Pašvaldībām no spēļu automātiem gūtie ienākumi budžetā nav būtiski, atzīst Jelgavas Domes Licencēšanas komisijas galvenā speciāliste Alda Ērmane.
Pašvaldībām no spēļu automātiem gūtie ienākumi budžetā nav būtiski, atzīst Jelgavas Domes Licencēšanas komisijas galvenā speciāliste Alda Ērmane.
Vidēji gadā Jelgavas pašvaldība no spēļu automātiem nodokļos saņem aptuveni 25 tūkstošus latu. Pērn šī summa bija 27 tūkstoši 644 lati. Alda Ērmane informē, ka patlaban Jelgavā ar azartspēļu organizēšanu nodarbojas 16 uzņēmumu un kopumā pilsētā ir 325 spēļu automāti, viena rulete un 3 kāršu un kauliņu spēles.
Lai kāda persona varētu organizēt azartspēles, saskaņā ar likumu «Par izlozēm un azartspēlēm» tai pirmām kārtām ir jāsaņem atļauja no Finansu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas. Lai to iegūtu, līdztekus daudziem citiem dokumentiem jāuzrāda arī tās policijas pārvaldes vai nodaļas izdota atļauja, kuras teritorijā azartspēles paredzēts organizēt. Kad šāda atļauja saņemta, to organizatoram jādodas uz pašvaldību. Ja uzņēmums nolēmis uzstādīt ne vairāk kā desmit spēļu automātu, viņam pietiek ar atļaujas saņemšanu no Jelgavas Domes uzņēmējdarbības licencēšanas un individuālā darba uzskaites komisijas. Savukārt, ja plānots uzstādīt desmit un vairāk spēļu automātu, piekrišana jāsaņem arī no pašvaldības. Par azartspēļu organizēšanu jāinformē arī Valsts ieņēmumu dienests, kam ik ceturksni jāiesniedz pārskats par azartspēļu nodokļu maksājumiem.
Saskaņā ar likumu spēļu automāti drīkst atrasties ne tikai azartspēļu salonos, bet arī kafejnīcās, bāros un tamlīdzīgās vietās, taču, ja tie uzstādīti veikalos, dzelzceļa stacijās vai autoostās, spēļu automātus nepieciešams norobežot ar speciālām būvkonstrukcijām.
A.Ērmane informē, ka katru gadu pašvaldība no azartspēļu organizatoriem saņem ziņojumu par vietu, kur uzstādīti automāti, kā arī par to skaitu. Par dažādiem pārkāpumiem azartspēļu organizatorus iespējams sodīt gan ar naudas sodu, gan arī ar uzņēmuma darbības apturēšanu un licences anulēšanu.
