Sadarbības padomes «Bērzes krasti» pārstāvji pirmdien bija uzaicinājuši uz sarunu īpašo uzdevumu ministru valsts reformu lietās Jāni Krūmiņu, lai spriestu par iespēju administratīvi teritoriālās reformas gaitā saglabāt «Bērzes krastus».
Sadarbības padomes «Bērzes krasti» pārstāvji pirmdien bija uzaicinājuši uz sarunu īpašo uzdevumu ministru valsts reformu lietās Jāni Krūmiņu, lai spriestu par iespēju administratīvi teritoriālās reformas gaitā saglabāt «Bērzes krastus» un nepiespiest iesaistīties tā sauktajā projektā 102.
Jau kopš pagājušā gada augusta Latvijas Universitātes asociētā profesora Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes ģeogrāfijas nodaļas vadītāja, doktora Pētera Šķiņķa vadībā ir sākta «Bērzes krastu» apvienotās teritorijas attīstības programmas izstrāde. Profesors ir arī Reģionālās plānošanas laboratorijas vadītājs un SIA «Reģionālo studiju centrs» direktors konsultants un kopā ar saviem palīgiem centies zinātniski pierādīt šīs apvienotās teritorijas perspektīvas nākotnē.
Līvbērzes pašvaldības vadītāja Nellija Empele stāsta, ka ministrs J.Krūmiņš un Pašvaldību lietu pārvaldes direktora vietnieks Arvīds Pīlēģis bijuši patīkami pārsteigti par konstruktīvo sarunu: «Lielākoties šādas tikšanās ir saistītas ar abpusēju neapmierinātības izrādīšanu un kritiku, bet šoreiz centāmies ļoti konkrēti izteikt savus spriedumus un uzklausīt ministru. Jāatzīst, ka «Bērzes krastu» paveiktais valsts pārstāvjus patīkami pārsteidza, tomēr A.Pīlēģis neslēpa savu nostāju, atzīstot, ka, neraugoties uz labi paveiktajiem darbiem, šādu teritoriju apvienošanās draud izjaukt kopējo Latvijas projektu, kurā paredzēts izveidot 102 pašvaldības.»
«Bērzes krasti» darbojas jau kopš 1999. gada. Izpētot apvienotās teritorijas nākotnes perspektīvas, zinātnieki ir noskaidrojuši, ka plusu ir pietiekami daudz – kompakta teritorija, kurā redzami iezīmējas centrs (Nākotnes un Šķibes ciemati); iespēja veidot vienotu infrastruktūru (ūdensapgādes sistēmu, kanalizācijas un attīrīšanas ietaises); labi attīstīts ceļu tīkls.
«Bērzes krastu» teritorijā ir 8200 iedzīvotāju, un šis rādītājs ļauj būt 64. vietā Latvijā, ja tiek izmantoti Pašvaldību lietu pārvaldes izstrādātie kritēriji projektam 102. Savukārt pēc teritorijas šāda pašvaldība ierindotos 66. vietā, un abi šie rādītāji ir stabils vidus starp plānotajām 102 pašvaldībām.
N.Empele uzsver, ka būtu ļoti neloģiski neņemt vērā acīm redzamas priekšrocības, ko šāda teritorija dotu vietējiem iedzīvotājiem: «Projektā 102 Līvbērzes un Glūdas pašvaldības plānots pievienot Jelgavas novadam, kurā apvienotos lielākā daļa Jelgavas rajona pašvaldību, un tur vienīgā centra izveides iespēja ir Jelgavas pilsēta – tātad sveša pašvaldība. Manuprāt, tas vien būtu liels zaudējums.»
Lai arī ministru patīkami pārsteidza «Bērzes krastu» paveiktais, viņš tomēr pagaidām nesolīja atbalstīt šādas teritorijas saglabāšanu. N.Empele uzskata, ka arī turpmāk viss būs atkarīgs no šo četru pašvaldību aktivitātēm.
