No Igaunijā notikušā gadskārtējā starptautiskā fotogrāfijas konkursa «Meistarība. Fantāzija. Sadarbība» atgriezušies Latvijas pārstāvji – otrās vietas ieguvēji Juris Zēbergs un viņa meistardarbnīcas radošā konsultante Ieva Kiesnere.
No Igaunijā notikušā gadskārtējā starptautiskā fotogrāfijas konkursa «Meistarība. Fantāzija. Sadarbība» atgriezušies Latvijas pārstāvji – otrās vietas ieguvēji Juris Zēbergs un viņa meistardarbnīcas radošā konsultante Ieva Kiesnere.
Šogad Tartu Fotokluba un pilsētas Domes rīkotā konkursa dalībnieki sacentās par pārliecinošāko fotomodeļa atveidojumu. Pēc divām dienām, kas tika dotas konkursa vietā dzimušo ieceru īstenošanai, žūrija (kurā bija arī latviešu fotogrāfs Gunārs Binde) iesniegtajās deviņu līdz divpadsmit attēlu sērijās vērtēja sižetisko oriģinalitāti un stila noturīgumu.
Izstādē neesot trūcis ne glancētos žurnālos aizgūtu portretējumu kopiju, ne mēģinājumu saistīt skatītāja uzmanību ar lieliem izmēriem un šokējošām formām. Tomēr, pēc J.Zēberga atzinuma, vairums darbu viņam šķituši «auksti»: tajos trūcis paša galvenā – fotogrāfa un fotografējamā vienotības attēla izjūtā: «Es nevaru strādāt ar modeli, kuru nejūtu.» No daudzajām modeļu skolu audzēknēm un aģentūru pārstāvēm J.Zēberga nemākslotības kritērijam atbildusi tikai viena. Uzzinājis, ka meiteni (kura, kā izrādījās vēlāk, konkursā ieguva vislielāko modeļiem piešķiramo punktu skaitu) savām bildēm jau izraudzījies cits autors, jelgavnieks par jaunradāmā stāsta varoni piedāvājis kļūt savai asistentei.
«Koncepcija (tas, ko gribu darīt) man bija skaidra jau pašā sākumā. Sapratu, ka veidošu tīru mākslas foto – nekādus portretus vai modes. Kā – atkarīgs no apstākļiem. Taču pats galvenais ir modelis, kura klātbūtne attēlā sajūtama pilnībā, kaut redzama tikai viņas roka (mums bija arī tāda bilde – Ievas roka ar cigareti). Zinu, ka negaidītā iejušanās modeļa lomā Ievai bija pagrūta. Bet fotogrāfam jāspēj arī tas. Savulaik pats esmu bijis savu bilžu sižeta daļa.»
Žūrijas vērtējums, ko saņēma pilsētā un apkaimē tapušās J.Zēberga un I.Kiesneres melnbaltās ēnu, kustību un jēdzienisku asociāciju spēles, bija vienāds ar atsaucību, kuru guva otra godalgas pretendenta – maskavieša Andreja Haritonova – aizklāto siluetu stāsts. Vietu sadalījumu noteica izloze. «Izvilku otro. Kā jau ar mani mēdz gadīties – mūžīgi pasteidzos.»
