Saulainais pavasaris nu ir nomainījis aukstos mēnešus, un par to priecājas ne tikai ikviens no mums, bet arī daudzie lopiņi un mājputni zemnieku saimniecībās.
Saulainais pavasaris nu ir nomainījis aukstos mēnešus, un par to priecājas ne tikai ikviens no mums, bet arī daudzie lopiņi un mājputni zemnieku saimniecībās. Arī tie beidzot tiek ārā svaigā gaisā – sācies ganību laiks.
Pagaidām gan govis pavasara saules starus bauda tikai dažas stundas dienā, jo pie vides un barības maiņas jāpierod pakāpeniski, jāpielāgo gremošanas trakts. Šis pārejas periods ilgst apmēram pusotru nedēļu. Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra lopkopības speciāliste Antra Grundmane teic, ka lielākā daļa govju pilnu dienu ganīsies jau pēc nedēļas, kad pietiks ēdamā – kā minimums 50 līdz 60 kilogramu zāles dienā katrai piena devējai. Par tās pietiekamu daudzumu saimniekiem bija jārūpējas jau pērn – ganības jāvirsmēslo, jāappļauj. Ja zelmenis ir garš, saveldrējies un pārvērties kūlā, gotiņai nav ko ēst. «Kūla nav barība, tā ir bezvērtīga. Tikpat labi lopiem varam likt krūmus grauzt. Tiesa, tie pat būs vērtīgāki, jo zaros jau sazaļojušas jaunās lapas,» apgalvo A.Grundmane.
Dažas saimniecības praktizē govju nepiesieto turēšanu, tās, būdamas pavisam jaunu teliņu gados, jau tika rūdītas – ziemas mēnešos laistas ārā un tur arī pieradušas dzīvot cauru gadu. «Tas ir labi, veselībai un produktivitātei nekaitē. Kad citur sākas ganību laiks? Viss atkarīgs no tā, cik daudz saglabājusies ziemas lopbarība. Ja tās vairs nav – govis tiek vestas ārā, bet saimniecībās, kurās ziemas barības vēl pietiek, govis laukā tiks laistas tikai maija vidū,» skaidro A.Grundmane.
Speciāliste skaidro kūts ietekmi uz mājlopa veselību un tātad arī produktivitāti. Nelabvēlīgs mikroklimats kūtī visbiežāk ir mazo saimniecību problēma. Nelielajās lopu novietnēs pietrūkst svaiga gaisa, tur ir mitrs, apraso griesti un sienas, ir grūti vēdināt. Govis tādēļ sasvīst, tām vienkārši ir par karstu. Lopkopjiem ir jāsaprot, ka silti un mitri apstākļi govīm nenāk par labu. Kūtī nesalst vis lopiņš, bet gan cilvēks. Diemžēl daudzi to neizprot.
Nelabvēlīga mājlopam ir arī kūtī jūtamā stiprā amonjaka smaka, tā kaitē dzīvnieku vielmaiņai, īpaši augstražīgajiem dzīvniekiem. Tiesa, arī pārlieku auksta kūts govij nav vēlama. Tādā dzīvās radības vairāk patērē barību, taču arī vairāk dod piena.
Tātad skaidrs – vislabāk mūsu piena devējas jūtas laukā, svaigā gaisā un zaļā zālē. «Beidzot dzīvnieki var ieelpot svaigu gaisu, un tās ik pavasari ir ļoti pozitīvas pārmaiņas,» piebilst A.Grundmane.
