Nodarbinātības valsts dienesta galvenā rūpju grupa, kā uzsver dienesta direktors, ir mazāk konkurētspējīgie bezdarbnieki – jaunieši bez darba prakses, invalīdi, mātes pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un pirmspensijas vecuma cilvēki.
Nodarbinātības valsts dienesta galvenā rūpju grupa, kā uzsver dienesta direktors, ir mazāk konkurētspējīgie bezdarbnieki – jaunieši bez darba prakses, invalīdi, mātes pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un pirmspensijas vecuma cilvēki.
Bezdarbnieku skaita analīze liecina, ka 14,3 procenti no tiem ir jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem, invalīdi veido divus procentus. Darbu grūti atrast mātēm pēc bērna kopšanas atvaļinājuma – viņas veido 8,2 procentus no bezdarbnieku kopskaita –, bet pirmspensijas vecuma cilvēki (sievietes pēc 55 gadiem un vīrieši – pēc 60) – 15,6 procentus. Uz iegūto pētījumu pamata nodarbinātības dienests pērn sāka pilotprojektu realizāciju mazāk konkurētspējīgo bezdarbnieku iesaistīšanai darba tirgū. Tie jau devuši pirmos rezultātus – līdz šā gada aprīlim ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars valstī samazinājies no 33 līdz 27,5 procentiem. Šogad projekti tiek turpināti.
Trūkst izglītības un prakses
Jauniešu bezdarbnieku analīze liecina, ka lielākajai daļai no viņiem (36,6 procentiem) ir vispārējā pamatizglītība. 23,4 procenti ieguvuši vidējo profesionālo vai arodizglītību, un tikpat daudziem ir vidējā vispārējā izglītība. Arodizglītību ar pamatizglītību ieguvuši 7,4 procenti jauniešu, bet 2,8 procentiem ir augstākā izglītība. Jauniešiem, kam ir arods un izglītība, lielākais šķērslis atrast darbu ir prakses un darba iemaņu trūkums. Proti, 46,2 procentiem no viņiem nav darba stāža. Mazāks par gadu tas ir 12,9 procentiem jauniešu bezdarbnieku, bet 39,5 procentiem stāžs pārsniedz vienu gadu.
Jauniešu bezdarbnieku darba prakses projektu nodarbinātības dienests realizējis kā pirmo. Tā mērķis ir veicināt jauniešu ātrāku iekārtošanos pastāvīgā darbā. Sākumā praksēs paredzēts iesaistīt 50 jauniešu, bet galu galā praktikantu skaits ir dubultots. Savukārt projekta turpinājumā šogad prakses vietas bija paredzēts organizēt 200 jauniešiem, bet līdzekļi atvēlēti tikai 150 prakses vietām, lai gan darba devēji vēlējušies praksē iesaistīt gandrīz 300 jauniešu.
Projekta gaitā darba devējam jaunietis, kas apguvis kādu profesiju vai pabeidzis bezdarbnieku apmācības vai pārkvalificēšanās kursus, bet iemaņu trūkuma dēļ nevar atrast pastāvīgu darbu, jāiesaista profesionālo darba pienākumu veikšanā, nodrošinot iespēju apgūt attiecīgās prasmes un iemaņas, lai tā kļūtu par kvalificētu darbinieku. Nodarbinātības dienests sešus mēnešus jaunietim maksā minimālo algu un 25 latus par katra bezdarbnieka prakses vadīšanas nodrošināšanu – nepieciešamo darba paņēmienu un metožu ierādīšanu, padomu sniegšanu darba kvalitātes nodrošināšanai. Darba devējam jāsamaksā sociālais nodoklis.
Iznākums pārspējis ieceres
Pagaidām visas prakses vēl nav pabeigtas un rezultāti vēl nav apkopoti, bet pilotprojekta pieredze liecina, ka darba devēji samērā bieži labākajiem praksē iesaistītajiem jauniešiem piemaksājuši papildus. Arī ieceres efektivitāte pārsniegusi cerēto. Sākotnēji plānots, ka pēc prakses beigām darba devējs par sev pieņemamiem speciālistiem atzīs 60 procentu projektā iesaistīto jauniešu un nodrošinās viņus ar pastāvīgu darbu. Taču faktiski darbu ieguvuši apmēram 80 procenti jauniešu.
