«Ziņās» jau vairākkārt aprakstīti dažādi alternatīvi degvielas ražošanas veidi. Par automobiļu tvertņu piepildīšanai domāto maisījumu ražošanas potenciālajām izejvielām tiek uzskatīti kā graudi, tā rapsis, kukurūza un citas lauksaimniecības kultūras.
«Ziņās» jau vairākkārt aprakstīti dažādi alternatīvi degvielas ražošanas veidi. Par automobiļu tvertņu piepildīšanai domāto maisījumu ražošanas potenciālajām izejvielām tiek uzskatīti kā graudi, tā rapsis, kukurūza un citas lauksaimniecības kultūras.
Kas attiecas uz graudu pārstrādē iegūstamo etanolu, vairāki Kornela universitātes (Ņujorkā, ASV) lauksaimniecības zinātņu speciālisti pret to izturas vairāk nekā noraidoši, norādot, ka ne valdības subsīdijas, ne benzīna cenu svārstības neatrisinās pašu galveno problēmu – ražošanas nerentabilitāti. Viņuprāt, etanola ražošanai nepieciešams patērēt vairāk enerģijas, nekā dod mehānisms (dzinējs), kas ar to tiek darbināts.
Laikā, kad etanola un benzīna maisījumu (gazoholu) valsts mērogā kā aizstājēju līdzšinējai degvielai piedāvā lauksaimnieki, pārtikas, kā arī citu nozaru rūpnieki un likumdevēji, minētās universitātes profesors Deivids Pimentels, kas pieder pie «etanolskeptiķiem», uz to raugās citādi.
«Ļaunprātīga mūsu vērtīgās lauksaimniecības zemes platību izmantošana, lai ražotu graudus, ko pārstrādāt neefektīvā, zemas kvalitātes degvielā jeb vienkārši valdības atbalstīta pārtikas dedzināšana,» tāds ir D.Pimentela viedoklis par etanola ražošanu ASV.
Profesors, kas pirms dažiem gadiem vadīja Savienoto Valstu Enerģijas departamenta darba grupu, kas pētīja etanola ražošanas enerģētiskos, ekonomiskos un ekoloģiskos aspektus, pēc tam veica procesa «no graudiem līdz degvielai» detalizētu analīzi. Atziņas tika apkopotas septembrī iznākušajā «Fizikas zinātņu un tehnoloģiju enciklopēdijā».
Turpinājumā – daži profesora D.Pimentela secinājumi.
ASV no viena akra (0,4 hektāru) zemes tiek iegūtas 7110 mārciņas (apmēram 3228 kilogrami) graudu, ko pārstrādā 328 galonos (apmēram 1246 litros) etanola. Taču, lai tik daudz iesētu, izaudzētu un novāktu, ir nepieciešami aptuveni 1000 galoni (3800 litri) degvielas, un saskaņā ar D.Pimentela analīzi izmaksas uz vienu akru ir 347 dolāri (ap 215 lati). Tādējādi vēl pirms graudu pārstrādes etanolā galona pašizmaksa jau ir 1,05 ASV dolāri (65 santīmi).
Jāņem vērā arī graudu sasmalcināšanas, raudzēšanas, trīskāktējas pārtvaicēšanas, starpprodukta papildu apstrādes un vides kaitējumu likvidēšanas izmaksas.
Saskaitot visas enerģijas izmaksas, konstatēts, ka viena galona (apmēram 3,8 litru) etanola ieguvei nepieciešams 131 000 britu enerģijas vienību (BEV) (siltuma daudzums, kas patērējams, lai vienas mārciņas ūdens temperatūru paaugstinātu par vienu grādu pēc Fārenheita), taču viena galona etanola enerģētiskā vērtība ir tikai 77 000 BEV. «Citiem vārdiem, etanola ražošanai nepieciešams patērēt aptuveni par 70 procentiem vairāk enerģijas, nekā satur gatavs etanols,» skaidro zinātnieks. «Enerģijas zudumi uz katru saražoto galonu ir 54 00 BEV.»
No graudiem ražota etanola viena galona kopējās izmaksas ir 1,74 ASV dolāri. Salīdzinājumam – viena galona benzīna pašizmaksa ir deviņdesmit pieci centi. «Te rodams izskaidrojums, kāpēc etanola ražošanas iekārtas tiek darbinātas nevis ar etanolu, bet ar degvielu,» domā profesors. «Graudu audzētāji un pārstrādātāji nevar atļauties dedzināt etanolu, lai ražotu etanolu. Bet ASV autobraucēji etanolu nevarētu atļauties pat tad, ja ar valdības subsīdiju palīdzību mākslīgi tiktu samazināta tā cena.»
Subsīdijas graudiem varētu izraisīt inflācijas vilni pārtikas produktu tirgū, jo palielinātos cenas gaļai, pienam un olām, jo ap septiņdesmit procenti graudu tiek izmantoti liellopu un gaļas putnu barošanai. Palielinot etanola ražošanu, varētu celties graudu cenas, un, piedevām nodokļiem, kas tiktu izmantoti etanola ražošanas subsīdijām, iedzīvotāji maksātu vairāk par pārtikas produktiem.
Vidusmēra automobilim, ar kuru gadā tiek nobraukti desmit tūkstoši jūdžu, izmantojot tīru etanolu (nevis etanola – benzīna maisījumu), būtu nepieciešami aptuveni 852 galoni (3238 litri) no graudiem ražotās degvielas. Tam vajadzētu vienpadsmit akru zemes – tikpat, cik nepieciešams, lai gadu varētu pabarot septiņus amerikāņus.
Ja visi ASV automobiļi tiktu darbināti ar tīru etanolu, lai izaudzētu pietiekami daudz graudu, būtu nepieciešami aptuveni deviņdesmit septiņi procenti šīs valsts sauszemes teritorijas.
