Ar prieku jāatzīst – dzejā mītošais Čaks, gadiem ritot, izrādījies tik dzīvelīgs, ka labākais, kas sakāms par gadsimtu vecu dzejnieku – viņš ir mūsdienīgs –, uz Čaku attiecināms pilnā mērā.
Ar prieku jāatzīst – dzejā mītošais Čaks, gadiem ritot, izrādījies tik dzīvelīgs, ka labākais, kas sakāms par gadsimtu vecu dzejnieku – viņš ir mūsdienīgs –, uz Čaku attiecināms pilnā mērā, šādiem vārdiem Ģ.Eliasa muzejā pagājušonedēļ rīkotajā tematiskajā pēcpusdienā dzejnieka paliekošo lomu latviešu vārda mākslā raksturoja Aleksandra Čaka memoriālā muzeja direktore Andra Konste.
Kavēšanās pie plaši pazīstamu un noslēpumainības aizplīvurotu epizožu saistības ar Čaka dzejas tematiku, tās tēlainības īpatnējā vizionārisma, stāstījums par dažādu lasītāju ceļu pie Rīgas apdziedātāja lirikas mijās ar Vara Klausītāja saksofona spēli.
Sarīkojumā Jelgavas muzeja kamīnzālē piedalījās arī telpā izvietotās izstādes «Aleksandra Čaka Rīga Pāvila Šenhofa gleznās» autors.
