«Zemgales Ziņas» turpina iepazīstināt ar Jelgavas pašvaldības iestāžu darbības rezultātiem pagājušajā gadā, šodien – par medicīnas iestādēm.
«Zemgales Ziņas» turpina iepazīstināt ar Jelgavas pašvaldības iestāžu darbības rezultātiem pagājušajā gadā, šodien – par medicīnas iestādēm.
No jelgavas medicīnas uzņēmumiem lielākais ir pilsētas slimnīca, kas arī visstabilāk strādājusi. Protams, arī tai ir savas grūtības un sarežģījumi.
Slimnīcā domā ekonomiski
Domes priekšsēdētāja vietniece un Pašvaldības uzņēmumu ekonomiskās darbības pārraudzības komisijas priekšsēdētāja Irēna Škutāne norāda uz pilsētas slimnīcas ieņēmumu samazināšanos par 6,7 procentiem – no 1,3 līdz 1,2 miljoniem latu. Debitoru parādi palielinājušies no 35 līdz 57 tūkstošiem latu, aizkavēti norēķini par sniegtajiem pakalpojumiem. «Tomēr jūtam, ka uzņēmuma vadība ir ekonomiski domājoša un meklē variantus, lai samazinātu izmaksas.» Viens no tiem varētu būt jaunas aprūpes formas, piemēram, slimnieku aprūpe mājās pēc uzturēšanās slimnīcā.
Slimnīcas apgrozījums pagājušajā gadā audzis par 3,4 procentiem un sasniedzis 1,146 miljonus latu. Tas saistīts ar maksas pakalpojumu apjoma palielināšanos no 36,8 līdz 41,3 tūkstošiem latu. No 84 līdz 91 tūkstotim latu auguši arī ieņēmumi no iedzīvotājiem par uzturēšanos slimnīcā. Ārstniecības iestādes izmaksas samazinājušās vairāk nekā par 90 tūkstošiem latu jeb par septiņiem procentiem un bija 1,21 miljons latu. Līdzekļus būtiski ļāvusi ietaupīt lokālās katlu mājas izbūve. Samazinot saimnieciskos izdevumus, slimnīcai gadu izdevies noslēgt ar 6820 latu peļņu (2000. gadā nopelnīti 1365 lati).
Slimnīcas kredītsaistības pērn samazinājušās par 20 procentiem un gada beigās bija vairāk nekā 186 tūkstoši latu. Tostarp 126 tūkstošus latu veido īstermiņa saistības. Komunālo maksājumu saistības ir 22 tūkstoši latu, par medikamentiem nebija samaksāti 52,5 tūkstoši latu, par pārtikas produktiem – 3,5 tūkstoši latu. Darba algās un nodokļos par gada pēdējo mēnesi nebija samaksāti 48 tūkstoši latu, bet tā ir grāmatvedības īpatnība.
Tiesa, slimnīcas bilanci būtiski uzlabojusi ar valdības akceptu veiktā valsts ārstniecības iestāžu agrāko gadu nodokļu parādu norakstīšana 2000. gadā. Ilgtermiņa saistības medicīnas iestādei palielinājušās par 25 tūkstošiem latu un pārsniedz 60 tūkstošus latu.
Pērn slimnīcā nodarbināti 386 strādājošie, par 15 vairāk nekā pirms gada. Savukārt vidējais atalgojums samazinājies no 121,91 līdz 113,14 latiem, kas, protams, ne par ko labu neliecina.
Sistēma ietekmē ieņēmumus
Medicīnas sabiedrība «Optima 1» pērno gadu noslēgusi ar 2,6 tūkstošu latu zaudējumu. Būtiski – no 243 līdz 189 tūkstošiem latu (par 22 procentiem) – sarucis apgrozījums. Tas galvenokārt saistīts ar samaksas sistēmas maiņu. Ieviešot kapitācijas modeli, kad bērnus aprūpē arī ģimenes ārsti, samazinājusies pacientu plūsma un līdz ar to speciālistu noslogojums un ieņēmumi. No pagājušā gada aprīļa atceltas pacientu iemaksas pacientiem līdz 18 gadu vecumam. Tā kā tās neviens nekompensēja, bet šīs grupas pacienti iestādē veido 75 procentus no apmeklētāju skaita, ienākumi mēnesī samazinājās apmēram par pusotru tūkstoti latu.
Uz iekšējo rezervju ekonomijas rēķina no 242 līdz 197 tūkstošiem latu jeb par 18,7 procentiem «Optimai 1» izdevies samazināt izmaksas, tomēr rentabilitāte ir negatīva. Īstermiņa saistību īpatsvars sarucis par 52 procentiem un nedaudz pārsniedz 8000 latu. Ilgtermiņa saistību iestādei nav. Debitoru saistības ir 14,5 tūkstoši latu, par 35 mazāk nekā iepriekšējā atskaites periodā.
Medicīnas sabiedrība devusi darbu 61 darbiniekam (par sešiem mazāk nekā 2000. gadā). Viņu vidējā alga mēnesī bijusi 151,31 lats. Vidējais atalgojums pērn samazinājies par 13 latiem.
