Saistībā ar projektu «Vardarbība pret sievieti» Jelgavas rajonā viesojās Zviedrijas pārstāvji, lai pārliecinātos, kā šis projekts mūsu rajonā attīstās.
Saistībā ar projektu «Vardarbība pret sievieti» Jelgavas rajonā viesojās Zviedrijas pārstāvji, lai pārliecinātos, kā šis projekts mūsu rajonā attīstās.
Projektu finansē SIDA (Swedish International Development Agency), un šajā organizācijā katrai dalībvalstij ir iedalīts savs sektors. Pastāv arī Baltijas valstu sektors. Atbildīgais par Latviju ir Hanss Lundkvists, tāpēc viņš kopā ar saviem kolēģiem – par Lietuvu un Igauniju atbildīgajām personām Helēnu Nilsoni un Ēriku Vallinu – apciemoja mūsu rajonu un apmeklēja sieviešu patversmi Ozolniekos.
Sabiedriskās organizācijas «Lauku sieviete pret vardarbību» vadītāja Astrīda Kroģere stāsta, ka viesi patiesi bijuši pārsteigti par paveikto: «Viņi atzina, ka pirms šā darba sākuma Latvija bija tādā situācijā kā Zviedrija pirms 30 gadiem, taču nu tā milzu soļiem virzās uz priekšu. Mēs vairs tikai nespriežam un nerunājam, bet arī darām.»
SIDA projekts līdzekļus atvēl tikai savstarpējai izglītošanai un apmācībai, bet A.Kroģere uzskata, ka nu būtu pienācis laiks finansējumu novirzīt citā plāksnē: «Līdz šim patversmi izdevies noturēt, pateicoties Sorosa fonda – Latvija atbalstam, bet ar to vien ir par maz. Tāpēc ļoti svarīgi atrast līdzekļus, kas ļautu aizsākto darbu turpināt.»
A.Kroģere arī uzskata, ka Latvijā ļoti maza nozīme tiek piešķirta sieviešu problēmām: «Ir dažādi krīzes centri bērniem, bet sievietēm šāds ir vienīgais. Taču nevar noslēpt, ka problēmas eksistē un sievietēm ir nepieciešama palīdzība.»
Jelgavas rajona Attīstības departamenta galvenā speciāliste Marina Andersone stāsta, ka sadarbība ar Sēdermanlandes lēni sociālajā jomā sākās 1994. gadā, kad mūsu rajonu apmeklēja sociālā darbiniece Kristīne Jernberga un vienlīdzības problēmu eksperte Inga Marija Andrē: «Tā bija pirmā tikšanās, kad zviedru kolēģi, izvērtējuši situāciju laukos, ierosināja sākt lekciju ciklu «Vardarbība pret sievieti». Šajā darbā aktīvi iesaistījās sabiedriskā organizācija «Lauku sievietes pret vardarbību», ko vadīja A.Kroģere, savukārt no zviedru puses abas minētās sievietes bija sabiedriskās aktīvistes un brīvprātīgi darbojās Nīčepingas sieviešu patversmē. Līdz ar to sadarbība un speciālistu apmaiņa sākumā notika tikai šo divu brīvprātīgo organizāciju starpā, bet vēlāk jau reģionālā administrācija – Sēdermanlandes un Jelgavas rajona – pārņēma projekta vadību un paplašināja darbības lauku.»
Pēc Jelgavas rajona speciālistu priekšlikuma projektā tika iekļauts jautājums par vardarbību pret bērnu, jo gandrīz katrai vardarbībai pakļautai sievietei ir bērni un arī viņi cieš. Tika organizēts šīm tēmām veltīts seminārs, kur piedalījās gan Zviedrijas lektori, gan arī speciālisti no krīzes centra «Skalbes». Semināri un mācības ir notikuši regulāri visus šos gadus. Klausītāju auditorija skaitliski katru gadu palielinās, mācībās iesaistās policija, prokuratūra, sociālie darbinieki, psihologi, bāriņtiesu priekšsēdētāji, audzinātāji, skolotāji, augstskolu pasniedzēji, sabiedriskie aktīvisti un citi interesenti.
M.Andersone atzīst, ka spilgtākais piemērs zviedru ideju īstenošanā ir Latvijā pirmā sieviešu patversme, kuras vadību sabiedriskā kārtā uzņēmusies A.Kroģere: «Vajadzība pēc šādas iestādes diemžēl ir ļoti liela, jo nesakārtota dzīve un sociālās problēmas atstāj negatīvu iespaidu arī cilvēku attiecībās. Ir daudz tādu ģimeņu, kur vardarbība pret sievieti, pret bērnu nav retums. Bet visi kopā, izmantojot arī mūsu ilggadējo partneru Sēdermanlandes lēnes pieredzi, cīnīsimies, lai mazinātu šīs problēmas.»