Visaktīvāk projektā iekļāvušies Latgales darba devēji, kas praksē iesaistījuši trešo daļu – 32 projektā paredzētos jauniešus. Rīgā tajā iesaistīti 20, bet Zemgalē – 16 jaunieši. Tostarp Jelgavā praksi veiksmīgi pabeiguši un pastāvīgu darbu četros uzņēmumos atraduši astoņi jaunieši. Projekta turpinājumā Jelgavas uzņēmēji praksē apgūtajās specialitātēs vēlējušies iesaistīt jau 20 jauniešu. Diemžēl nodarbinātības dienests mūsu filiālei atvēlējis tikai astoņas prakses vietas.
Jauns projekts jauniešiem
Otrs jauniešiem domāts projekts «Atbalstītā profesionālo pamatiemaņu apguve» vērsts uz gados jaunajiem bezdarbniekiem, kas ieguvuši pamatizglītību vai arī tās ieguvi pabeiguši ar nesekmību un dažādu iemeslu dēļ nevar vai negrib apgūt profesionālās izglītības mācību programmu. Projektu, iesaistot tajā 50 mērķgrupas jauniešu, paredzēts sākt jūnijā. Lai tas notiktu, darba devējam jāizsaka vēlme apmācīt jaunieti bezdarbnieku vienkāršajās profesijās atbilstoši profesiju klasifikatora 9. grupai. Turklāt darba devējam pēc astoņu mēnešu valsts atbalsta termiņa beigām līgumiski jāapņemas pieņemt bezdarbnieku darbā vismaz uz turpmākajiem 12 mēnešiem vai arī pastāvīgā darbā. Piecus mēnešus no atbalsta termiņa paredzēta praktiskā apmācība profesionālo pamatiemaņu apgūšanai. Tā ietver praktisku darba iemaņu ierādīšanu, noteiktajā darba vietā nepieciešamo darba drošības un darba aizsardzības normu apgūšanu. Iegūto pamatiemaņu nostiprināšanai pie darba devēja paredzēta arī trīs mēnešus ilga prakse.
Valsts jaunietim bezdarbniekam praktisko mācību laikā piecus mēnešus maksās finansiālo atbalstu – 25 latus –, bet trīs mēnešus ilgajā darba praksē viņš saņems minimālo algu. Savukārt darba devējam praktisko mācību laikā tiks izmaksāti 180 lati par katru pasākumā iesaistītā bezdarbnieka apmācīšanu darba vietā, kā arī pārskaitīta vienreizēja subsīdija 40 latu par vienam bezdarbniekam darbam nepieciešamo izejvielu un materiālu nodrošināšanu praktiskās apmācības laikā. Darba devējs arī trīs mēnešus saņems 25 latus par katra bezdarbnieka prakses vadīšanu – darba paņēmienu un metožu ierādīšanu.
Darba devējam ir jāveic sociālās apdrošināšanas maksājumi par praksē nodarbinātajiem jauniešiem. Viņš, novērtējot pasākumā iesaistītā jaunieša darba kvalitāti, bezdarbnieku varēs atalgot papildus. Gan darba devēji, gan bezdarbnieki dalībai projektā var pieteikties nodarbinātības dienesta vietējā filiālē. Pagaidām jaunais atbalstītais profesionālo pamatiemaņu apguves projekts nav ieguvis lielu darba devēju atsaucību. Līdz maijam uz to bija atsaukušies tikai 13 darba devēji, no Zemgales – divi, bet Jelgavas un rajona darba devēji pagaidām nav izteikuši vēlēšanos tajā iesaistīties. Ja kādu šī iespēja ir ieinteresējusi – vēl ir laiks pieteikties.
Jauniešu bezdarbnieku īpatsvars liecina arī par problēmām jauniešu profesionālajā apmācībā. Projektos iesaistītie darba devēji un Nodarbinātības valsts dienesta direktors Alvis Vītols atzīst, ka arodizglītības apguvei jābūt vairāk saistītai ar konkrētu darba devēju, apmācība nedrīkst būt atrauta no prakses. Vācijā, piemēram, jaunieši, kas apgūst arodu, galvenokārt atrodas reālā uzņēmumā. Apmācība ilgst trīs gadus. No tiem divus jaunietis pavada pie darba devēja. Tā teorija mijas ar praktisku iemaņu apguvi, kur katrā jomā iespējams iepazīt jaunākās tehnoloģijas un prasības.
Ar pārējiem nodarbinātības dienesta projektiem, kas vērsti uz mazāk konkurētspējīgajām bezdarbnieku kategorijām, «Ziņas» iepazīstinās turpmāk.
