Ir sākusies kārtējā ganību sezona. Laižot ārā mājlopus, jāraugās, lai tiem būtu apkopti nagi un ragi, bet saimniekam savukārt jābūt drošam, ka viņa ganāmpulku nav skārusi neviena infekcijas slimība.
Ir sākusies kārtējā ganību sezona. Laižot ārā mājlopus, jāraugās, lai tiem būtu apkopti nagi un ragi, bet saimniekam savukārt jābūt drošam, ka viņa ganāmpulku nav skārusi neviena infekcijas slimība.
Kārtīgs saimnieks būs arī parūpējies, lai viņa ganāmpulks būtu reģistrēts, visi dzīvnieki identificēti un profilaktiski izmeklēti. «Mūsu rajonā ganāmpulki ir reģistrēti, taču «klibo» identificēšana,» stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Jelgavas pārvaldes vecākā veterinārā inspektore Dzidra Zasa. Viņa brīdina, ka Ministru kabineta izdotajos «Dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanas noteikumos» teikts: ja ganāmpulks nav reģistrēts vai dzīvnieki nav apzīmēti valstī noteiktajā kārtībā, to īpašnieki nav tiesīgi realizēt dzīvnieku izcelsmes produkciju, kā arī pārvietot dzīvus dzīvniekus vai izlaist tos ganībās.
Jaundzimuši teļi ar divām dubultkrotālijām jāapzīmē ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc teļa piedzimšanas. Pamatojoties uz iesūtīto dzīvnieku apzīmēšanas aktu, Datu apstrādes centrs 14 dienu laikā pēc šā akta saņemšanas, izdod liellopa pasi. Īpašniekam liellopa pase jāglabā, kamēr dzīvnieks atrodas ganāmpulkā. Liellopu pārdodot, pasi nodod nākamajam īpašniekam, kas veic tajā nepieciešamos ierakstus un septiņu dienu laikā informē Datu apstrādes centru par izmaiņām ganāmpulkā. Ja liellops tiek realizēts gaļai, pasi nodod kautuvē. Uzņēmums tajā pasē ieraksta liellopa nokaušanas datumu un septiņu dienu laikā to nosūta Datu apstrādes centram. Ja dzīvnieks ir nobeidzies, tā īpašnieks ieraksta pasē nobeigšanās datumu un dokumentu nosūta Datu apstrādes centram.
Savukārt vaislas cūkām tiek piešķirts individuālais numurs, bet nobarojamām cūkām tikai ganāmpulka numurs. Sivēniem, kas paredzēti nobarošanai, krotāliju iespiež, atšķirot no mātes vai pirms dzīvnieka pārvietošanas no saimniecības. Pārdodot tirgū sivēnus, tiem jābūt apzīmētiem ar krotāliju kreisajā ausī.
Ganāmpulku reģistrēšanu un lopu identificēšanu pilsētas un rajona teritorijā drīkst veikt Lauku atbalsta dienesta vai Ciltsdarba datu apstrādes centra reģionālās lauksaimniecības pārvaldes speciālisti. Mūsu rajona lauku saimniekiem par reģistrāciju un identifikāciju jāinteresējas Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā pie Silvijas Čimas, tālrunis 6510575.
Dz.Zasa lieti atgādina, ka no 2002. gada 1. janvāra, pārvietojot govis, cūkas, aitas, kazas, zirgus, trušus, kažokzvērus, mājputnus, zivis, kā arī savvaļas dzīvniekus un putnus, kas tiek audzēti fermās vai nožogotā teritorijā, obligāti ir jāizraksta dzīvnieku pārvietošanas deklarācija. Tā vajadzīga gadījumos, kad dzīvnieki tiek piespiedu likvidēti, pārvietoti uz kautuvi, citu ganāmpulku, sacensībām (izņemot zirgus), izstādi, izsoli, tirgu, profilaktisko karantīnu, kā arī izsniedzot veterināro eksporta sertifikātu. Deklarācija jāaizpilda arī dzīvnieka nobeigšanās gadījumā.
