundās, bet mums viņam ir jānodrošina uzraugs. Protams, nerunāsim par tām reizēm, kad cilvēks nemaz neierodas pašvaldībā un mums ir jādodas viņu meklēt un jāpiespiež strādāt.»
Seminārs pašvaldībām un policijas darbiniekiem tika organizēts sadarbībā ar Saldus pilsētas Domi, Sorosa fondu – Latvija un Lielbritānijas vēstniecību Latvijā, kas uzņēmušies atbalstīt piespiedu darbu koordinācijas sistēmas izveidi. Kurzemē jau ir izveidots piespiedu sabiedrisko darbu dienesta koordinatora amats, pašvaldībās regulāri notiek semināri par to, kā efektīvāk pildīt šo likumu.
