7. maijā Jelgavā izskanēja lietuviešu un latviešu dzejas dienas sarīkojumi.
7. maijā Jelgavā izskanēja lietuviešu un latviešu dzejas dienas sarīkojumi.
Sestdien, 1932. gada 7. maijā, Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā organizētais svinīgais sarīkojums ievadīja gatavošanos rudenī gaidāmajām lietuviešu tautiskā liriķa Mairoņa septiņdesmitās dzimšanas dienas svinībām – notikumam, kuru dzejnieks nepiedzīvoja.
Otrdien, 2002. gada 7. maijā, – Mairoņa septiņdesmitās jubilejas atzīmēšanas ģenerālmēģinājuma septiņdesmitajā gadadienā lietuviešu un latviešu literatūras radītājus, tulkotājus, pētniekus un vienkārši interesentus uz pulcēšanos aicināja abu tautu dzejas dienas rīkotāji – Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, Latvijas Universitāte (LU), Jelgavas pašvaldība, pilsētas Romas katoļu draudze un Lietuviešu draugu klubs «Raktelis».
Pēc bīskapa Antona Justa vadītās Svētās mises svētku dalībnieki, pakavējušies muzeja priekšā un ieklausījušies tur dzirdamajās Šauļu folkloras kopas un Jelgavas «Dimzēna» atskaņotajās tautas melodijās, devās uz sarīkojumu muzeja telpās. Jelgavas lietuviešu folkloras kopas dziedājumu nomainīja abās valodās skandēta dzeja, svinīgas un emocionālas uzrunas, kuru autori dalījās pārdomās par Mairoņa dzejas aktuālumu, viņa pārstāvētā laikmeta zīmīguma pēdām abu tautu kultūrā. «Mairoņa pēdas nav padzisušas – tās ir siltas un silda,» savā runā atskatoties uz laiku, kas lietuviešiem devis Maironi, bet latviešiem – Raini, sacīja LU Filoloģijas fakultātes dekāne Janīna Kursīte – Pakule.
«Var teikt daudz svinīgu runu, taču vislabākā saprašanās panākama, tulkojot vienam otru, iedzīvinot cita literatūru savā valodā, šādi veidotās saites ir nesaraujamas,» padziļināt vārda mākslu dialogu aicināja dzejnieks Knuts Skujenieks.
Profesores Daces Markus vadītajā sarīkojumā piedalījās arī Lietuvas vēstnieks Petrs Vaitekūns, bīskaps A.Justs, Jelgavas un Šauļu pašvaldību un Lietuviešu kultūras biedrības «Vītis» pārstāvji. Noslēgumā Mairoņa Lietuviešu literatūras muzeja direktore klātesošos iepazīstināja ar izstādi «Maironis un lietuviešu literatūra 20. gadsimtā».
