Ceturtdiena, 30. aprīlis
Lilija, Liāna
weather-icon
+5° C, vējš 2.24 m/s, R vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Dažu viduslaiku arhitektūras pieminekļu drupu aprūpes piemēri citur Latvijā

Cēsis. Cēsu Vēstures muzeja direktors Juris Spilners: «Pašlaik Cēsu pils ir «romantiskajā» acīmredzamās sabrukšanas stadijā. Atsegtās daļas kapitāli pārmūrētas ar cementa javu. Tā vien gribētos sacīt – viss, kas atrodas zem zemes, ir saglabājies labāk».

Cēsis
Cēsu Vēstures muzeja direktors Juris Spilners: «Pašlaik Cēsu pils ir «romantiskajā» acīmredzamās sabrukšanas stadijā. Atsegtās daļas kapitāli pārmūrētas ar cementa javu. Tā vien gribētos sacīt – viss, kas atrodas zem zemes, ir saglabājies labāk.» Par sāpīgāko neveiksmi pēdējā laikā direktors atzīst pils pagalmā atrakto drupu konservācijas mēģinājumu pagājušovasar. Iespējami dažādi kaļķu apmetuma nenoturīguma cēloņi: vēlu (jūlija beigās) sāktie darbi, kaļķu pārdedzināšana sagatavošanas laikā, nepiemērots materiāla rupjums vai ūdens sastāvs. Priecīgā vēsts ir velvētā pagraba virszemes velēnu seguma veiksmīgā drenāža turpat iekšpagalmā.
***
Limbaži
Gundars Plešs, Limbažu muzeja speciālists: «Limbažu pils vārtu tornis ir vienīgais Latvijā, kur saglabājušies vārti ar restu pacelšanas aprīkojuma fragmentiem. Saglabājušies divi pils korpusi – ziemeļu un austrumu. Kopš Otrā pasaules kara ēka ir bez jumta. Tas veicināja strauju mūru eroziju. Varētu teikt, ka Limbažu pilsdrupas izveidojušās pēdējo 50 gadu laikā.» Konservācijas darbi pirms trim sezonām sākās no rietumu ārsienas. Darbu temps – ik sezonu cenšoties apjumt pēc iespējas vairāk mūra augšdaļu, nostiprināt iespējami lielākus fasādes laukumus – licis izšķirties par cementa piedevas pievienošanu kaļķu javai, lai panāktu tās ātrāku sacietēšanu un ļautu vienā vasarā paveikt vairāk. Virs vārtiem uzcelts pagaidu jumts. «No vārtu sliedēm, pa kurām pacēla un nolaida restes, bija palikuši četri akmeņi. Ļāvāmies kārdinājumam pārējos atjaunot citā materiālā. Pārmūrēta ir vārtu arka. Šogad iegūti līdzekļi arheoloģiskajiem izrakumiem.» Raupjās grants un baltkaļķa apmetums pēc uzlikšanas tiek skalots ar nolūku, «mūri nostiprinot, nezaudēt pilsdrupām raksturīgā – daļēji erodējošā – mūra pazīmes». Javas notecējumi no
neapmestajām akmeņu pierēm līdz šim tikuši berzti ar drāšu birstēm, pēc tam virsmas
uzmanīgi apstrādātas ar sālsskābi un skalotas. Norit pilskalna labiekārtošana.

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.