Prognozes par politiskā ķīseļa sabiezējumu priekšvēlēšanu laikā pamazām, taču nenovēršami sāk apstiprināties.
Prognozes par politiskā ķīseļa sabiezējumu priekšvēlēšanu laikā pamazām, taču nenovēršami sāk apstiprināties. Līdz vēlēšanām atlikušajos mēnešos partiju sabiedrisko attiecību speciālistiem un polittehnologiem vajadzēsies saspringt, domājot un rēķinot, ka tikai vēlētājs vienu vai otru politiķu lēmumu nenovērtētu ar «mīnus» zīmi. Jo raugi – tik sīvā konkurencē katra vēlētāja balss ir teju vai zelta vērta. Kam un cik politiski izdevīga vai neizdevīga izrādīsies labklājības ministra «tēvzemieša» Andreja Požarnova demisija, to rādīs laiks. Vienīgais, ko pašlaik var droši pateikt, šāda veida «procedūras» Saeimas nama iemītnieki ir iemācījušies veikt daudz gludāk un vēsprātīgāk. Un iemesli šādai valdības koalīcijas rīcībai droši vien meklējami ne tikai vēlēšanu tuvumā.
Proti, situācija Saeimā ir mainījusies. Ir parādījies jauns, lai arī skaitliski neliels, spēlētājs – Sociāldemokrātu savienība, kas, domājams, reitinga paaugstināšanas labad neatteiktos kaut vai pāris mēnešu pastrādāt Andra Bērziņa valdībā, kuru «TB»/LNNK atšķirībā no divām iepriekšējām vairs neizdotos torpedēt. Pašlaik «tēvzemieši» varētu vienkārši valdību pamest, pārejot «konstruktīvā opozīcijā» kopā ar Jura Bojāra vadīto LSDSP un «jurkāniešiem», taču, šķiet, šāda pasākuma galarezultātu labi saprot arī viņi paši. Taču līdzīgs rezultāts var izrādīties arī «tēvzemiešu» nespējai atmest vienīgo latvietības aizstāvju birku, jo šīs jautājums tagad noteikti nav pats svarīgākais Latvijas vidusmēra vēlētājam, kuram, kā atzīst A.Požarnova vadītās Labklājības ministrijas paspārnē strādājošie ārsti, galvenais ir doma, kā piepildīt ledusskapi.
Protams, ir arī medaļas otra puse. Lai arī pagaidām nav zināms Ģenerālprokuratūras atzinums par nu jau bijušā labklājības ministra rīcību saistībā ar nekustamo īpašumu Jūrmalā, Jūras ielā 5, attiecībā uz ko tiešām ir pārāk daudz neskaidrību, iemesli vēl septiņiem pārmetumiem A.Požarnovam droši vien nav radušies vienas dienas, nedēļas vai pat mēneša laikā, tāpēc tāda pēkšņa premjera «atmošanās» nieka piecus mēnešus pirms vēlēšanām vismaz daļēji izskatās pēc priekšvēlēšanu kampaņas trika, lai arī, nevar noliegt, veiksmīga, kura rezultātā premjera reitings visdrīzāk kritumu nepiedzīvos. Turklāt, lai arī patiešām bēdīgā situācija veselības aizsardzībā it kā ir labi zināma katram Latvijas iedzīvotājam, kuram vien iznācis ar to saskarties, tomēr arī šajā lietā acīmredzami pastāv zināma daļa informācijas, kas sabiedrībai līdz šim nav bijusi publiskota. Katrā ziņā, jo vairāk premjers (kas ir iniciējis labklājības ministra demisiju) un viņa sabiedrisko attiecību speciālisti centīsies argumentēti izskaidrot sabiedrībai A.Požarnova demisijas apstākļus, jo vairāk no tā iegūs ne tikai sabiedrība, bet arī apvienība «Latvijas ceļš», kas droši vien par vietām nākamajā Saeimas sasaukumā būs gatava cīnīties ne mazāk nikni kā līdz šim.
Kas attiecas uz iespējamajām izmaiņām valdībā, ja, piemēram, «tēvzemieši» izšķirtos to atstāt, tad var gadīties, ka arīdzan nākamajā parlamenta sasaukumā kāda no labējām partijām sabrāļojas ar kādu grūtāk prognozējamu kreisi orientēto politisko spēku, un, ja labējām partijām pēkšņi pietrūkst balsu vairākumam, tad sekas, protams, var būt neprognozējamas, un tā ir galvenā tēma, par kuru būtu jādomā vēlētājiem un jāuzņemas atbildība par to. «Jaunā laika» līdera Einara Repšes sapņus par iespēju vienai partijai veidot valdību pēc Saeimas vēlēšanām nevar nosaukt citādi kā par nepiepildāmu utopiju, kas liecina vai nu par aizraušanos ar politisko blefošanu, vai arī vienkārši Latvijas politiskās situācijas nepārzināšanu. Kaut gan – sapņot, kā zināms, nav kaitīgi.
Ir pilnīgi skaidrs, ka visdrīzāk nākamais Saeimas sastāvs būs vismaz tikpat politiski raibs, cik tas ir šobrīd, un, neveidojot koalīciju, valdību sastādīt vienkārši nebūs iespējams. Lai arī neiedomājami lēni, tomēr arī pašmāju politiķi sāk apzināties politiskās kultūras un partnerības godaprāta nozīmi. Droši vien to sapratīs arī vismaz daļa vēlētāju, kas vairs neuzķersies uz sevi «politiski apliecinājušu» partneru prastiem politiskās nestabilitātes iniciēšanas mēģinājumiem.
