Latvju politiķi bieži nav paraduši rēķināties ar sliktāko variantu.
Latvju politiķi bieži nav paraduši rēķināties ar sliktāko variantu. Protams, tas liecina par optimismu valsts līmenī, bez kā nemaz nav iedomājama valsts attīstība, taču, no otras puses, tas vedina domāt par rezerves variantu neesamību – gadījumā, ja kaut kas noiet greizi. Kaut kā nav stingras pārliecības, ka Latvijas vēlētāji nobalsotu par mūsu valsts iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), ja referendums par šo jautājumu būtu šodien. Var jau, protams, teikt, ka tas arī nav tik svarīgi – galvenais, lai būtu pozitīvs balsojums dienā, kad notiks minētais referendums. Pašlaik aktuālākais ir jautājums, vai Francijas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultāti, kas liecina par diezgan labiem ultralabējā politiķa Žana Marī Lepēna panākumiem, kaut kādā veidā var ietekmēt Latvijas eirointegrācijas procesa gaitu vai izmainīt eiroskeptiķu un eirooptimistu proporciju Latvijas vēlētāju vidū.
No vienas puses, it kā nekas nav noticis – prezidenta vēlēšanas ir Francijas iekšējā lieta, par kuru citu valstu politiķiem nevajadzētu uztraukties. No otras puses, ir acīmredzams, ka ES birokrātus ir šokējuši Lepēna panākumi un līdz ar to iespēja, ka viņu iecerētās lietas saistībā ar eirosavienības paplašināšanos var noiet greizi, turklāt radot pilnīgi nevajadzīgu haosu pašā Francijā. Šķiet, šoreiz nav jābūt Nostradamusam, lai pateiktu par 99 procentiem, ka nākamais Francijas prezidents atkal būs Žaks Širaks, taču Lepēna panākumi nenoliedzami parāda daļas vēlētāju noskaņojumu ES iekšienē, turklāt Francija nebūt nav tā nabadzīgākā ES valsts.
Trešā lieta ir tā, ka Francijas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultāti zināmā mērā ir ūdens uz pašmāju eiroskeptiķu dzirnavām, kas pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām tiks maltas ar jo sevišķu sparu, jo likmes ir lielas – politiskā ietekme Latvijā un garantēta materiālā situētība nākamajos četros gados. Vienkārši tagad var tikt izmantots lozungs, ka daļa Eiropas vēlētāju mūs negrib, jo ES paplašināšanās agri vai vēlu neizbēgami ir saistīta ar brīvu darbaspēka kustību un migrāciju, pret kuru priekšvēlēšanu kampaņā asi vērsās populists Lepēns, un, kā redzams, uz populisma āķa cilvēki mēdz uzķerties arī tādās senu demokrātijas tradīciju zemēs, kāda ir Francija.
Katrā ziņā var droši apgalvot, ka kritikas Latvijas eirointegrācijas procesam līdz vēlēšanām atlikušajā pusgadā netrūks. «Viedais» Ventspils mērs Aivars Lembergs pat ir nācis klajā ar paziņojumu, ka tad, ja Latvijā augs eiroskepticisms, premjera Andra Bērziņa vadītajai valdībai esot jāatkāpjas, jo tā nesasniedz savu deklarēto galveno mērķi – iestāties ES. Vēl vieni eiroskepticisma dzirnavu malēji būs partijas, kurām kārosies uzdoties par Latvijas zemniecības «aizstāvjiem» – tā vietā, lai palīdzētu lauksaimniekiem viņu biznesu padarīt rentablāku un konkurētspējīgāku. Ir jāapzinās, ka populists būs jebkurš politiķis, kas, vēlētājiem acīs skatoties, melos, ka ES vienotajā tirgū varēs veiksmīgi konkurēt zemnieku saimniecības, kas apsaimnieko piecus vai septiņus hektārus zemes.
Kā vēl vienu demokrātijas blakusparādību var nosaukt ultralabējo ideju popularitātes celšanos, par ko liecina ne tikai nacionālboļševiku ideju popularitātes palielināšanās, bet arī «Viedas» ksenofobijas un homofobijas idejas sludinošo grāmatu popularitāte. Tomēr politiskā līmenī Lepēnam līdzīgo Latvijā pagaidām, par laimi, nav. Par laimi, tāpēc, ka, līdzīgu uzskatu politiķiem nākot pie varas Latvijā, šķiet, mūsu valsts ceļš ES virzienā būtu ļoti smagi apgrūtināts, ja ne pat nonāktu strupceļā.
Tāpēc lai nu paliek Lepēns savā vietā, mēs paliksim savējās, un par procentiem 80 Latvijas panākumi eirointegrācijā ir atkarīgi no pašas Latvijas. Ja priekšvēlēšanu kampaņā populistiem izdosies veiksmīgi izmantot eiroskepticisma idejas, Rietumeiropas ekonomiskās attīstības līmeni mums vēl ilgi neredzēt kā savas ausis. Jo eirointegrācija ir noderīgs līdzeklis valsts labklājības celšanai, un izmantot to kā tramplīnu nākamajai Saeimai būtu pārāk bezatbildīgi. Lai arī ir skaidrs, ka šādi mēģinājumi tomēr būs, jācer, ka Latvijas vēlētāji spēs mācīties no iepriekšējām kļūdām.
