Ceturtdien Latvijas brašie politiķi pabeidza savu mājas darbu – Saeimā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas atceļ valodas prasmes ierobežojumus deputātu kandidātiem.
Ceturtdien Latvijas brašie politiķi pabeidza savu mājas darbu – Saeimā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas atceļ valodas prasmes ierobežojumus deputātu kandidātiem. Galvenais iemesls, kādēļ šādi grozījumi tika pieņemti, ir Latvijas ārpolitikas kurss ceļā uz NATO (uzaicinājumu iestāties gaidām jau šā gada nogalē) un ES. Līdz šim par deputāta kandidātu tika atzīti tikai tie Latvijas Republikas pilsoņi, kuru valsts valodas prasmes pakāpe atbilda trešajam – augstākajam – līmenim. Lai pieņemtu grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, pat tika veikti grozījumi Satversmē, iekļaujot tajā punktu par banālo zvērestu, kas jādod deputātam, stājoties amatā. Interesanti, kādā valodā to darīs mūsu jaunpilsoņi – deputātu kandidāti, kas nav uzskatījuši par nepieciešamu apgūt valsts valodu.
Pagājušās nedēļas nogalē kārtējo reizi apliecinājās, cik vāji apsargātas ir Latvijas robežas, kuras brīvi var šķērsot kā bīstami noziedznieki, tā arī kontrabandas preču vedēji. Šoreiz pat neiztika bez upuriem, jo apšaudē ar bīstamiem noziedzniekiem, kas savus varas darbus bija paspējuši pastrādāt jau Krievijā un Igaunijā, Valkā tika nogalināts viens Latvijas policists, bet divi viņa kolēģi ievainoti. Nogalināts arī viens no noziedzniekiem, kas dezertējuši no Pētera I Augstākās kara skolas, otrs –1981. gadā dzimušais Jurijs Ustimenko – aizbēdzis pagaidām vēl nenoskaidrotā virzienā, un līdz šim ne Latvijas, ne Igaunijas puses izvērstajām aktivitātēm nav bijis taustāma rezultāta. Turklāt Igaunijas policija nebūt nesteidzās informēt Latvijas kolēģus par noziedznieku ārējām pazīmēm, kas apgrūtināja noziedznieku aizturēšanas operācijas sākšanu. Ņemot vērā, ka Latvijas robežas šķērsošana nav liela problēma, arī turpmāk, iespējams, noziedznieki no Krievijas varētu doties Latvijas virzienā, kas ir tuvākais ceļš uz Rietumu valstīm.
Vēl šī nedēļa bija zīmīga ar savu eiropeisko orientāciju, jo 9. maijā vismaz paši eiropieši svin Eiropas dienu, kas galvenokārt saistās ar Eiropas Savienību (ES). Visiem, kam nebija slinkums, šonedēļ bija iespēja apmeklēt dažādus pasākumus, kuros tika informēts par ES. Tomēr galvenais jautājums šai sakarā ir tas, vai mums Latvijā šāda Eiropas diena un Eiropas nedēļa vispār kaut ko izsaka un kā tas būtu saistāms ar mūsu identitāti. Bieži diskusijas un informatīvie pasākumi, kas veltīti ES tēmai, pārvēršas par tukšu salmu kulšanu, jo tiek runāts par vieniem un tiem pašiem jautājumiem, bezjēdzīgi tērējot naudu. Nereti arī paši tā saucamie ES eksperti īsti neprot pastāstīt, kas mūs sagaida ES. Patiesībā jau nekas īpaši nemainīsies, tā būs tikai loģiska valsts pāreja citā attīstības posmā.
Kā jau tas bija prognozējams, Francijā par prezidentu atkārtoti tika ievēlēts Žaks Širaks, kas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā savāca 82% vēlētāju balsu. Turklāt, ņemot vērā ažiotāžu ap šīm vēlēšanām, arī pilsoņu aktivitāte bijusi augsta (apmēram 80% no visiem balstiesīgajiem piedalījās šajās vēlēšanās). Otrs prezidenta amata kandidāts Žans Marī Lepēns ieguva 18% balsu, kas, ņemot vērā viņa ultralabējo politisko orientāciju, ir vērā ņemams rezultāts. Labējo panākumi vēlēšanās arvien vairāk norāda uz to, ka Eiropa ir nogurusi no bēgļu un labākas dzīves tīkotāju pieplūduma. Tomēr cīņa starp demokrātijas ideāliem un nacionālajām interesēm turpināsies arī Francijas parlamenta vēlēšanās. Par to liecina kaut vai tas, ka katrs piektais francūzis prezidenta vēlēšanās atbalstīja Lepēnu, kas visai skaidri ir postulējis savu vietu uz politiskās skatuves. Turklāt Lepēnu nebūtu pareizi uztvert kā absolūto radikāli, jo bieži vien dažādi ekstrēmi paziņojumi kalpo vairāk par bezmaksas reklāmu nekā par reāliem draudiem kādai sabiedrības daļai. Līdzīgi tas ir gadījumā ar Jura Bojāra izstrādātajiem Satversmes grozījumiem, kas kā bubulis tiek rādīts, lai plašsaziņas līdzekļu lapās vai ēterā pēc iespējas biežāk būtu minēti sociāldemokrāti, kas cīnās par visu strādājošo labklājību.
Dagestānā un Čečenijā Uzvaras svētki svinēti visai karstos apstākļos. Dagestānas pilsētā Kaspijskā 9. maija svētku militārās parādes laikā centrālajā laukumā nograndis sprādziens, un ir gan bojā gājušie (32 cilvēki), gan ievainotie (vairāk nekā 150). Sprādziens Kaspijskā ir asiņainākais terorakts Krievijas federācijā kopš 1999. gada septembra, kad daudzdzīvokļu māju sprādzienos dzīvību zaudēja vairāk nekā 300 cilvēku. Prezidents Putins jau pasteidzies paziņot, ka pret sprādziena organizētājiem izturēsies kā pret nacistiem, kuriem nekas nav svēts. Savukārt Čečenijā Uzvaras svētki aktivizējuši kaujiniekus, kas organizējuši apšaudes ar granātmetējiem Groznijas ielās un pamanījušies uzspridzināt naftas rezervuāru.
Pārdroša laupīšana ceturtdien notikusi Ungārijas rietumu mazpilsētā Morā, kur uzbrukumā Austrijas bankai «Erste Bank» nogalināti seši cilvēki. Uzbrukumu veikuši divi cilvēki. Laupītāji apšaudi sākuši uzreiz, ienākot bankā. Pēc uzbrukuma tika bloķēti visi ceļi un sākta laupītāju vajāšana.
