Domāju, ka parasti cilvēkiem dzīve dalās divos posmos. Pirmais – kad tev māte ir. Un otrais – kad tev viņas vairs nav.
Domāju, ka parasti cilvēkiem dzīve dalās divos posmos. Pirmais – kad tev māte ir. Un otrais – kad tev viņas vairs nav. Angļi teic, ka ūdens vērtību īsti novērtē tikai tad, kad aka ir kļuvusi sausa. Un es jūtu to gandrīz jau astoņus gadus – kopš dzīvoju šajā otrajā dzīves posmā. Bet es nezinu, kā lai to iestāsta vienam savam jaukam, taču dažkārt mazliet īgnam paziņam, kas ar savu māti tikpat kā nerunā, nevar pat sadalīt dzīvokļa telefonu. Es tagad dotu daudz, ja vien Visvarenais man atļautu kaut dažas minūtes mātei kaut ko pastāstīt un pajautāt.
Tomēr iejūtība pret māti nav tikai mūsu individuāla problēma. Piemēram, cik reižu sašutušie autobraucēji nav runājuši par pērnās ziemas izdobtajām bedrēm pilsētas ielās! Droši vien arī šajā lietā līdz Jāņiem būs viss kārtībā. Bet kā paliks ar ietvēm, pa kurām, paldies Dievam, tomēr vairāk nekā deviņdesmito gadu vidū tiek stumti bērnu ratiņi? Kaut vai no redakcijas sliekšņa var uzmest aci, kā šajā aspektā izskatās Raiņa iela, viens no taisnākajiem ceļiem uz bērnu poliklīniku. Maķenīt līdzīga rallija trasei Parīze – Dakāra. Un tā tas ir gadiem. Bet māmiņas jau nežēlojas. Viņas laimīgi paceltu galvu stumj savus ratiņus, lai arī kā tie negāzelētos.
Cik mātēm ir atlaižu nodokļos, kādi ir bērnu pabalsti? Jāteic gan, ka beidzot kaut kas drusku ir parādījies. Nupat laukos mans vecākais un bagātais brālēns (ne finansiāli, bet demogrāfiski bagātais) bija priecīgs paziņot, ka gan viņam, gan sievai ir kaut mazliet pielikts pie pensijas (un arī samazināts pensijā iešanas termiņš) tāpēc, ka abu ģimenē (kas, starp citu, tapusi viņu studiju gados Jelgavā) uzaudzināti pieci bērni.
Pats no sava studenta laika atceros, ka ētikas lekcijās profesors Augusts Milts uzsvēra: sievietei, kurai ir četri bērni un augstākā izglītība, nav sevi jāatražo kādā algotā darbā. Viņa ar savu darbu ģimenē ir savā izglītībā ieguldīto naudu atpelnījusi. Bet, kā lai viņa, audzinot bērnus, pabalstos dabū to augsti izglītotā speciālista algu, kaut vai simt latu (kā tas ir skolotājam)? Es domāju, ir jāievieš bezbērnu nodoklis. Manuprāt, tas būtu nodoklis, no kura censtos kāds izvairīties. Domāju, ka dziļāk sirdī visiem domājošiem cilvēkiem ir atziņa, ka mātēm ir jāpalīdz. Kamēr viņas ir.
