Tradicionāli kļuvuši Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēkņu koncerti reģiona skolās.
Tradicionāli kļuvuši Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēkņu koncerti reģiona skolās. 23. aprīlī Tukuma Bērnu mūzikas skolā skanēja klavieru un stīgu instrumentu nodaļu 3. un 4. kursa audzēkņu sagatavotā dažādu laikmetu kamermūzikas programma: klasika Johana Batista Vanhala, romantiķu Fēliksa Mendelsona Bartoldi un Eduarda Grīga un 20. gadsimta franču komponista Dariusa Mijo darbi. Izvēlētās interesantās, spraigās un dzīvespriecīgās kompozīcijas it kā sasaucās ar atmodu dabā.
Lai arī mūziķu sastāvs bija diezgan vienveidīgs (vijolnieki, altisti un pianisti), garlaicīgi nebija ne mirkli, un vairāk nekā stundu garo programmu klausītāji (galvenokārt bērni) uzņēma atsaucīgi. Smalku noskaņu iedvesmota, raisījās Fēliksa Mendelsona Bartoldi sonāte vijolei un klavierēm, opuss 4 (otrā un trešā daļa), muzikāli spilgtajā vijolnieces Antras Golubevas un pianistes Lanas Saveļjevas sniegumā. Manuprāt, abām topošajām mūziķēm veiksmīgi izdevās atklāt komponista bezrūpīgi saulaino tēlu pasauli. Priecēja Antras skaistais tonis un Lanas korektais pavadījums. Johans Batists Vanhals pieder 18. gadsimta skaņu mākslai un visvairāk līdzinās Jozefam Haidnam. Vanhala darbus esot atskaņojuši gan J.Haidns, gan Volfgangs Amadejs Mocarts. Komponista izteiksmīgā, piesātinātā un virtuozā mūzika mākslinieciski neatpaliek no slaveno laikabiedru kompozīcijām. Viņa sonātes altam un klavierēm atskaņojumu (Sandra Plakane – alts, Sarvi – klavieres) varētu vērtēt pozitīvi, lai arī ansambļa vienotību kliedēja daža kļūme pianista spēlē. Saprotams, ka, veidojoties lielākai koncertēšanas pieredzei, šīs kļūmes varētu izzust.
Eduarda Grīga pazīstamā
1. sonāte vijolei un klavierēm, opuss 8, pieder pie visskaistākajām skaņraža daiļrades lappusēm. Skarbs kolorīts un sirdsskaidra lirika ir šā darba galvenās īpašības. Improvizatoriskumu, spītu, dejisko elementu akcentēšanu (it kā atdarinot tautas muzicēšanu) saklausīju vijolnieces Laimdotas Šmēdiņas spēlē, bet Saivas Ceļmalnieces pavadījums bija atturīgi piekļāvīgs.
Koncerta izskaņā kā turpinājumu iepriekš iesāktajai baudas un profesionālās mūzikas sintēzei dzirdējām franču laikmetīgās mūzikas un brazīliešu deju ritmu saplūsmi Dariusa Mijo 1. sonātē altam un klavierēm (Gundars Šķipars un Aļona Čerenoka). Lieliskajā ansambļa sniegumā nemanāmi aizslīdēja visas četras skaņdarba daļas («Ievads», «Fransēze», «Ārija», «Fināls»). Īpaši vēlos izcelt alta dinamiski niansēto, smalko spēli (fantastisks «piano») «Ārijā». Atzīmēšu, ka Guntara Šķipara priekšnesuma kvalitāti nodrošina arī bijušā Vācijas vēstnieka Latvijā Reinharda Krausa dāvātais instruments.
Koncerts nebūtu iedomājams bez kameransambļa spēles skolotāja Raita Rozenberga lietpratīgā un rūpīgā darba.
