Aprīļa beigās Jelgavas 2. ģimnāzijas zālē notikušais Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas simfoniskā orķestra koncerts bija gaidīts, jo daudziem labā atmiņā vēl šā kolektīva uzstāšanās pagājušogad lietpratīgā diriģenta Andra Vecumnieka vadībā.
Aprīļa beigās Jelgavas 2. ģimnāzijas zālē notikušais Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas simfoniskā orķestra koncerts bija gaidīts, jo daudziem labā atmiņā vēl šā kolektīva uzstāšanās pagājušogad lietpratīgā diriģenta Andra Vecumnieka vadībā. Koncertam izvēlētā programma atbilda kādam sen aizmirstam, bet savulaik iedarbīgam sarīkojuma izveides modelim – uvertīra, instrumentāls koncerts ar solistu, simfonija. A.Vecumnieks bija izraudzījies skaistas romantisma mūzikas pērles – Kārļa Marijas Vēbera uvertīru «Oberons», Sergeja Rahmaņinova 3. klavierkoncertu (solists Viestards Šimkus) un Antonīna Dvoržāka 9. simfoniju «No jaunās pasaules».
Koncerta ievadījumā dzirkstoši, spraigi, viegli graciozi izskanēja «Oberons», iezīmējot mežragu cēlo dziedājumu, parādot stīgu grupas vienoto skanējumu. Ilgi gaidīts bija S.Rahmaņinova 3. klavierkoncerta atskaņojums. Cilvēka izjūtu subjektīvisma (1. daļas blakus partija, koncerta 2. daļa) un lielu, monumentālu ainu pretstatījuma (3. daļa) atveide lieliski izdevās pianistam V.Šimkum. Atšķirībā no 2. klavierkoncerta, kurā ir vairāk lirisma, 3. koncerts ir lielākas enerģijas pārpilns, ar lielāku simfonizāciju – manuprāt, V.Šimkus temperamentam atbilstošs. Katra solista kustība bija noslīpēta, varētu teikt, pat ar matemātisku precizitāti (īpaši 1. daļā) – nekā nejauša, lieka vai nepārdomāta. Un tomēr Rahmaņinovu interpretē cita paaudze – 1. daļas galvenā tēma skanēja mūsdienīgas ritma enerģijas iespaidota, kas, protams, pārliecināja.
V.Šimkus ir E.Dārziņa Mūzikas vidusskolas 3. kursa audzēknis. 2001. gadā Stokholmā notikušajā jauno mākslinieku konkursā spožu uzvaru viņš guva tieši ar Rahmaņinova 3. koncerta atskaņojumu.
V.Šimkus nākotnes ieceres saistās ar studijām Amerikā, un koncerts Jelgavā bija viens no pēdējiem pirms aizbraukšanas.
Vienmēr sajūsmu izraisa A.Dvoržāka 9. simfonija «No jaunās pasaules» ar emocionālu piesātinājumu, čehu deju stihiju (1. daļa), amerikāņu folkloras elementiem (2. daļa, angļu raga solo). Tā bija arī šoreiz. Varbūt nedaudz azartiskāka, brāzmaināka, nekā ierasts, nedaudz barbariska likās simfonijas 1. daļa diriģenta A.Vecumnieka interpretācijā. Liriski trausla raisījās 2. daļa, savukārt 3. daļa pārliecināja par gluži panorāmiskiem tēliem.
Šāda liela programma, ko parasti izpilda profesionāli pieaugušo orķestri, prasa lielu uzdrīkstēšanos, pūliņus, kas šoreiz vainagojās panākumiem, sajūsminot klausītājus Jelgavā.
