Aristotelis teicis, ka miegs ir vajadzīgs un ir svētīgs. Pētnieki konstatējuši, ka guļ visi zīdītāji.
Aristotelis teicis, ka miegs ir vajadzīgs un ir svētīgs. Pētnieki konstatējuši, ka guļ visi zīdītāji. Ja cilvēkam neļauj gulēt, viņš tomēr mēģinās atrast iespēju izgulēties; ja cilvēkam ir miega trūkums, viņš centīsies to kompensēt, tādēļ var ciest apkārtējie un pats ar bezmiegu sirgstošais. Miega nepieciešamība ir nenoliedzama.
Kas ir bezmiegs?
Katram no mums vismaz reizi dzīvē ir iznācis cīnīties ar bezmiegu. Gadās, ka tas laimīgi pāriet, problēma aizmirstas, un dzīve rit ierasto ritmu. Taču bezmiegs var būt cilvēka sabiedrotais gadiem ilgi, un šķiet, ka uzvara cīņā ar miega traucējumiem ir neiespējama.
Mediķi skaidro, ka problēmas ar miegu ir nopietns veselības traucējumu simptoms. Tādēļ ikvienu speciālistu tas dara uzmanīgu – tā pamatā var būt nopietna slimība. Parasti cilvēki, kuriem ir bezmiegs, sūdzas arī par dienas funkciju traucējumiem, saistītiem ar viņu miega problēmu. Tie var būt nogurums neierastā dienas laikā, nespēja koncentrēties. Šādi cilvēki visbiežāk jau pamostas miegaini un noguruši.
Kāpēc nevaru gulēt?
Bezmiegu parasti rada kādi traucējumi – medicīniska rakstura problēmas, piemēram, astma, artrīts, depresija. Miega problēmu iemesls var būt arī diennakts bioloģisko ritmu traucējumi. Psihiatrs Aleksandrs Veržbickis uzsver, ka cilvēki ar hronisku bezmiegu biežāk sasirgst ar psihiskām slimībām. Ja pacients nav pietiekami izmeklēts un pēc saviem ieskatiem sācis lietot trankvilizatorus, viņam var rasties papildu problēmas. Tādēļ speciālista konsultācija ir primāra. Diemžēl bieži vien miega traucējumu nomocīts cilvēks pie ārsta tomēr neiet, jo baidās, ka būs jālieto medikamenti. Taču, jo ātrāk tiks apmeklēts mediķis, jo zāles būs vajadzīgas mazāk.
Cilvēki, kas sirgst ar hronisku bezmiegu, dienā parasti nav pārlieku miegaini, taču viņi sūdzas par nogurumu, ir ātri aizkaitināmi un nespēj koncentrēties. Viņi biežāk kavē darbu, viņiem ir vājākas sociālās spējas, viņi cieš no depresijas. Jelgavas Centra doktorāta ģimenes ārste Baiba Būčiņa stāsta, ka pie ārsta nāk apmēram puse no pacientiem ar miega problēmām. Viņa norāda, ka visbiežākais bezmiega cēlonis ir nepareizs miega režīms. Vieglākos saslimšanas gadījumos var palīdzēt ģimenes ārsts, bet bieži vien ir jāmeklē speciālista konsultācija.
Kad meklēt ārsta palīdzību?
Tas atkarīgs no vairākiem faktoriem. Vispirms jāievēro pareizi miega higiēnas nosacījumi. Ja cilvēks jau kādas pāris nedēļas vakarā nevar normāli aizmigt vai arī ja tas ilgst tikai dažas dienas, bet tam ir tendence atkārtoties, jāiet pie ārsta. Tāpat, ja miega traucējumi ievērojami pasliktina pašsajūtu, piemēram, vadot mašīnu, cilvēks jūtas miegains, noteikti jāmeklē ārsts.
Ārste psihoterapeite Solvita Lauva uzskata, ka miega traucējumi var rasties psiholoģiska rakstura problēmu ietekmē. Piemēram, sarežģījumi attiecībās ar apkārtējiem cilvēkiem rada nemieru un satraukumu, kas visbiežāk izraisa pārejošus miega traucējumus. Grūtības iemigt, pamošanās nakts vidū, agra mošanās no rītiem var būt uz depresijas fona. Ap 80 procentu depresijas slimnieku jūt miega traucējumus. Šādos gadījumos būtu nepieciešams tikties ar psihoterapeitu un izrunāties. Bieži saruna palīdz, rezultāts sasniegts jau pēc vienas vizītes, un cilvēks pats tiek galā ar bezmiega problēmu.
Diemžēl pie mums vēl konsultāciju pie psihoterapeita vai psihiatra cilvēks uztver kā traģēdiju, baidīdamies, ka viņš tiks uzskatīts par slimu. Taču gaidītais rezultāts tiek sasniegts pavisam drīzā laikā. S.Lauva uzskata, ka atsevišķos gadījumos labs efekts panākams, arī kombinējot terapiju ar īslaicīgu medikamentu lietošanu.
Lai neveicinātu citu slimību attīstību un nesaasinātu iepriekšējās, ir svarīgi lietot tikai ārsta noteiktos un Latvijā nopērkamos atkarību neizraisošus medikamentus, skaidro psihiatrs A.Veržbickis, jo nereti gadoties, ka pacients atnāk pie ārsta un ir dziļi vīlies – izmēģināts it kā viss, taču gaidītā rezultāta nav.
Kam nenāk miegs?
Cilvēkiem, kas ir vecāki par 65 gadiem, ir apmēram 1,5 reizes vairāk iespēju saslimt ar bezmiegu nekā pārējiem. Lielāks bezmiega risks ir arī vientuļiem indivīdiem – atraitņiem, šķirteņiem un tiem, kas strādā naktīs pēc maiņu darba grafika. Bieži par bezmiegu žēlojas cilvēki ar iekšķīgām vai psihiskām slimībām. Tādēļ būtiski ir vēl un vēl atgādināt, ka miega traucējumi nav joka lieta un nevajag kautrēties lūgt ārstam palīdzību.
***
Kādas ir bezmiega negatīvās sekas?
Palielinās risks saslimt ar depresiju;
biežāk iespējamas sirds un asinsvadu slimības;
biežāki darba kavējumi;
veselības aizsardzības pakalpojumu pastarpināta izmantošana;
augošā nespēja koncentrēties, atmiņas traucējumi;
samazinās iespēja gūt panākumus darbā;
samazinās darba ražīgums un darba drošība;
palielinās risks nokļūt auto nelaimes gadījumā.
***
Lai miegs būtu labāks:
regulāri nodarbojieties ar sportu, bet nedariet to aktīvi pirms gulētiešanas;
izvairīties no alkohola, kofeīna un nikotīna vēlā pēcpusdienā un vakarā;
nemēģiniet nosnausties dienā, tas var mazināt spēju gulēt naktī;
radiet guļamistabā gulēšanai labvēlīgu vidi, uzturiet to vēsu, tumšu un klusu;
izmantojiet guļamistabu tikai gulēšanai un seksam, tur neēdiet, nestrādājiet un neskatieties televizoru;
ejiet gulēt un celieties nemainīgā laikā, veidojiet nemainīgus paradumus pirms gulētiešanas;
pirms gulētiešanas palasiet labu grāmatu, klausieties maigu mūziku;
ieejiet siltā vannā:
ja nevarat aizmigt, kāpiet ārā no gultas, atstājiet guļamistabu un dariet kaut ko nomierinošu, līdz atkal jūtaties miegains.
