Divas dienas – 1. un 2. maijā – Jelgavas iedzīvotāji bija kāda saviļņojoša notikuma liecinieki… 5. vidusskolas audzēkņi uz kultūras nama lielās skatuves spēlēja Čehova «Kaiju».
Divas dienas – 1. un 2. maijā – Jelgavas iedzīvotāji bija kāda saviļņojoša notikuma liecinieki… 5. vidusskolas audzēkņi uz kultūras nama lielās skatuves spēlēja Čehova «Kaiju».
Laikā, kad diemžēl arī daudzi pieaugušie domā, ka jaunatne nav spējīga tādam «varoņdarbam» kā divas stundas nosēdēt, noklausīties un noskatīties nopietnu dramaturģisku sacerējumu, 5. vidusskolas skolēni pārliecināja par pretējo.
Ļoti nopietni (par to liecināja klusums zālē) viņi ieklausījās ģeniālā rakstnieka un dramaturga atziņās, kas lika pārdomāt cilvēka esību pasaulē, ieklausījās domās par radošas personības sāpēm, mokām un misiju – iedziļināties attiecībās ar citiem, saklausīt otra dvēseles kliedzienus un pāri visam – uzdevumu: ticiet, meklējiet un piepildiet savu aicinājumu… Jā, tie bija padsmitnieki, kas ar aizturētu elpu sekoja notikumiem uz skatuves.
Gribas pieminēt lomu atveidotāju vārdus… Arkadinas lomā bija Dana Čerņecova – ļoti artistiska, skaidru valodu, labiem ārējiem dotumiem apveltīta. Aizkustinošs, jutīgs, temperamentīgs, ar labu dikciju bija Trepļova lomas tēlotājs Dmitrijs Sadovskis. Iepriecināja patīkami vīrišķīgais Sorins – Jurijs Antonovs. Abas Zarečnajas lomas tēlotājas Jeļena Utkina un Jūlija Naphaņko iemirdzējās dvēseliskā dzidrumā un sirdsskaidrībā. Ar tembrāli bagātu balsi un dziļu nopietnību pārvaldnieku Šamrajevu tēloja Arturs Pantelis. Interesants sievišķīgums un šarms nāca līdzi Poļinai Andrejevnai Olgas Pavļukovskas sniegumā. Mašas lomā iejutās divas tēlotājas – Nadežda Daņiļceva un Ninele Pecenčuka. Abas iepriecināja ar nopietnību, spēju koncentrēties. Trigorina lomas tēlotājs ir absolvents – pašlaik Lauksaimniecības universitātes 1. kursa students un «Misters Jelgava 2001» – Aleksandrs Belovs. Dziļi jāciena jaunieša vēlme darboties savas skolas teātra studijā, veidot tik sarežģītu, pretrunām piesātinātu raksturu – risināt radošas personības attiecību problēmas, atbildēt uz jautājumu, kas īsti ir talants, kāda – tā misija…
Dornu tēloja Aleksandrs Gerbutovs – arī 5. vidusskolas absolvents. Interesanta personība, jūtamas komiķa dotības. Medvedenko lomā – Andrejs Konnovs. Varēja pamanīt viņa traģisko mīlestību, grūto skolotāja darbu.
Pēc izrādes aizkustinošs izvērtās brīdis, kad jaunie tēlotāji pateicās savam režisoram – Alunāna teātra direktoram un aktierim Arvīdam Matisonam. Viņa darbs gandrīz veselu gadu patiesi bija fanātiski pašaizliedzīgs. Un jaunieši atzinās – mēs tikāmies ar brīnumu… Domāju, ka režisoram tas bija vislielākais kompliments.
Vislielākā atzinība par atbalstu izrādes tapšanā jāizsaka skolas direktorei Lienei Plotas kundzei. Gribas uzteikt 5. vidusskolas latviešu valodas skolotāju pašaizliedzību. Vairāk nekā 300 cilvēku auditorija uzklausīja un saprata direktores latviski teikto sveicienu.
Abas izrādes noskatījās, par audzēkņiem priecājās un labus vārdus teica arī citi skolotāji.
Pārdomas varētu beigt ar kādas skolotājas atgādinātajiem Dostojevska vārdiem: «Daiļuma izjūta glābs pasauli.»