Poliklīnikā jūt uzlabojumus
Jelgavas poliklīnika pagājušo gadu beigusi ar simbolisku – 55 latu – peļņu, kas ir par apmēram 37 tūkstošiem latu mazāka nekā 2000. gadā. Arī šīs medicīnas iestādes ieņēmumi sarukuši no 515 līdz 397 tūkstošiem latu, tas ir, par 23 procentiem. Galvenokārt tas saistīts ar jauno aprūpes finansēšanas kārtību. Līdz ar iznomātās platības samazināšanos par 3000 latiem sarukuši nomas ieņēmumi. Toties par 28 procentiem auguši ieņēmumi no pacientu nodevas. Tas gan saistīts ar ambulatoro pakalpojumu jaunajiem izcenojumiem, kas stājās spēkā jūlijā. Būtiski – par 29 procentiem jeb 16,6 tūkstošiem latu – auguši ieņēmumi no maksas pakalpojumiem, kuru izcenojumus nosaka pati poliklīnika.
Medicīnas iestādei par 17 procentiem izdevis samazināt izmaksas, tās veido 397 tūkstošus latu. Tostarp administrācijas izmaksas sarukušas par 49 procentiem jeb gandrīz desmit tūkstošiem latu. Līdz ar nolietojuma normu izmaiņām par 26 tūkstošiem latu palielinātas amortizācijas izmaksas.
Salīdzinājumā ar 2000. gadu poliklīnikai norēķinu dēļ no 29,8 līdz 34,4 tūkstošiem latu augušas debitoru saistības. Iestādes kredītsaistības palielinājušās par 45 procentiem un veido 36,5 tūkstošus latu. Tas saistīts ar ultrasonogrāfa iegādi uz nomaksu. Savukārt īstermiņa parādus galvenokārt veido komunālie maksājumi.
Poliklīnikā pērn strādāja 118 darbinieku – par 14 mazāk nekā 2000. gadā. Vidējā mēnešalga bija 178,07 lati – par 14,4 procentiem mazāka nekā iepriekšējā periodā.
Pašvaldība vērtē, ka pilsētas poliklīnika pērn ir daudz ieguldījusi ēkas remontā, uzlabots arī tās iekšējais izskats. Lai piesaistītu pacientus, iegādātas jaunas iekārtas. Pati iestāde turpmāk līdzekļus plāno piesaistīt, palielinot pacientu pieplūdumu uz diagnostikas procedūrām, maksas pakalpojumu apjomu un izveidojot diabēta apmācības kabinetu. Pašvaldība uzskata, ka abām poliklīnikām – kā pilsētas, tā «Optima 1» – ir jādomā par racionālāku saimniekošanu.
Mazāk slimo, mazāk pelna
Jelgavas tuberkulozes slimnīcas peļņa bijusi simboliska – 190 latu. Tās samazināšanos vairāk nekā par desmit tūkstošiem latu veicinājusi pacientu plūsmas sarukšana. Varam tikai priecāties, ka pērn ievērojami mazāk cilvēki slimojuši ar tuberkulozi, bet ārstniecības iestādei tas nozīmējis mazāku pirmreizējo slimnieku skaitu un mazākus slimokases nomaksātos ieņēmumus. Tomēr kopumā līdz ar pašvaldības 3000 latu subsīdijām valsts segto medikamentu īpatsvara pieaugumu tuberkulozes ārstēšanai par 7000 latiem slimnīcas ieņēmumi pērn auguši par pieciem procentiem un veidoja 146,7 tūkstošus latu.
Savukārt izmaksas palielinājušās no 129 līdz 146 tūkstošiem latu jeb par 13,5 procentiem. Tas saistīts ar algu palielinājumu, kas lielākoties skāris medmāsas. Kopumā slimnīcā strādā 40 darbinieku, kuru vidējā mēnešalga bijusi 131,72 lati – gandrīz par desmit latiem vairāk nekā 2000. gadā. Līdz ar gatavošanos uzņēmuma sertifikācijai auguši izdevumi aparatūras iegādei un procesa sagatavošanai.
Slimnīcas debitoru saistības ir 5840 latu, par 23 procentiem mazākas nekā pirms gada. Īstermiņa kredītsaistības – 7280 latu. Lielākās saistības ir pret Siltumtīklu uzņēmumu un pārsniedz 1300 latu. Pēc pārraudzības komisijas domām, arī tuberkulozes slimnīcas darbību nepieciešams optimizēt, ir jāstrādā pie tās variantiem, apvienojoties ar pilsētas slimnīcu vai izveidojot tās filiāli.
Reorganizācija ir izdevusies
Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas reorganizācija izrādījusies veiksmīga, un pagājušo gadu tā noslēgusi ar 3800 latu peļņu. Kopējie ieņēmumi palielinājušies no 193 līdz 225 tūkstošiem latu jeb gandrīz par 17 procentiem. Augušas arī izmaksas. Pērn veikts telpu kosmētiskais remonts, iegādāts medicīniskais un saimnieciskais inventārs. Sākta pāreja uz datorizētu dispečerdienestu, lai nodrošinātu izsaukumu reģistrācijas obligāto prasību izpildi. Šim mērķim Viduslatvijas slimokase papildus piešķīrusi 3500 latu un stacijas rīcībā nodevusi lietotu datortehniku. Kopumā slimokases finansējums pērn palielinājies no 191 līdz 221 tūkstotim latu, tas ir, par 14,5 procentiem. Pašvaldība piešķīrusi 3338 latu dotāciju.
Stacijas darbības specifikas dēļ uzņēmumam debitoru parādu tikpat kā nav. Īstermiņa kredītsaistības veido 18,4 tūkstošus latu.
Medicīniskās palīdzības stacijā strādā 82 darbinieki, kas ir par 23 vairāk nekā 2000. gadā. Vidējā alga pērn palielinājusies par pieciem latiem un bijusi 118 latu.
Šogad uzņēmums plāno iegādāties jaunu aparatūru un uzlabot sakaru sistēmas darbību.