Kā liela ganāmpulka, tā tikai dažu dzīvnieku īpašniekiem ir regulāri jāveic veterinārās pārbaudes un profilaktiskās vakcinācijas:
govīm un telēm uz:
tuberkulozi – no 12 mēnešu vecuma reizi gadā,
brucelozi – no 12 mēnešu vecuma reizi divos gados,
enzootisko leikozi – jaundzīvniekiem no sešu mēnešu vecuma, govīm – reizi gadā;
saimniecībās, kas realizē nepasterizētu pienu tirgū, uz:
tuberkulozi – telēm un govīm divas reizes gadā,
brucelozi – telēm un govīm divas reizes gadā,
enzootisko leikozi – jaundzīvniekiem no sešu mēnešu vecuma – reizi gadā, govīm – divas reizes gadā,
leptospirozi – govīm reizi gadā;
putniem, no kuriem iegūst un realizē pārtikas olas, uz:
putnu tuberkulozi – reizi gadā,
putnu salmonelozi: jaunputniem – vienu divas nedēļas pirms dēšanas cikla, vistām – dēšanas cikla laikā ik pēc diviem mēnešiem;
saimniecībās, kas realizē broilerus vai to gaļu, uz:
salmonelozi;
bitēm klīniski uz:
Eiropas peru puvi – pavasarī un rudenī,
Amerikas peru puvi – pavasarī un rudenī;
sivēnmātēm un remontcūkām uz:
tuberkulozi – sivēnmātēm reizi gadā, bet remontcūkām pirms lecināšanas vai apsēklošanas,
brucelozi – sivēnmātēm – katru otro gadu, remontcūkām – pirms lecināšanas vai apsēklošanas un turpmāk katru otro gadu,
aujeski slimību – sivēnmātēm – reizi gadā, remontcūkām – pirms lecināšanas vai apsēklošanas.
Obligātajā dzīvnieku pārvietošanas deklarācijā nepieciešams uzrādīt arī lopu klīniskās apskates rezultātus. «Arī gadījumos, kad saimnieki ar zoslēniem, cālēniem vai sivēniem tirgojas tirgū, tiem nepieciešama šī deklarācija,» uzsver vecākā veterinārā inspektore. Viņa piebilst, ka katrā saimniecībā individuāli jākonsultējas ar PVD pilnvaroto, licencētu veterinārārstu, kas par visu informēs sīkāk.
Dz.Zasa atgādina, ka arī kazu ganāmpulka īpašniekiem jābūt uzmanīgiem, jo šie dzīvnieki klīniski neslimo ar ērču encefalītu, taču, ganoties krūmu tuvumā, ērces tomēr tiem piesūcas. Tādēļ kazas kļūst par cilvēkam bīstamās slimības vīrusa nēsātājām. Īpaši uzmanīgiem jābūt, dzerot nepasterizētu kazas pienu. Arī šie mājlopi regulāri jāpārbauda uz tuberkulozi, brucelozi, kā arī uz ērču encefalītu.
Aizvien augošās prasības varbūt kādam var likties pārāk augstas. «Diemžēl arvien vairāk cilvēku saslimst ar tuberkulozi, tāpēc mums jādara savs darbiņš,» norāda Dz.Zasa. Vienisprātis ar viņu ir PVD Jelgavas pārvaldes vecākais veterinārais inspektors Daniels Kleimanis: «Jā, pieredze diemžēl mums ir bēdīga: saimnieki izvairās no savu mājlopu izmeklēšanas, cenšas atrast nelegālus, alternatīvus produkcijas realizācijas ceļus. Taču šos produktus patērē cilvēks, un bezatbildīgie lopkopji riskē kaitēt viņu veselībai. Ikvienam ir jābūt drošam, ka pārtikas produktu piedāvājumā nav aizdomīgu preču.»
***
Statistika
Ganāmpulku skaits Jelgavas rajonā 2002. gada 1. aprīli:
2921 liellopu ganāmpulki, 14 176 liellopi,
2824 slaucamu govju ganāmpulki, 8709 slaucamas govis,
78 cūku ganāmpulki, 7545 cūkas,
25 aitu ganāmpulki, 485 aitas,
24 kazu ganāmpulki, 136 kazas.
