Tatjana: Šeit ir ļoti jauka gaisotne, saprotoši cilvēki, un es dzīvi šeit uztveru kā man doto iespēju turpināt attīstīties un sasniegt augstākus mērķus.
Tatjana:
Šeit ir ļoti jauka gaisotne, saprotoši cilvēki, un es dzīvi šeit uztveru kā man doto iespēju turpināt attīstīties un sasniegt augstākus mērķus. Patlaban mācos Jelgavas 2. ģimnāzijā. Man šķiet, ka pilsētā tomēr var iegūt labāku izglītību, tāpēc arī izvēlējos šo ceļu, nevis iespēju palikt Elejas vidusskolā. Nākotnes plāni jau ir lieli – ļoti gribētos studēt Latvijas Lauksaimniecības universitātē ekonomiku. Lai gan esmu apguvusi ķīmijas un bioloģijas profilkursu, tomēr pēdējā laikā esmu pārdomājusi un secinājusi, ka ekonomikā ir plašākas iespējas. Protams, mans dzīves mērķis, tāpat kā vairumam cilvēku, ir iegūt personīgo labklājību un dzīvot saskanīgā ģimenē.
Agnese:
Man Elejas bērnunams ir devis ļoti daudz, un es gribētu ticēt, ka nākotnē spēšu visiem šiem labajiem cilvēkiem to atdarīt. Šeit valda ļoti mīļas un sirsnīgas attiecības, man ir daudz labu draugu, kuriem varu lūgt padomu grūtā brīdī un priecāties kopā svētku reizēs. Man tika dota unikālā iespēja gadu mācīties Zviedrijā, kur lieliski apguvu šo valodu, tāpēc arī nākotni ļoti ceru saistīt ar šīm zināšanām – vēlētos kļūt par tulku. Pagaidām gan apgūstu frizieres profesiju Amatu skolā un pirmās šā darba iemaņas izbaudu šeit pat bērnunamā, kur veidoju matus saviem vienaudžiem.
Ingrīda:
Es no šīm mājām aizgāju pirms gada un sāku pati savu dzīvi Kalnciemā. Jāatzīst, ka pamats jaunai dzīvei man ir ielikts ļoti labs, un to es guvu, septiņus gadus dzīvojot bērnunamā, – par to varu pateikties visiem bērnunama darbiniekiem. Man ir arī iespēja salīdzināt dzīvi šeit un patstāvīgu dzīvi. Atšķirība ir ļoti liela – tagad uz maniem pleciem ir milzīga atbildība, viss jāpaveic pašai, jāapzinās, ka par mani vairs neviens negādās.
Patlaban Kalnciemā strādāju par frizieri un eju šūšanas kursos. Gribētos, lai savā dzīvē es spēju tā pamazām, bet katru dienu pa kādam pakāpienam pakāpties uz augšu.
Jeļena:
Pagājušajā gadā devos dzīvot uz Jūrmalu, kur mācos Rīgas Paula Stradiņa 2. medicīnas skolas filiālē un apgūstu medicīnas māsas profesiju. Jāteic, ka nebūt nav viegli pamest savas mājas un sākt jaunu dzīvi. Šķiet, ka es tam vēl nebiju gatava – daudz jaunu rūpju, bet pamazām jau sāku ar tām tikt galā. Sākotnēji man bija doma doties uz Vāciju un strādāt par auklīti, bet pavisam nejauši radās iespēja mācīties Jūrmalā, un es izšķīros par šo soli. Tagad neko nenožēloju, jo esmu sapratusi, ka medicīna mani interesē un nākotnē vēlētos kļūt par ārsti.
