Vai reliģija glābs cilvēci 21. gadsimtā – tā skanēja 25. aprīlī LLU Sociālo zinātņu fakultātē notikušās otrās diskusijas pamattēma.
Vai reliģija glābs cilvēci 21. gadsimtā – tā skanēja 25. aprīlī LLU Sociālo zinātņu fakultātē notikušās otrās diskusijas pamattēma. Arī šoreiz «trauki neplīsa», kā par 25. februārī notikušo teica Guntis Krūmiņš savā korespondencē. Taču bija labāk, kaut vai tāpēc, ka bija piemērotāka auditorija ar labāku akustiku un vizuālo iekārtojumu. Diskusija ļāva tās dalībniekiem gan jautāt, gan šaubīties, gan atbildēt, gan labot un papildināt. Smadzenes tika «sakratītas» par jautājumu, no kā cēlies mūsdienu Homo sapiens. Izskanēja dažādi viedokļi par cilvēka rašanos: kreacionisms, evolucionisms un modernā hipotēze par cilvēka atnākšanas iespējamību no citām planētām, par ko liecina piramīdu sistēmu pastāvēšana Āzijā, Āfrikā, Amerikā. Argumentēti uzstājās teologs Uldis Liepiņš no Rīgas, izmantojot ekseģēzē iegūto informāciju, profesors Kārlis Lūsis – kultūras vēsturē un filosofijā, asistents Gunārs Brāzma – evolūcijas teorijā. Interesants bija studentes Gintas Ziobrovskas asprātīgais jautājums par Ādama un Ievas pēctečiem. Tika jautāts par masonu kustību, tās pamatiem, bet tas tika atstāts trešajai diskusijai. Kopsavilkumu izteica diskusijas vadītājs profesors Aloizs Strods: «XXI gadsimtā pasaule ies pa vērtību radīto ceļu, kur sabruks visas impērijas. To vietā izveidosies nacionālas valstis, kā mājas atsevišķiem etnosiem, kur saprašanās ar kaimiņiem balstīsies uz patiesu civilizācijas un kultūras izpratni, kur centrālā vieta būs augsti attīstītam indivīdam – personībai.»
