Ilggadējs «Zemgales Ziņu» lasītājs un arī rakstu autors Edgars Knope redakcijai stāstīja, ka ir neizpratnē: kāpēc Latvijā vecākā kooperatīvā sabiedrība «Turība» vairs neuzpērk dārzeņus no zemniekiem.
Ilggadējs «Zemgales Ziņu» lasītājs un arī rakstu autors Edgars Knope redakcijai stāstīja,
ka ir neizpratnē: kāpēc Latvijā vecākā kooperatīvā sabiedrība «Turība» vairs neuzpērk dārzeņus no zemniekiem, bet gan ved uz laukiem tirgot maizi, alkoholu un citus produktus? Un kur ir palikusi Jelgavas kooperatīvā sabiedrība, kas arī bija labi pazīstama?
Kā «Zemgales Ziņām» skaidroja Latvijas kooperatīvo sabiedrību centrālās savienības «Turība» preses sekretāre Irēna Bērziņa, ir pilnīgi izslēgts, ka uzņēmums laukos pieved un tirgo dažādus produktus! «Tie ir nelegālie tirgoņi, pret kuriem mūsu nostāja ir noliedzoša. «Turības» vadītājs Ivars Strautiņš jau ir vērsies pie valsts augstākām amatpersonām, lai gūtu atbalstu cīņā pret patvaļīgajiem pārdevējiem,» apgalvoja I.Bērziņa. Viņa gan pieļāva iespēju, ka zināmu jucekli var radīt tas, ka Latvijā ir vēl 13 uzņēmumu ar populāro nosaukumu «Turība», taču tie nav saistīti ar kooperatīvo sabiedrību centrālo savienību. «Varbūt kāds šo nosaukumu izmanto ļaunprātīgi. Taču mēs paši nevaram atļauties savu darbību nomelnot, veicot nelegālus izbraukumus uz laukiem dažādu produktu tirdzniecības nolūkā,» tā I.Bērziņa.
«Turība» vēl joprojām iepērk dārzeņus no zemniekiem, taču uzpircējs ir kļuvis prasīgāks pret piegādātāju, jo stingri jāturas pie standartiem. «Ja saimnieks atved vienu noteiktu kartupeļu šķirni – pirksim, bet, ja tupeņi izskatās zili zaļi rozā, tad mūsu šaubas par to kvalitāti nav bez pamata,» stāstīja I.Bērziņa, gan piebilstot, ka zemnieki zinot, kādas ir prasības. Lai izlemtu, ko iepirkt, uzņēmums ņems vērā pieprasījumu un cenas.
Atsevišķos rajonos «Turība» ir nostabilizējusi savu darbību, piemēram, Liepājas, Kuldīgas, Valmieras rajonā, bet Jelgavas rajona tīklu par savējo vairs nevarot saukt, jo Jelgavas kooperatīvā sabiedrība ir mainījusi statusu, kļūstot par SIA «Jelgavas tirgotājs».
Taču SIA «Jelgavas tirgotājs» valdes priekšsēdētāja Aija Dietlava teic, ka, firmas darbības principi nav mainījušies. Uzņēmums nodarbojas ar mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību, iepērk lauku saimnieku ražojumus. Mainījušās toties ir prasības lauksaimnieku piegādātajai produkcijai. «Lai no zemnieka paņemtu produktu, vajadzīgi dažādi dokumenti, kādus agrāk neprasīja, – sertifikāts, izziņa no Pārtikas un veterinārā dienesta un vēl vesela virkne citu «stipru papīru». Vairs nevar nokaut mājās cūku un vest pārdot. Tagad barokli par derīgu realizācijai atzīst tikai tad, ja tas ir kauts sertificētā kautuvē. Līdzīgu pārmaiņu ir ļoti daudz,» skaidroja A.Dietlava.
